Lenss Ārmstrongs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par riteņbraucēju. Par citām jēdziena Ārmstrongs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Lenss Ārmstrongs Cycling (road) pictogram.svg
Lance Armstrong
Lenss Ārmstrongs 2010. gada Tour de France
Personas dati
Lenss Edvards Ārmstrongs
Dzimis 1971. gada 18. septembrī (43 gadi)
Augums 177 cm
Svars 75 kg
Pārstāvētā
valsts
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Iesauka Boss, The Texan, Mellow Johnny[1]
Komandas informācija
Komanda Team RadioShack
Disciplīna šosejas riteņbraukšana
Loma braucējs
Braucēja tips vispusīgs
Amatieru komandas
Sezonas Komanda
1990—1991
1991
Subaru-Montgomery
ASV Nacionālā izlase
Profesionālās komandas
Sezonas Komanda
1992—1996
1997
1998—2005
2009
2010-2011
Motorola
Cofidis
US Postal
Astana
Team RadioShack
Lielākās uzvaras

Tour de France

Jersey yellow.svg 7 uzvaras kopvērtējumā (1999—2005)
22 uzvaras posmos (1993-2009)

MaillotMundialCrono.PNG Pasaules čempions grupas braucienā (1993)
Tour de Suisse uzvara (2001)
Sansebastjanas klasika uzvara (1995)
MaillotUSA.PNG ASV čempions grupas braucienā (1993)

Lenss Edvards Ārmstrongs (angļu: Lance Edward Armstrong, dzimis Lenss Edvards Gundersons (angļu: Lance Edward Gunderson), 1971. gada 18. septembrī) ir bijušais ASV profesionālais šosejas riteņbraucējs, vienīgais septiņkārtējais Tour de France uzvarētājs. Divreiz pārtraucis profesionāļa karjeru — pirmajā reizē pēc viņa organismā atklātā vēža, otrajā reizē pēc septītās uzvaras Tour de France, bet abas reizes sekmīgi atgriezies profesionālajā sportā. 2011. gadā trešo reizi beidzis aktīvā sporta gaitas. Vēlāk viņa panākumus aizēnoja dopinga skandāls un atzīšanās neatļautu preparātu lietošanā.

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karjeras sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skolas gados L. Ārmstrongs trenējās triatlonā un sasniedza ievērojamus panākumus, kļūdams arī par ASV čempionu. Pēc tam specializējās vienā no tratlona disciplīnām - riteņbraukšanā un jau 1991. gadā kļuva par ASV amatieru čempionu, bet vēl pēc diviem gadiem kļuva par 1993. gada pasaules čempionu grupas braucienā. Gan šajā, gan nākošajā gadā L. Ārmstrongam izdevās izcīnīt arī savas pirmās uzvaras atsevišķos Tour de France posmos.

Cīņa ar vēzi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1996. gadā L. Ārmstrongs uzvarēja Flèche Wallonne sacīkstēs un pabeidza gadu kā viens no pieciem labākajiem riteņbraucējiem pasaulē. Šī paša gada vasarā viņš bija spiests izstāties no Tour de France, jo nedēļas laikā viens no sportista sēkliniekiem bija palielinājies trīs reizes.[2] Oktobrī ārsti viņam konstatēja vēzi, kas jau bija izplatījies pa visu organismu. Mediķi deva tikai 20-40%, ka viņš izdzīvos.[2] Sportistam tika izoperēta ķermeņa daļa, kuru skāra audzējs, un viņš saņēma ķīmijterapiju. Mazliet vēlāk tika atklāts, ka vēzis bija skāris arī viņa smadzenes.[2] 1996. gada decembrī tika pabeigta terapija un viņš gadu vēlāk noslēdza līgumu ar US Postal un atgriezās riteņbraukšanā. 1999. gada jūlijā viņš bija atguvis tik daudz spēka, ka spēja izcīnīt pirmo no septiņiem Tour de France uzvarētāja tituliem.

L. Ārnstrongs Midi Libre velobraucienā 2002. gadā

Panākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1999. gada līdz 2005. gadam L. Ārmstrongs uzvarēja 7 Tour de France pēc kārtas, ko līdz šim nebija veicis neviens riteņbraucējs. Iepriekšējais rekords - 5 uzvaras - piederēja tādām riteņbraukšanas leģendām kā Ž. Anketilam, E. Merksam, B. Ino un M. Indurainam. Pārstāvot ASV profesionālās komandas US Postal un Discovery Channel L. Ārmstrongs sevi pierādīja kā universālu braucēju, kura stiprās puses ir individuālais brauciens ar atsevišķu startu un visgrūtākie kalnu etapi. Sidnejas olimpiskajās spēlēs 2000. gadā L. Ārmstrongs izcīnīja bronzas medaļu braucienā ar atsevišķu startu. Pēc uzvaras savā septītajā Tour de France 2005. gadā viņš paziņoja par profesionāļa karjeras beigām.

