Libāna

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Libānas Republika
اَلْجُمْهُورِيَّة اَللُّبْنَانِيَّة
al-Jumhūrīyah al-Lubnānīyah
Libānas karogs Libānas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaKoullouna Lilouataan Lil Oula Lil Alam
Location of Lebanon
Libānas atrašanās vieta Tuvajos Austrumos
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Beirūta
33°54′N 35°32′E
Valsts valodas arābu valoda[1]
Etniskās grupas  arābi - 95%
armēņi - 4%
citi - 1%
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Mišels Suleimans
 -  Premjerministrs Nadžībs Mikati
Neatkarība
 -  no Francijas 1920. gada 1. septembrī 
Platība
 -  Kopā 10 452 km² (166.)
 -  Ūdens (%) 1,6
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. gadā. g. 4 224 000 (124.)
 -  Blīvums 404/km² (25.)
IKP (PPP) 2010. gadā. gada aprēķins
 -  Kopā 61,581 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju 15 557 
HDI (2009)  (0,803 augsts
Valūta Libānas mārciņa (LBP)
Laika josla EET (UTC+2)
 -  Vasarā (DST) EEST (UTC+3)
Interneta domēns .lb
ISO 3166-1 kods 422 / LBN / LB
Tālsarunu kods +961

Libāna (arābu: لبنان), oficiāli Libānas Republika (الجمهورية اللبنانية), ir neliela, lielākoties kalnaina valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Vidusjūras pašos austrumos. Ziemeļos Libāna robežojas ar Sīriju un dienvidos ar Izraēlu. Saistībā ar reliģisko daudzveidību, Libānā sastopama īpaša politiskā sistēma, pazīstama kā konfesionālisms, kas paredzēta tam, lai visas reliģijas tiktu vienādi respektētas.

Līdz Libānas pilsoņu karam (1975-1990), valsts pastāvēja mierā un labklājībā, ko sekmēja tūrisms, agrārā kultūra un banku sistēma. To uzskatīja par arābu valstu banku galvaspilsētu un tā bija plaši pazīstama kā 'Tuvo Austrumu Šveice' saistībā ar tās finansiālo varu. Libāna piesaistīja lielu skaitu tūristu, jo tās galvaspilsēta Beirūta tika bieži dēvēta par 'Tuvo Austrumu Parīzi'.

Tiklīdz karš bija beidzies, tika veikti plaši pasākumi, lai atmodinātu ekonomiku un atjaunotu nacionālo infrastruktūru. Līdz 2006. gadam visā valstī tika sasniegti vērā ņemami panākumi, gandrīz tika pabeigta Beirūtas rekonstrukcija un liels skaits tūristu plūda uz Libānas atpūtas centriem. Taču, 2006. gadā uzliesmojušais Izraēlas-Libānas konflikts sasniedza Libānas iedzīvotājus un izraisīja milzīgus militāros zaudējumus, kā arī plašus zaudējumus civilajai infrastruktūrai un masveida iedzīvotāju pārvietošanos sākot ar 12. jūliju līdz 14. augustam 2006., kad iestājās pamiers. Sākot ar 2006. gada septembri Libānas valdība ir uzsākusi izmaksāt iedzīvotājiem kompensācijas, lai atjaunotu Izraēlas militāristu uzbrukumos sagrautos īpašumus Beirūtā, Tirē un daudzos citos ciemos Libānas dienvidos.

Satura rādītājs

Etimoloģija [izmainīt šo sadaļu]

Vārds 'Libāna' (ir standarta arābu valodas vārds; "Lebnan" vai "Lebnèn" vietējā dialektā) cēlies no semītu saknes 'LBN', kas ir saistīts ar daudzām citām tuvām nozīmēm dažādās valodās, kā, piemēram, balts un piens.[2] Tas ir arī kā cieņa sniegotajam Libānas kalnam.[3] Šis vārds ir pieminēts trijās no divpadsmit eposa Gilgamešs (2900 BC) plāksnēm, Eblas bibliotēkas tekstos (2400 BC) un Bībelē.[3]

