Lielais grizons

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lielais grizons
Galictis vittata (Schreber, 1776)
Lielais grizons
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Suņveidīgie (Caniformia)
Virsdzimta Caunveidīgie (Musteloidea)
Dzimta Caunu dzimta (Mustelidae)
Apakšdzimta Caunu apakšdzimta (Mustelinae)
Ģints Grizoni (Galictis)
Suga Lielais grizons (Galictis vittata)
Izplatība
Greater Grison area.png

Lielais grizons (Galictis vittata) ir vidēja auguma caunu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder grizonu ģintij (Galictis). Grizonu mēdz saukt arī par lielo Dienvidamerikas tini. Lielā grizona tuvākais radinieks ir mazais grizons.

Lielais grizons ir plaši sastopams Dienvidamerikas teritorijā un Centrālamerikā. Ziemeļos to apdzīvotās teritorijas galējā robeža ir Meksikas dienvidi, bet dienvidos tā ir Bolīvija un Argentīnas ziemeļi.[1] Tas apmetas gan lietus mežos, gan savannā, gan sausos, retos mežos un krūmājos. Parasti to var novērot kādas tekošas ūdenstilpes tuvumā, pie avotiņa vai nelielas upītes. Lielais grizons apmetas arī zemos kalnos līdz 1200 metriem virs jūras līmeņa.[2]

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielajam grizonam kā visiem caunu dzimtas dzīvniekiem ir garš, muskuļots ķermenis ar īsām kājām. To aste ir salīdzinoši īsa. Ķermeņa garums kopā ar galvu ir 47 - 55 cm, astes garums 14,5 - 16 cm, svars 1,3 - 3,1 kg. Mātītes ir nedaudz slaidākas un mazākas par tēviņiem.[3] Ķepas platas, ar gariem nagiem, kas tiek lietoti, lai labāk satvertu medījumu, un starp pirkstiem ir daļēja peldplēve. Acis ir mazas un melnas, bet, atstarojot gaismu, tās izskatās zilganzaļas.[2] Ausis ļoti mazas, pieglaustas pie galvas. Zobi lieli un spēcīgi.[3]

Kažoka krāsa visai ķermeņa augšdaļai ir sudraboti pelēka, bet kājas, purns, pakakle un vēders melni. Balta josla sejā izceļ uzacu daļu, tieši virs acīm un stiepjas visa kakla garumā, reizēm līdz pleciem, atdalot melno pakakli no pelēkās augšdaļas.[2] Kažoka matojums ir garš un mīksts.[4]

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grizoni ir veikli lodātāji un kāpelētāji, tādēļ tie bieži apmetas akmeņu krāvumos, kā arī grizons vienmēr apmetas ūdens tuvumā. Pateicoties daļējām peldplēvēm starp pirkstiem, tie ir labi peldētāji.[2]

Lielie grizoni pamatā ir nakts dzīvnieki, bet reizēm iziet medībās arī dienas laikā. Tie ir ļoti sociāli dzīvnieki, tādēļ tie bieži turas pa pāriem vai nelielās grupās, kas kopā guļ, ēd, skrien un spēlējas. Tiem ir labi attīstīta arī savstarpējā vokalizācija. Lielie grizoni asi rej, kad ir nobiedēti. Grizonus var viegli pieradināt un apmācīt, lai palīdzētu cilvēkiem medīt šinšillas, vai tos lietoja mājās, lai medītu grauzējus . Tomēr mūsdienās tas ir aizliegts, gūstīt savvaļā grizonus un izmantot kā mājdzīvniekus.[2]

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grizoni ir tipiski plēsēji, un galvenokārt pārtiek no gaļas. Grizoni medī gan naktī, gan dienā, bieži nelielās grupās. Ikviens mazāks dzīvnieks par grizonu ar kļūt par tā medījumu, kā ķirzakas, čūskas, vardes, putni, peles, šinšillas un citi grauzēji. Grizoni tāpat izēd no ligzdām olas un apēd kādu augli.[2]

Savu upuri lielais grizons nokož ar strauju kodienu kaklā no mugurpuses.[2]

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novērojumi dabā liecina, ka mazuļi lielajiem grizoniem var dzimt martā, augustā, septermbrī un oktobrī. Parasti piedzimst 2 - 4 mazuļi. Diemžēl grizonu pētījumi nav pietiekami, līdz ar to faktu materiāls ir ļoti skops.[2]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]