Leošs Janāčeks

Vikipēdijas lapa
Leošs Janāčeks
Leoš Janáček
Janāčeks ar sievu Zdenku 1881. gadā
Janāčeks ar sievu Zdenku 1881. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1854. gada 3. jūlijā
Hukvaldi, Austroungārija
(Frīdekmīstekas apriņķis, Morāvijas-Silēzijas apgabals, Karogs: Čehija Čehija)
Miris 1928. gada 12. augustā (74 gadi)
Ostrava, Čehoslovākija
(Ostravas-pilsētas apriņķis, Morāvijas-Silēzijas apgabals, Karogs: Čehija Čehija)
Profesionālā informācija
Žanrs opera, kora mūzika, orķestra mūzika, kamermūzika, klaviermūzika, vokālā mūzika
Mācības Leipcigas konservatorija, Vīnes konservatorija

Leošs Janāčeks (čehu: Leoš Janáček; dzimis 1854. gada 3. jūlijā, miris 1928. gada 12. augustā) bija čehu komponists, mūzikas teorētiķis, folklorists un mūzikas pedagogs.

Ietekmējoties no Morāvijas tautas mūzikas, izveidoja tikai sev raksturīgo mūzikas stilu. Lielāko radošā mūža daļu pavadījis Brno. Izcilākos darbus Janāčeks radījis mūža nogalē. 1904. gadā Brno tika izrādītā viņa opera "Jenūfa" (Její pastorkyňa), kuru komponists veltīja savai mirušajai meitai. Pēc "Jenūfas" izrādes 1916. gadā Prāgā Janāčeks kļuva par starptautisku slavenību. Pēc tam radījis operas "Katja Kabanova" (Káťa Kabanová, 1921), "Lapsiņas Spicauses piedzīvojumi" (Příhody lišky Bystroušky, 1924), Simfonietu (1926), "Glagolisko mesu" (Glagolská mše, 1927). Vairāku šo darbu "mūza" bija Janāčeka mūža nogales mīlestība Kamila Šteslova.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]