Lejasvācu valoda

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Lejassakšu valoda)
Lejasvācu valoda
Plattdüütsch
Valodu lieto: Vācijas ziemeļos, Nīderlandē, Dānijā
Pratēju skaits: tiek lēsts ap 5 miljoniem
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Ģermāņu
  Rietumģermāņu
   Lejasvācu valoda 
Rakstība: latīņu alfabēts
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2: nds
ISO 639-3: nds 
Lejasvācu valodas dialektu izplatība
Vācijas ziemeļos un Nīderlandē

Lejasvācu valoda (Plattdüütsch), arī lejassakšu valoda, ir rietumģermāņu valoda, kura galvenokārt izplatīta Vācijas ziemeļos, Nīderlandes ziemeļaustrumos un Dānijas dienvidos. Vēsturiski lejasvācu valoda attīstījusies no sensakšu valodas. Ģeogrāfiskā robeža starp lejasvācu un augšvācu valodu ir "Diseldorfa-Magdeburga-Frankfurte pie Oderas" līnija.[1] Viduslaikos lejasvācu valoda bija Hanzas savienības lingua franca. Lejasvācu valodā runāja daudzi vācbaltieši.

Lejasvācu valodas attīstību hronoloģiski iedala trijos periodos: sensakšu valoda (8.-11. gadsimts), viduslejasvācu jeb viduslejvācu valoda (12.-16. gadsimts) un jaunlejasvācu jeb jaunlejvācu valoda (no 16. gadsimta līdz mūsdienām).[1]

Sensakšu valoda uzskatāma par patstāvīgu valodu, kas drīzāk līdzīga holandiešu valodai, nevis (mūsdienu standarta vācu valodas priekštecei) augšvācu valodai, taču dažādu iemeslu dēļ tā tuvinājusies ar augšvācu valodu un mūsdienās kļuvusi drīzāk par dialektu.[1]

Iezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lejasvācu valodu neietekmēja tā saucamā augšvācu līdzskaņu pārvirze, tādējādi daudzi lejasvācu vārdi ir līdzīgāki to holandiešu (un arī angļu) analogiem, piemēram:

lejasvācu (holandiešu, angļu) līdzskaņi → augšvācu līdzskaņi

k → ch:

  • lejasv., hol. ik – augšv. ich
  • lejasv., hol. koken (angļu cook) – augšv. kochen
  • lejasv., hol. maken, angļu make – augšv. machen

d → t:

  • lejasv., hol. dag, angļu day ↔ augšv. Tag

taču d → d: (angļu valodā pārvirzījies uz th)

  • lejasv. dat, Doorn, hol. dat, doorn (angļu that, thorn) ↔ augšv. das, Dorn

t → s:

  • lejasv., hol. dat, wat, eten, angļu that, what, eat ↔ augšv. das, was, essen

t → z:

  • lejasv. Tied, Timmer, hol. tijd, dialektā timmer, angļu tide, timber ↔ augšv. Zeit, Zimmer

t → tz:

  • lejasv. sitten, hol. zitten, angļu sit ↔ augšv. sitzen

p → f:

  • lejasv. slapen, slopen, hol. slapen, angļu sleep ↔ augšv. schlafen
  • lejasv. Schipp, hol. schip, angļu ship ↔ augšv. Schiff

p → pf:

  • lejasv. Peper, hol. peper, angļu pepper ↔ augšv. Pfeffer

v, w, f → b:

  • lejasv. Wief, Wiewer, hol. wijf, wijven, angļu wife, wives ↔ augšv. Weib, Weiber
  • lejasv. leev, leewer, hol., senangļu lief ↔ augšv. lieb, lieber

Ietekme uz latviešu valodu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fonētikas un gramatikas ziņā uz latviešu valodu vislielāko iespaidu atstājušas Baltijas somu valodas, taču vārdu krājuma ziņā, iespējams, neviena valoda nav atstājusi tik lielu ietekmi kā lejasvācu.

Savā monogrāfijā Etimoloģijas vārdnīca Konstantīns Karulis cenšas identificēt precīzu avotu katram ģermānismam, attiecīgi, vai tie ir no lejasvācu, augšvācu vai holandiešu valodas.

Piemēram, latviešu saiklim "un" kā izcelsmi viņš min tieši lejasvācu un (sal. mūsdienu holandiešu en), kas viņaprāt izkonkurēja un aizstāja tajā laikā līdzāspastāvējušos augšvācu und un unde.[2]

Augšvācu dominances iemesli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairums autoru min Mārtiņa Lutera bībeles tulkojumu augšvācu valodā kā iemeslu augšvācu valodas dominancei un prestižam tajā laikā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «7. ĢERMĀŅU VALODAS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. februārī. Skatīts: 2013. gada 21. decembrī.
  2. Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 1992. ISBN 5401004117.