Ģeogrāfija un klimats [izmainīt šo sadaļu]

Tuvo Austrumu valsts Libāna robežojas ar Vidusjūru ar 225 km garu krasta līniju, kā arī ar Sīriju uz austrumiem un ziemeļiem un Izraēlu uz dienvidiem. Libānas-Sīrijas robeža ir 375 km gara un robeža starp Libānu un Izraēlu 79 km. Robeža ar Izraēlas okupēto Golana augstieni Sīrijā vēl tiek apspriesta mazā areālā, kuru dēvē par 'Sheeba Farm', robežu līdz šim ir nospraudusi ANO[4]. (skatīt Zilo Līniju). Libānas kopējā platība 10,452 km² (4,035 mi²), pasaules lielāko valstu sarakstā tā atrodas 178. vietā [5]. Lielāko daļu aizņem kalnoti apgabali [6], izņemot šauro krasta līniju Bekā ielejā (angļu valodā- Beqaa Valley), kas ir neatņemama Libānas lauksaimniecības sastāvdaļa.

Libānā valda mērens Vidusjūras klimats. Piekrastes rajonos ziemas lielākoties ir aukstas un lietainas, kamēr vasaras ir karstas un valgas. Augstākos apgabalos temperatūra nokrītas zem 0 °C un ziemas laikā ar biežu (dažreiz smagu) sniegu; toties vasaras ir siltas un sausas [7]. Lai gan lielāko daļu Libānas sasniedz relatīvi liels daudzums nokrišņu (salīdzinot ar sauso klimatu), tomēr daži apgabali ziemeļ-austrumu Libānā saņem tikai nelielu daudzumu lietus. Tas saistīts ar faktu, ka augstie kalni rietumos bloķē lietus mākoņu pārvietošanos, kurus atnesuši Vidusjūras vēji [8].

Ciedru meži El-arzā (angliski 'El-Arz') atrodas 2,883 pēdas virs jūras līmeņa. Antīkajos laikos Libānā audzēja plaša mēroga ciedru koka mežus, kuri tagad kalpo kā valsts nacionālais simbols [9]. Tomēr gadsimtu tirgošanās ar ciedru kokiem, kurus izmantoja flotes kuģu būvniecībai, un mežu atjaunināšanas trūkums ir izsmēlis Libānas reiz plaukstošos ciedru koku mežus [9].

Administratīvais iedalījums [izmainīt šo sadaļu]

Districts of Lebanon

Libāna ir iedalīta sešos guverneriātos (mohaafazaat, arābu valodā: محافظات; vienskaitlī- mohafazah, arābu valodā: محافظة), kuri ir sadalīti turpmākos divdesmit piecos rajonos(aqdya; viesnkaitlī: qadaa). Arī paši rajoni ir iedalīti vairākās municipalitātēs, kuras katra aptver pilsētu un ciemu grupu[10]. Guverneriāti un to rajoni:

Beirūtas Guverneriāts

Šis guveneriāts nav dalīts, jo sastāv tikai no pilsētas Beirūta.

Nabatiyeh Guverneriāts (Jabal Amel) - 4 rajoni
Beqaa Guverneriāts - 5 rajoni Ziemeļu Guverneriāts (al-Shamal) - 7 rajoni
Libānas Kalna Guverneriāts (Jabal Lubnan) - 6 rajoni Dienvidu Guverneriāts (al-Janoub) - 3 rajoni

Demogrāfija [izmainīt šo sadaļu]

Nav veikta neviena oficiāla skaitīšana kopš 1932. gada, atspoguļojot politisko jūtīguma līdzsvaru Libānā saistībā ar konfesijām (reliģijām).[11] Ir izsecināts, ka 40% ir kristieši (lielākoties 'Maronites', Grieķu pareizticīgie, Armēņu apustuliskie, Melkites Grieķu katoļi, Chaldean katoļi), 35% ir šiītu musulmaņi, 21% ir sunnītu musulmaņi un 5% ir druīdi [12]. Neliels skaits ebreju dzīvo Beirūtas centrā, kā arī pilsētās Byblos un Bhamdoun. Libānā mīt arī kurdi (saukti arī par Mhallami vai Mardinli), pēc aprēķiniem apmēram 75,000 un 100,000. Kurus arī uzskata par daļu no sunnītiem.[13]

