Levulīnskābe
| Levulīnskābe | |
|---|---|
 Levulīnskābes struktūrformula |
|
| Ķīmiskā formula: | С5Н8О3 |
| Molmasa: | 116,11 g/mol |
| Blīvums: | 1144,7 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra: | 33 - 35 °C |
| Viršanas temperatūra: | 245 - 246 °C (sadalās) |
Levulīnskābe (4-oksopentānskābe, acetopropionskābe, γ-ketobaldriānskābe, CH3−CO−CH2CH2−СООН) ir vienkāršākā γ-ketokarbonskābe. Levulīnskābe ir bezkrāsaina kristāliska viela (plāksnīšveida kristāli). Viegli šķīst ūdenī. Levulīnskābes esterus sauc par levulinātiem.
Iegūšana [izmainīt šo sadaļu]
Levulīnskābe veidojas, karsējot ogļhidrātus (fruktozi, glikozi, galaktozi) kopā ar koncentrētu sālsskābi (reakciju atklājis Tollenss). Šī reakcija ir tik raksturīga heksozēm, ka var kalpot to pierādīšanai. Kā starpprodukts veidojas oksimetilfurfurols, kas hidrolizējas par levulīnskābi un skudrskābi.
Īpašības [izmainīt šo sadaļu]
Atšķirībā no β-ketokarbonskābēm, γ-ketokarbonskābes, tai skaitā levulīnskābe, ir stabili savienojumi, kas neatšķeļ CO2. Ilgstoši karsējot, levulīnskābe zaudē ūdens molekulu, veidojot iekšējo anhidrīdu (enollaktonu).
Izmantošana [izmainīt šo sadaļu]
Levulīnskābi lieto ķīmiskajā rūpniecībā neilona, gumiju, plastmasu iegūšanai. Levulīnskābi pievieno cigaretēm, lai samazinātu nikotīna iedarbību.
|
|||||||
