Lielā dižsardzene

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lielā dižsardzene
Macrolepiota procera
Lielā dižsardzene (Macrolepiota procera)
Lielā dižsardzene (Macrolepiota procera)
Klasifikācija
Valsts Sēnes (Fungi)
Nodalījums Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
Klase Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
Kārta Atmateņu rinda (Agaricales)
Dzimta Lepiotaceae
Ģints Dižsardzenes (Macrolepiota)
Suga Lielā dižsardzene (M. procera)

Lielā dižsardzene (Macrolepiota procera syn. Lepiota procera) ir atmateņu rindas sēne. Cepurīte salīdzinoši liela. Kātiņš garš, kopā ar cepurīti atgādina saulessargu, tāpēc lielo dižsardzeni dēvē arī par dižo saulsardzeni[1]. Šī sēne var būt gan saprotrofs, gan mikorizas sēne. Līdzīga suga ir sarkstošā dižsardzene, kura, atšķirībā no lielās dižsardzenes griezumā sārtojas. Jābrīdina šīs sugas nesajaukt ar smailzvīņu saulsardzeni un dārza dižsardzeni. Smailzvīņu saulsardzenei ir smailas zvīņas ar atliektiem galiem, un šīs zvīņas ir galvenā atšķirība, un vēl smailzvīņu saulsardzenei ir pretīga smaka un rūgta garša, kura dēļ smailzvīņu saulsardzene ir neēdama. Ja šī sēne atzīmēta par neēdamu, tad ar dārza dižsardzeni bijuši saindēšanās gadījumi. Lielā dižsardzene Latvijā sastopama bieži. Lielā dižsardzene ir viena no garšīgākajām ēdamajām sēnēm. Tā ir piemērota cepšanai (lietojamas tikai cepurītes, jo kātiņi ir sīksti). Jaunas cepurītes var ēst arī svaigas, parasti sadrupinātas uz sviestmaizēm. Svaigām sēnēm piemīt specifiska lazdu riekstu garša un smarža, tāpēc tās reizēm sauc par riekstu sēnēm jeb riekstenēm. Atrodamas jūlijā un augustā (retāk septembrī) vecos parkos, dārzos, ceļmalās, retāk mežā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. A. Balodis, "Rokasgrāmata sēņotājiem", izdevniecība "Liesma", Rīga, 1974. gads, 62. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]