2006. gada jūlijā tika aprēķināts, ka Libānas iedzīvotāju skaits ir ap 3,874 miljoni.[12] Bet apmēram 16 miljoni libāniešu ir izkaisīti pa visu Pasauli-Brazīlijā pēc statistikas mīt visvairāk libāniešu-ārzemnieku.[14] kā arī Argentīnā, Austrālijā, Kanādā, Kolumbijā, Francijā, Lielbritānijā, Meksikā, Venecuēlā un ASV.

Kopskaitā 394 532 palestīnieši, patvēruma un labi atalgota darba meklētāji, ir reģistrējušies Libānā caur ANO kopš 1948. gada[15] Valdības pieņemtie likumi ir noteikuši, ka šiem palestīniešiem nav atļauts iegādāties īpašumus Libānā [16] un svarīgākais, kopš 2005. gada 7. jūlija palestīniešiem Libānā ir aizliegts nodarboties ar 72 profesijām.[17]

Libānas pilsētu iedzīvotāji ir populāri ar savu mārketinga iniciatīvu.[18] Protams tas saistīts ar to, ka laika gaitā daudzie migranti paplašinājuši komercdarbību.[19] Libānā lielākā daļa iedzīvotāju ir augsti izglītota, kas proporcionāli ir pat vairāk kā daudzās Eiropas valstīs un visvairāk salīdzinot ar arābu valstīm.[20]

Atsauces un piezīmes [izmainīt šo sadaļu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Libāna
  1. Libānas konstitūcijas 11. pants nosaka, ka oficiālā valoda ir arābu. Likums nosaka, kuros gadījumos var izmantot arī franču valodu
  2. Joumana Medlej."The Mountain". Retrieved December 15, 2006.
  3. 3,0 3,1 Antoine Harb (2004). "Lebanon: A Name through 4000 Years". Retrieved November 1, 2006.
  4. Telegraph (2000). "Israel's Withdrawal from Lebanon Given UN's Endorsement". Retrieved November 1, 2006.
  5. CIA, the World Factbook (2006). "Rank Order — Area". Retrieved November 1, 2006.
  6. Encyclopædia Britannica. "Lebanon". Retrieved December 10, 2006.
  7. (Bonechi et al.) (2004) Golden Book Lebanon, p. 3, Florence, Italy: Casa Editrice Bonechi. ISBN 88-476-1489-9
  8. Country Studies US. "Lebanon - Climate". Retrieved November 5, 2006.
  9. 9,0 9,1 Blue Planet Biomes. "Lebanon Cedar - Cedrus libani". Retrieved December 10, 2006.
  10. USAID Lebanon. "USAID Lebanon—Definitions of Terms used". Retrieved December 17, 2006.
  11. Country Studies. "Lebanon Population". Retrieved November 25, 2006.
  12. 12,0 12,1 CIA, the World Factbook (2006). "Lebanon". Retrieved November 7, 2006.
  13. International Journal of Kurdish Studies, Jan, 2002 by Lokman I. Meho "The Kurds in Lebanon: a social and historical overview"
  14. Marina Sarruf (2006). "Brazil Has More Lebanese than Lebanon". Retrieved November 30, 2006.
  15. UNRWA (December 31, 2003). "UNRWA: Palestinian Refugees". Retrieved November 25, 2006.
  16. Abbas Shbilak. "Residency Status and Civil Rights of Palestinian Refugees in Arab Countries". Retrieved November 25, 2006.
  17. Integrated Regional Information Networks (October 2, 2005). "LEBANON: Palestinian refugees complain they are second class citizens". Retrieved December 2, 2006.
  18. U.S. Department of State (1994) Header: People, 4th paragraph. Retrieved December 3, 2006.
  19. Background Note: Lebanon "www.washingtoninstitute.org" Retrieved December 3, 2006.
  20. United Nations Population Fund."Lebanon - Overview". Retrieved November 9, 2006.