Lelde Stumbre

Vikipēdijas lapa
Lelde Stumbre
Lelde Stumbre
Personīgā informācija
Dzimusi 1952. gada 30. janvārī (72 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Auce, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Rīga
Literārā darbība
Nodarbošanās dramaturģe
Žanri dramaturgija
Slavenākie darbi "Andersons", "Zīmējumi smiltīs", "Tā, lai var redzēt ceļu", "Sarkanmatainais kalps", "Jānis", "Ipolits".

Lelde Stumbre (dzimusi 1952. gada 30. janvārī) ir latviešu dramaturģe, vairāk nekā 50 lugu autore. 2014. gadā bijusi 11. Saeimas deputāte.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lelde Stumbre dzimusi 1952. gadā žurnālista Ērika Stumbra un muzikoloģes Silvijas Stumbres ģimenē. 1970. gadā beigusi Rīgas 5. vidusskolu. 1969. gadā uzsākusi literāro darbību, sākumā rakstījusi dzeju. Pirmā publikācija 1973. gadā bija dzejoļi jauno dzejnieku krājumā "Acis". Vēlāk pievērsusies dramaturģijai. Pazīstamākās Leldes Stumbres lugas ir “Andersons”, “Zīmējumi smiltīs”, “Tā, lai var redzēt ceļu”, “Sarkanmatainais kalps”, “Jānis”, “Ipolits”.[1]

Stumbre 1983. gadā beigusi kursus Maksima Gorkija Literatūras institūtā. 1983. gadā kļuva par Rakstnieku savienības biedri. Kopš 1999. gada ir Dramaturgu ģildē.[2]

2014. gadā Stumbre bijusi 11. Saeimas deputāte, pildot deputāta pienākumus uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda deputāti, kuri ievēlēti no partijas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK".[3]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pirmā nozīmīgā publikācija — dzejoļu kopa jauno dzejnieku dzejoļu krājumā «Acis» (1973)
  • Luga «Andersons» («Karogs», 1979, 4)
  • «Zīmējumi smiltīs» (grāmata 1982, abas teātrī iestudētas arī ar nosaukumu «Andersons un Millers» 1982)
  • «Ipolits», «Bērni» (abas teātrī ar nosaukumu «Klusā daba, lai var redzēt ceļu», Maskavā 1982, Latvijā 1990, grāmata 1989)
  • «Gaidīt» (radioteātrī 1979, teātrī Ungārijā 1983, Latvijā 1986)
  • «Jānis» (teātrī 1984)
  • «Sarkanmatainais kalps» (grāmatā un teātrī 1987; abas ekranizētas ar nosaukumu «Dīvainā mēnessgaisma» 1987)
  • «Nākošpavasar» (teātrī 1988, grāmatā 1989)
  • «Liels, spoži sarkans autobuss» (TV teātrī 1989)
  • «Kuģītis miglā» (teātrī 1988; abas grāmatā 1989)
  • Luga «Kronis» (periodikā un teātrī 1989, grāmatā 2000)
  • «Roze» (periodikā 1991, teātrī 1992)
  • «Suns» (teātrī 1992), ciklā «Deviņas īsas lugas» (TV teātrī daļēji 1992, periodikā daļēji 1993, grāmatā 2000)
  • «Slepkava un slepkava» (periodikā 1994, teātrī ar nosaukumu «Mīla — jā, mīla — nē» 1998, grāmatā 2000)
  • «Spalvas» (grāmatā un teātrī 1995)
  • «Svešinieki šeit» (teātrī 1995, periodikā 1996)
  • „Dancoju, spēlēju» (periodikā 1997)
  • «Aktieri» (periodikā 1999; visas trīs grāmatā 2000)
  • «Vasaras ainava» (radioteātrī 1981)
  • «Ziediņi» (teātrī 1986)
  • «Loto» (periodikā 1991)
  • «Divi forši suņi» (teātrī 1994)
  • «Zvaigznes diena» (periodikā 1998)
  • «Klasīte» (periodikā 2000)
  • «Persijs Dievišķīgais» (grāmatā 2000)
  • Lugu izlase «Kronis» (2000)
  • «Sunītis» (2005)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latviešu rakstnieku portreti : 70.-90.gadi : par rakstniekiem un literatūru : rakstu krājums / Jānis Jurkāns, Lelde Stumbre, Pēteris Brūveris, Andra Neiburga, Jānis Einfelds, Guntis Berelis. Rīga : Zvaigzne ABC, [1998]. 127, [1] lpp. : portr. ISBN 9984-17-071-3.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Lelde Stumbre». garamantas.lv.[novecojusi saite]
  2. «Lelde Stumbre». www.makslinieki.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 4. maijā. Skatīts: 2018. gada 11. augustā.
  3. «Lelde Stumbre». titania.saeima.lv.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]