Lielais meža raibenis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lielais meža raibenis
Argynnis paphia (Linnaeus, 1758)
Tēviņš
Tēviņš
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Kārta Zvīņspārņi (Lepidoptera)
Dzimta Raibeņu dzimta (Nymphalidae)
Cilts Atraitnīšu raibeņu cilts (Argynnini)
Ģints Atraitnīšu raibeņi (Argynnis)
Suga Lielais meža raibenis (A. paphia)
Sinonīmi
  • Dryas paphia

Lielais meža raibenis (Argynnis paphia) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) suga, kas izplatīta Palearktikas ekozonā: mērenajā joslā Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Latvijā lielais meža raibenis ir bieži sastopama tauriņu suga. To var novērot lidojam jūlijā un augustā.

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No apakšas spārni ir zaļgani, turklāt uz aizmugurējiem spārnam ir nevis balti raibumi, bet svītras
Mātītei uz priekšspārniem nav četru tumšo dzīslu

Lielais meža raibenis ir liels tauriņš, viens no lielākajiem Eiropas raibeņiem.[1] Tēviņi ir nedaudz mazāki nekā mātītes. Tēviņa spārnu izplētums ir 69 - 76 mm, bet mātītes 73 - 80 mm.[2] Tēviņa spārni ir dziļi oranžā krāsā ar melniem raibumiem un četrām tumšām dzīslām spārnu virspusē, bet apakšpusē spārni, īpaši izteikti aizmugurējie spārni, ir zaļgani. Turklāt atšķirībā no citiem atraitnīšu raibeņiem to aizmugurējo spārnu apakšpuses ir nevis ar pērļbaltiem raibumiem, bet ar bālām, samērā platām svītrām. Tēviņam uz priekšējo spārnu virspuses ir zvīņas, starp pirmo un ceturto dzīslu, kas izdala smaržu. Šī smarža pievilina mātītes un palīdz tām atšķirt partneri no citām raibeņu sugām.

Mātītes ir gaišākas, to spārni ir nedaudz noapaļoti, melnie raibumi lielāki, turklāt tām nav tumšo dzīslu.[1][2] Kāpurs ir tumši brūns ar divām dzeltenām līnijām uz tā muguras, bet katrā pusē dzeltenajām līnijām savirknējušies sarkanbrūni, gari dzelkšņi.

Ekoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieaugušie tauriņi barojas ar dažādu ziedu nektāru, piemēram, kazeņu, dadžu ziedu un rudzupuķu nektāru. Lielais meža raibenis ir spēcīgs lidotājs, daudz ātrāks kā citi atraitnīšu raibeņi. To var redzēt paceļamies augstāk par koku galotnēm, lidojam lielā ātrumā. Tas vislabprātāk mājo retos, saulainos, sasusos lapukoku mežos, priekšroku dodot ozolu mežiem.[1] Tomēr to var novērot arī skujkoku mežos.

Netipiski kopumā tauriņiem lielā meža raibeņa mātītes olas nedēj uz kāpuru barošanās augiem - vijolītēm, bet vienu vai divus metrus virs zemes koku mizas spraugās, kas savukārt atrodas virs vijolīšu augiem. Kad augustā no oliņām izšķiļas kāpuri, tie nekavējoties dodas ziemas miegā līdz pavasarim. Pamostoties tas krīt lejup un barojas ar vijolītēm, kas aug koka tuvumā. Galvenā to barība ir rivina vijolīte (Viola riviniana). Kāpuri parasti barojas nakts laikā, bet dienas laikā nolien nelielā attālumā no vijolītēm. Vēsā, bet saulainā laikā to var novērot sauļojamies uz kritušām, sausām lapām. Kāpuri iekūņojas zemsedzē un jūnijā izlido jaunie tauriņi.[2]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]