Leo Paiders
| ||||||||||||||||
Leo Paiders (dzimis 1926. gada 27. augustā, Balvos, Latvijā, miris 1991. gada 2. novembrī, Balvos, Latvijā) bija lauksaimnieks, šoferis, sabiedriskais darbinieks (LPSR Augstākās Padomes deputāts (1975—1985), Sociālistiskā Darba varonis (1966)).[1]
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
L. Paiders ir dzimis 1926. gada 27. augustā Balvos. Bērnību pavadījis pie vecākiem — Jura un Bertas, un 6 gadu vecumā sācis iet ganos pie saimniekiem uz algotu darbu. 1941. gadā pabeidza Balvu stacijas septiņgadīgo skolu. Vācu okupācijas laikā strādā pie tēva nelielajā jaunsaimniecībā Alūksnes rajonā, Annas pagastā "Bērzupļavās". 1944. gada augustā iesaukts Padomju armijā. 1945. gadā, pēc ievainojumiem Otrajā pasaules karā, atbrīvots no armijas kā invalīds. No 1945. līdz 1947. gadam dzīvojis vecāku mājās. No 1947. līdz 1950. gadam strādāja kā šoferis Lubānas un Gulbenes MTS (Mašīnu-traktoru stacija). No 1950. līdz 1976. gadam strādā kā vecākais vienkausa ekskavatora mašīnists Madonas CMP (Celtniecības montāžas pārvalde). No 1976. gada strādā kā mašīnists-instruktors Madonas PMK-19 (Pārvietojamā mehanizētā kolonna). PSKP iestājās 1966. gadā.[2]
Paiders bija pirmais mūsu republikas meliorators, kam piešķirts Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukums.[3] No 1978. gada — pirmrindas metožu ieviešanas instruktors.[4] Paidera darba laikā Madonas PMK-19 iecirknī ieviesti 27 racionalizācijas priekšlikumi, kā arī sagatavoti 22 vienkausa ekskavatora mašīnisti.[5]
Leo Paiders divas reizes ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu. Bija Madonas rajona komitejas loceklis, izpildu komitejas loceklis un Madonas rajona darbaudzinātāju padomes priekšsēdētājs.
Grāmatas "Nenovelkot karavīra šineli" (1985) apraksts "Saknes nedrīkst būt kailas" veltīts L. Paideram.
Miris Balvos 1991. gadā 2. novembrī no sirdslēkmes. Apbedīts Skāķu kalnā, Aronas pagastā.
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1954. g. izcīna Komunistiskā darba trieciennieka nosaukumu.
- 1958. g. apbalvots ar ordeni "Goda Zīme".
- 1960. g. iegūst LPSR Labākā ekskavatorista nosaukumu.
- 1965. g. saņem Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu.
- 1966. g. par pašaizliedzīgu darbu piešķir Sociālistiskā darba Varoņa nosaukumu, pasniedzot Ļeņina ordeni un zelta medaļu "Sirpis un Āmurs". Ir piešķirti seši valsts apbalvojumi un trīs VDNH sudraba medaļas.
- Par sekmīgu darbu jaunatnes audzināšanā Leo Paiders 1977. g. apbalvots ar VĻKJS (Vissavienības Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienība) CK nozīmīti "Jaunatnes audzinātājs".[2]
- 1984. g. piešķirts "Nopelniem bagātais jaunatnes darbaudzinātājs".