Leonards Eilers

Vikipēdijas lapa
Leonards Eilers
Leonhard Euler
Leonards Eilers
Personīgā informācija
Dzimis 1707. gada 15. aprīlī
Valsts karogs: Šveice Bāzele, Šveice
Miris 1783. gada 18. septembrī (76 gadi)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Sanktpēterburga, Krievijas Impērija
Dzīves vieta Berlīne, Prūsija
Sanktpēterburga, Krievija
Bāzele, Šveice
Tautība šveicietis
Paraksts
Zinātniskā darbība
Zinātne matemātika, fizika
Alma mater Bāzeles universitāte

Leonards Eilers (vācu: Leonhard Euler, izrunā: [ˈɔʏlɐ], dzimis 1707. gada 15. aprīlī, miris 1783. gada 18. septembrī [v.s. 7. septembrī]) bija Šveicē dzimis matemātiķis un fiziķis, lai gan lielāko daļu no savas dzīves pavadīja Prūsijā un Krievijā. Kopā ar Arhimēdu, Kārli Frīdrihu Gausu un Īzaku Ņūtonu viņu uzskata par vienu no dižākajiem pasaules matemātiķiem. Leonards Eilers bija pirmais, kas ieviesa funkcijas jēdzienu, aprakstot izteikumu, kas ietver vairākus argumentus, un sāka pielietot integrālrēķinus fizikā. Tāpat ieviesis dažādus mūsdienās izmantojamos pierakstus, piemēram, summas zīmi Σ, naturāllogaritmu bāzi e.[1] Viņš dominēja 18. gadsimta matemātikā, un ir visu laiku vispublicētākais matemātiķis — viņa kopotie raksti ir 75 sējumos, kuros ir aptuveni 850 zinātniskie darbi.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis un mācījies Bāzelē. 1727. gadā Krievijas impērijas ķeizariene Katrīna I uzaicināja Eileru strādāt Sanktpēterburgā par korespondētājlocekli Zinātņu akadēmijā. 1730. gadā kļuva par fizikas profesoru. 1735. gadā viņš ar vienu aci vairs neredzēja. 1741. gadā pēc Prūsijas karaļa Frīdriha II Lielā uzaicinājuma sāka strādāt Berlīnes Zinātņu akadēmijā, kur pavadīja 25 gadus. 1766. gadā atgriezās Sanktpēterburgā. Drīz pēc tam arī otrai acij radās katarakta, un viņš zaudēja redzi pilnībā. Pēdējos septiņpadsmit savas dzīves gadus Leonards Eilers bija akls, tomēr šajā laikā viņš sarakstīja apmēram pusi no saviem darbiem.

Eilers piedalījās tādu teorēmu pierādīšanā kā, piemēram, Bāzeles problēmu, Eilera identitāti (kompleksajos skaitļos un grafu teorijā), dažādu bezgalīgo summu vērtību atrašanā un eksponentfunkcijas raksturojošās Teilora sērijas izvešanā. Viņš arī ieviesa dažādas funkciju aproksimēšanas metodes, ieskaitot Eielera-Maskerona konstanti, kuru lietoja formulā, lai aproksimētu naturālo skaitļu apgriezto summu ar naturāllogaritmu. Loģikā viņš ieviesa Eilera diagrammas, lai raksturotu siloģismu struktūru vizuāli, kuru vēlāk ģeneralizēja uz Eilera-Venna diagrammām. Zinātnieku pasaulē Eilers ir pazīstams ar izteicienu "Matemātikā katru teorēmu nosauc otrā matemātiķa vārdā, kurš to pierādīja, jo pirmais vienmēr būs Eilers." Teiciena pamatojumu var viegli saprast, ja tuvāk aplūko slavenā matemātiķa darbu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Leonhard Euler». Britannica.com. Skatīts: 2013. gada 1. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]