Otrā atgriešanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada 10. septembrī, 36 gadu vecumā, viņš paziņoja par atgriešanos profesionālajā sportā un gatavību atkal startēt Tour de France[3]. 2008. gada 24. jūnijā profesionālā riteņbraukšanas komanda Astana paziņoja, ka tai pievienojas L. Ārmstrongs.[4] Viņš startēja Giro d Italia, kas labi palīdzēja sagatavoties sezonas galvenajām sacensībām. 2009. gada Tour de France Astana komanda pārliecinoši kontrolēja sacīkstes gaitu un uzvaru izcīnīja tās līderis Alberto Kontadors. Šajā panākumā nozīmīga bija L. Ārmstronga palīdzība, kurš pats ieņēma 3. vietu kopvērtējumā. Pēc velobrauciena beigām viņš paziņoja, ka plāno startēt arī 2010. gada Tour de France, pārstāvot jaunizveidoto komandu RadioShack. Pēdējais Tour de France velobrauciens L. Ārmstrongam gan neizdevās īpaši veiksmīgs un pēc tā beigām viņš trešo reizi paziņoja par profesionāļa karjeras beigām. Pēc tam piedalījās vēl dažas nelielās sacensībās, taču 2011. gada sākumā oficiāli beidza dalību profesionāli sacensībās.

Dopings[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

L'Équipe pirmā lapa , apsūdzot L. Ārmstrongu dopinga lietošanā. Nosaukuma tulkojums "Ārmstronga meli"

Septiņkārtējā Tour de France uzvarētāja L. Ārmstronga sasniegumi ir radījuši dažādas aizdomas par dopinga lietošanu, tomēr viņa sodīšanai nekad nav bijuši pietiekami pierādījumi. Aizdomas daļēji saistītas ar viņa saistību ar itāļu ārstu Mišelu Ferrari. L. Ārmstronga bijušais asistents Maiks Andersons apgalvojis, ka L. Ārmstrongs lietojis vielu ar tirdzniecības nosaukumu līdzīgu "androstenīnam". Tam sekoja tiesas process pret M. Andersonu un pretēja prasība pret L. Ārmstrongu.[5]

2005. gada augusta beigās mēnesi pēc L. Ārmstronga septītās Tour de France uzvaras pēc kārtas Francijas sporta laikraksts L'Équipe apgalvoja, ka tā rīcībā ir pierādījumi, ka L. Ārmstrongs 1999. gada Tour de France laikā lietojis EPO.[6] Šo apgalvojumu pamatoja ar urīna paraugiem, kuri bija arhivēti Francijas Nacionālajā Dopinga noteikšanas laboratorijā tālākai izpētei. L. Ārmstrongs noliedza EPO lietošanu un UCI viņu nesodīja parauga dublikāta trūkuma dēļ. UCI apstiprināja, ka viņu ārsts Mario Zorzoli esot nopludinājis žurnālam 15 formas, kuras saistīja L. Ārmstrongu ar pozitīvu testu.

Arī 1999. gadā L. Ārmstrongam uzrādīja pozitīvas glikokortikosteroīda hormona analīzes. Sportists to izskaidroja ar kortizonu saturoša krēma lietošanu pret sēdekļa izraisītiem noberzumiem un uzrādīja ārsta recepti. Noteiktais apjoms bija zem aizliegtā līmeņa un atbilda apjomam, kuru izmanto tropiskajam ādas krēmam, bet UCI noteikumi pieprasīja, ka ārstu receptes jāuzrāda pirms medikamenta lietošanas.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

L. Ārmstronga pirmā sieva bija Kristīna Ričarda, kas palīdzēja viņam cīņā ar vēzi, viņiem ir 3 bērni. No 2004. līdz 2005. gadam viņam bija attiecības ar ASV mūziķi Šerilu Krovu. Pāris saderinājās, tomēr neapprecējās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lance Armstrong, Sally Jenkins: Every Second Counts, Chapter 1, (ISBN 0-385-50871-9), Broadway Books 2003.
  2. 2,0 2,1 2,2 "Cīņa ar slimību", Ilustrētā Zinātne, 2005. gada decembra numurs, 55.lpp.
  3. Oficiāli: Ārmstrongs atgriežas
  4. Ārmstrongs pievienojas "Astana"
  5. Armstrong's lawyer: We won't be 'blackmailed'. MSNBC (2 April 2005).
  6. “L'Équipe alleges Armstrong samples show EPO use in 99 Tour” Velo News, August 23, 2005.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]