| Leopolds I |
| Leopold I. |

Leopolds I
|
|
Amatā
1655 — 1705. gada 5. maijā
(kronēts 1655. gada 27. jūnijā, Presburgā) |
| Priekštecis |
Ferdinands IV |
| Pēctecis |
Jozefs I |
|
Amatā
1656 — 1705. gada 5. maijā
(kronēts 1656. gada 14. septembrī, Prāgā) |
| Priekštecis |
Ferdinands IV |
| Pēctecis |
Jozefs I |
|
Amatā
1657. gada 2. februārī — 1705. gada 5. maijā |
| Priekštecis |
Ferdinands III |
| Pēctecis |
Jozefs I |
|
Amatā
1658. gada 18. jūlijā — 1705. gada 5. maijā
(kronēts 1658. gada 1. augustā, Frankfurtē) |
| Priekštecis |
Ferdinands III |
| Pēctecis |
Jozefs I |
|
| Dzimšanas dati |
1640. gada 9. jūnijā
Vīne, Austrijas erchercogiste
(tagad Austrija) |
| Miršanas dati |
1705. gada 5. jūnijā
Vīne, Austrijas erchercogiste
(tagad Austrija) |
| Apglabāts |
Kapucīņu kapenes, Vīne, Austrija |
| Dinastija |
Habsburgi |
| Tēvs |
Ferdinands III |
| Māte |
Spānijas Marija Anna, Habsburgu dinastija |
| Dzīvesbiedrs (e) |
Spānijas Margarete Terēzija, Habsburgu dinastija
Austrijas Klaudija Felicita, Habsburgu dinastija
Neiburgas Eleonora Magdalēne, Vitelsbahu dinastija |
| Bērni |
16 bērni, to skaitā Austrijas Marija Antonija, Jozefs I, Austrijas Marija Anna, Kārlis VI |
| Reliģija |
katolisms |
Leopolds I (vācu: Leopold I., ungāru: I. Lipót, čehu: Leopold I.,horvātu: Leopold I.; dzimis 1640. gada 9. jūnijā, miris 1705. gada 5. jūnijā) bija Habsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1658. gada līdz savai nāvei. Bija arī Ungārijas un Bohēmijas karalis.
Tēvs Leopoldam bija Svētās Romas imperators Ferdinands III, bet māte - Spānijas karaļa Felipes III meita. Francijas karaļa Luija XIV brālēns. Kļuva par troņmantinieku 1654. gada 9. jūlijā, kad 21 gada vecumā nomira viņa vecākais brālis Ferdinands IV.
Valdīšana vainagojās ar panākumiem pret Osmaņu impēriju Lielā turku kara laikā. Uzvaras Sentgotārdas kaujā (1664. gadā), Vīnes kaujā (1683. gadā), Otrajā Mohāčas kaujā (1687. gadā) un Zentas kaujā (1697. gadā) ļāva Habsburgien anektēt Transilvāniju un lielu daļu Ungārijas.
Leopolds I tāpat konfliktēja ar Franciju Deviņgadu karā (1688 - 1697) un Karā par Spānijas mantojumu (1701–1714). Pēc Leopolda nāves troni mantoja viņa dēls Jozefs I.