Lielā piektdiena

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jēzus Kristus piesists pie krusta.

Lielā piektdiena, vēl pazīstama kā Svētā piektdiena un Melnā piektdiena, ir reliģiski svētki, ko galvenokārt svin kristieši, pieminot Jēzus Kristus krustā sišanu un viņa nāvi Golgātā. Lielā piektdiena ir daļa no Klusās nedēļas, kas ilgst no Pūpolu svētdienas līdz pēdējai sestdienai pirms Lieldienām. Protestantiem šī ir viena no svarīgākajām svinajamām dienām kopš 19. gadsimta. Lielajā piektdienā baznīcās netiek iestādīts Svētais vakarēdiens, tiek izdalīti Zaļajā ceturtdienā konsekrētā maize un vīns, kā arī netiek spēlētas ērģeles un netiek zvanīti baznīcu zvani. Katoļi visā pasaulē iet Krusta ceļa 14 posmus, kas simbolizē Jēzus Kristus ceļu pretī nāvei. Lielajai piektdienai raksturīga gavēšana un klusums.

Vispārpieņemtais Kristus krustā sišanas gads ir 33. gads, taču ir citi pieņēmumi, ka Kristus tika sists krustā 34. gadā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]