Lielās Ģildes nams

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lielās Ģildes nams pirms pārbūves 20. gs. sākumā

Lielās Ģildes nams ir kādreiz Lielajai ģildei (jeb Svētās Marijas ģildei) piederošs nams, kurš atrodas Rīgā, Amatu ielā 6 (starp Zirgu, Amatu un Kalēju ielām). Padomju laikos un 20. gs. 90. gados šeit atradās Valsts filharmonijas koncertzāle. Pašlaik šajā namā atrodas koncertzāle "Lielā Ģilde".

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji ēka, domājams, bija celta 13. gs. sākumā, kur atradusies tirgotāju sēta vai Domkapitula īpašumi. Pēc 1330. gada, kad Livonijas ordenis karā uzvarēja Rīgas namniekus, šajās telpās ievācās ordeņa brāļi. Pēc jaunās Rīgas pils uzcelšanas 1352. gada 18. novembrī ordenis namu atdeva atpakaļ namniekiem (tās tika atpirktas). Šajā laikā tirgotāji nodibināja sv. Marijas ģildi, kuru vēlāk sāka saukt par Lielo ģildi. Tās pirmos statūtus apstiprināja 1354. gadā. Šajā namā sāka noturēt tirgotāju ģildes sapulces. 1692. - 1697. gados nams tiek pārbūvēts. Tas tiek paplašināts ar piebūvi un baroka stilā veidotu zelmini. Galvenā nama telpa - sapulču un dzīru zāle jeb t.s. Minsteras istaba atradās nama centrā. Savukārt, līgavas kambaris, kur pēc kāzu dzīrēm nakšņoja jaunai pāris, atradās ēkas kreisajā stūrī.

1853. - 1854. gados nams tika radikāli pārbūvēts, iegūstot tagadējo eklektiskās gotikas stilu. Namu pārbūvēja Heinrihs Šēls pēc Pēterburgas arhitekta Kārļa Beines projekta. Namā tika iekļauta 14. gs. gotiskā sapulču zāle - Minsteras istaba, kā arī manierisma periodā (1521. gadā) piebūvētais līgavas kambaris. Celtnes augšstāvā izbūvēja jaunu, plašu sanāksmju zāli, kuras koka pārsegumus bagātīgi rotāja stilizēti gotiski kokgriezumi. Ģildes ēku vainagoja neogotisks torņveida frontons ar iebūvētu pulksteni. No ārpuses Lielās ģildes ēka atgādināja Anglijas nocietināto piļu arhitektūru. Taču 1930. gados augsto un nedrošo frontonu virs ieejas Lielās ģildes ēkā nācās nojaukt. Tā vietā arhitekts V. Bokslafs lika uzbūvēt divus nelielus gotiskus tornīšus. Padomju laikā ēka tika nodota Valsts filharmonijas koncertzāles vajadzībām.

1963. gadā Lielās ģildes ēkai izdega augšstāvs. Atjaunojot celtni pēc arhitekta M. Ģelža projekta, to piemēroja koncertzāles prasībām. Ģildes sapulču zāle tagad atrodas zem koncertzāles, nama pirmajā stāvā un tiek izmantots par foajē. Līgavas kambaris (pārbūvēts 1854. gadā), ko tagad sauc par kamīntelpu, ir mūziķu mēģinājumu istaba. Tika likvidēta arī vecā galvenā ieeja un pagalmā tika izbūvēts stiklots ieejas vestibils, kas ved uz garderobi pagrabstāvā. Šiet, pagrabstāvā, restaurācijas gaitā tika atklāta romāniska baltakmens kolonna, kas attiecināma uz 13. gs. sākumu, un varēja būt tā laika pirmā stāva sastāvdaļa.

Lielās ģildes nams mūsdienās