Licova-Holma līcis

Vikipēdijas lapa
Licova-Holma līcis (Antarktīda)
Licova-Holma līcis
Licova-Holma
līcis

Licova-Holma līcis (norvēģu: Lützow-Holmbukta) ir līcis Austrumantarktīdas piekrastē starp Prinča Ūlava un Sojas krastiem austrumos un Prinča Haralla krastu rietumos Karalienes Modas Zemē. Rietumu robežu veido Rīsera-Larsena pussala, austrumu — krasta līnijas pagrieziens pie Flatveru salām. Līča platums ir ap 220 km un tas iestiepjas sauszemē līdz pat 125 km. Līci 1931. gada 21. februārī atklāja norvēģu ekspedīcijas lidotājs Jalmars Rīsers-Larsens pārlidojumā no kuģa Aagaard. Nosaukts par godu 1935. gada Aagaard ekspedīcijas pilotam Finnam Licovam-Holmam (Finn Lützow-Holm).[1]

Lielāko gada laiku līcis klāts ar malasledu. Līcī daudzas nelielas salas, lielākās no kurām ir Flatveru salu grupa un Padas sala. Līča dienviddaļā ieplūst vairāki šļūdoņi, lielākais no kuriem ir Širases glečers. Līča ziemeļaustrumos Flatveru salās kopš 1957. gada darbojas Japānas polārstacija Šova.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 69°10′S 37°30′E / 69.167°S 37.500°E / -69.167; 37.500