Lielais Ķīnas mūris

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Daļa no Lielā Ķīnas mūra
Lielā Ķīnas mūra karte

Lielais Ķīnas mūris (ķīniešu: 万里长城, piņjiņs: Wànlǐ Chángchéng — ‘10 000 li garais mūris’) ir ļoti garš no zemes, ķieģeļiem un akmeņiem celts mūris, kuru Senajā Ķīnā uzbūvēja kā nocietinājumu pret iebrucējiem no Ķīnas ziemeļiem. Tas ir viens no lielākajiem arhitektūras pieminekļiem, kas jebkad ir uzcelts. Patiesībā Lielais Ķīnas mūris sastāv no vairākiem mazākiem posmiem, no kuriem daži ir viens otram paralēli. Tas ir celts divu tūkstošu gadu laikā no austrumiem uz rietumiem pāri Ķīnas ziemeļiem un Mongolijas dienvidiem. Ķīnas mūri 3. gadsimta p.m.ē. beigās pavēlēja sākt celt pirmais Ķīnas imperators Cjiņs Šihuans,[1] tomēr visgarākā un vislabāk saglabājusies Ķīnas mūra daļa ir celta Minu dinastijas valdīšanas laikā no 1368. līdz 1644. gadam. Lielā Ķīnas mūra kopējais garums ir 6350 km. Tā ir visgarākā šāda veida būve pasaulē. Taisnā līnijā tas ir aptuveni 2700 km garš, taču tā faktiskais garums, ieskaitot divdaļīgās, trīsdaļīgās un pat četrdaļīgās sekcijas un apvedceļus pa kalnu pārejām, ir vismaz divreiz lielāks. Tā augstums vietām sasniedz 9 m, biezums — 4,5 līdz 6 m. Ir saglabājušies aptuveni 20 000 mūra torņu un 10 000 sargtorņu jeb signāltorņu, no kuriem ar signālugunīm ziņoja par ienaidnieka uzbrukumu.

1987. gadā Lielais Ķīnas mūris tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 2000. gadu sākumā izveidojās iniciatīva izveidot Jauno septiņu pasaules brīnumu sarakstu. 2007. gada 7. jūlijā tas tika apstiprināts, un Lielais Ķīnas mūris tika atzīts par vienu no šiem septiņiem pasaules brīnumiem.

Lai arī Pekinas tuvumā Lielais Ķīnas mūris tiek uzturēts labā stāvoklī, galvenokārt, lai to varētu apskatīt tūristi, citur tas lēnām sabrūk. Tiek prognozēts, ka nākamo 20 gadu laikā 60 km garš mūra posms Gaņsu provincē pazudīs erozijas dēļ, kuru izraisa smilšu vētras. 2012. gada augustā Hebei provincē stipru lietusgāžu rezultātā sabruka aptuveni 30 metru garš posms.

Pastāv mīts, ka Lielais Ķīnas mūris ir vienīgais cilvēka veidotais objekts, kas ir redzams no Mēness. Cilvēka acs izšķirtspēja nav tik liela, lai tā būtu patiesība. Arī no zemām Zemes orbītām (ap 150 km virs Zemes virsmas) ir neiespējami ar neapbruņotu aci to saskatīt.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. China’s Great Wall (angliski). How Stuff Works - Adventure. Atjaunināts: 2011. gada 28. oktobrī.