Lielais Kristaps

Lielais Kristaps ir mitoloģiska Daugavas pārcēlāja statuja, kas pašlaik atrodas 11. novembra krastmalā Rīgā. Oriģinālā koka skulptūra atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.^[1]

Leģendā par Lielo Kristapu ir savijies agrīnās kristietības nostāsts par Svēto Kristoforu ar latviešu ticējumiem.^[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā Rīgas Kristapa statuja esot izgatavota jau 1510. gadā. Tagadējās koka statujas oriģinālo versiju Zviedru Vidzemes laikā 1693. gadā izgatavoja pilsētas galvenais tēlnieks Miķelis Brinkmanis un atradās pie Kārļa vārtiem pašreizējās Alksnāja ielas galā.

Pēc Rīgas nocietinājumu nojaukšanas 1857.—1863. gados statuju pārcēla uz Kaņepāju tirgus rajonu (Latstādiju). Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gadā Lielā Kristapa statuja tika sabojāta, 1923. gadā skulptūras atliekas pārveda uz Doma baznīcas krusteju Rīgas pilsētas muzejā.

1997. gadā koktēlnieks Gints Upītis Lielā Kristapa skulptūru izgatavoja no jauna, atjaunoto Lielo Kristapu uzstādīja bruņu stikla paviljonā Daugavmalā.^[2]

Leģendas un ticējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīdzinieku nostāstos Lielais Kristaps esot bijis pārcēlājs, kurš kādā vētrainā naktī savā būdā ielaidis pārnakšņot mazu bērniņu. Rītā bērniņš bijis izgaisis, bet vietā, kur viņš gulējis, tikusi atrasta naudas kaudze, par kuru vēlāk uzcelta Rīga.

Senajā Rīgā pastāvēja ticējums, ka lentītes, priekšauta vai naudas monētas ziedojums Lielajam Kristapam nodrošina veiksmi tirdzniecībā un darījumos. Savukārt mātes bieži vien centās ārstēt savus bērnus, apsienot tiem lentītes, kas pabijušas pie Lielā Kristapa.^[2]