Lielausu lapsa

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lielausu lapsa
Otocyon megalotis (Desmarest, 1822)
Lielausu lapsa
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Suņu dzimta (Canidae)
Ģints Lielausu lapsas (Otocyon)
Suga Lielausu lapsa (Otocyon megalotis)
Izplatība
Otocyon map.PNG
  Otocyon megalotis canescens,
Otocyon megalotis virgatus izplatības areāls
  Otocyon megalotis megalotis izplatības areāls

Lielausu lapsa (Otocyon megalotis) ir lielausu lapsu ģints (Otocyon) plēsējs, kas pieder pie suņu dzimtas (Canidae) pamatcilts (Basal Caninae). Lielausu lapsa ir vienīgā suga lielausu lapsu ģintī.

Sugas zinātniskais nosaukums "megalotis" ir atvasināts no grieķu valodas, "mega" grieķiski nozīmē "liels", un "otis" nozīmē "ausis". Ģints nosaukums "Otocyon" arī ir cēlies no grieķu valodas, "oto" - "ausis", un "cyon" - "suns" (ausu suns). Tulkojot burtiski sanāk - ausu suns ar lielām ausīm[1].

Lielausu lapsas apdzīvo savannu Āfrikas austrumos un dienvidos[2].

Izskats un ieradumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otocyon megalotis in Zoo Krefeld.JPG

Savu nosaukumu lapsas ieguva pateicoties savām lielajām ausīm. Tām ir dzelten-pelēks kažoks, melnas ausis, kājas un deguna kaula virspuse, seja un ausu iekšpuse ir gaiša, gandrīz balta, pavēdere un pakakle smilšu krāsā. Lielausu lapsas ķermeņa garums ir 55 cm, ausu garums 13 cm, astes garums 24 - 34 cm, augstums skaustā 30 - 40 cm, svars 3 - 5,3 kg[3].

Lielausu lapsai ir 48 zobi, kas ir vislielākais zobu skaits starp visiem plēsējiem. Toties tai ir vājš sakodiens un zobi ir nelieli, kas ir piemēroti kukaiņu ēšanai. Lapsas pamatā barojas ar dažādiem kukaiņiem, sastādot 80% no visas diētas. Lielausu lapsas ir iecienījušas termītus, siseņus un uzturas zebru un antilopju baru tuvumā, lai uzlasītu kukaiņus, kas nosēžas uz lielo dzīvnieku ekskrementiem. Bet lielausu lapsas medī arī grauzējus, putnus, ķirzakas, vaboles, ēd olas un nelielā daudzumā augļus. Lielāko daļu ūdens lapsa uzņem, ēdot augļus.

Ziemas periodā lapsa ir dienas dzīvnieks, bet vasaras periodā tā ir nakts dzīvnieks. Lielausu lapsām ir ļoti laba dzirde, kas tiek izmantota medījot. Briesmu gadījumā lapsas bēg aizskrienot.

Reprodukcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielausu lapsas visbiežāk veido monogāmus pārus, ļoti reti ir ģimenes, kas sastāv no viena tēviņa un divām mātītēm. Grūsnības periods lapsai ilgst 60 - 70 dienas, piedzimst 2 - 5 kucēni. Lielausu lapsas rok alas, kuras izmanto vairākus gadus. Lielos metienos kucēniem ir augsta mirstība, tā kā lapsai ir tikai 4 piena dziedzeri. Māte mēdz nogalināt vājākos mazuļus[1]. Paplašinātajās ģimenēs mazuļus baro visas mātītes, nešķirojot piederibu. Tēviņš palīdz audzināt jauno paaudzi, medījot un sargājot alu.

Piedzimstot kucēni ir akli, 9 dienā acis tiem atveras, alu tie pamet 17 dienā. Māte kucēnus ar pienu zīda 15 nedēļas. Pēc tam jaunie lapsēni sāk medīt kopā ar vecākiem. Lielausu lapsas ir pieaugušas 5 - 6 mēnešu vecumā, sasniedzot dzimumbriedumu, tās pamet ģimeni. Reizēm jaunās lapsu mātītes paliek kopā ar ģimeni[3]. Lielausu lapsas dzīvo 13 gadus.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielausu lapsai ir trīs pasugas[4][5]:

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]