Apvienotā Karaliste

Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no Lielbritānija)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par valsti. Par citām jēdziena Lielbritānija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste
United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland[1]
Apvienotās Karalistes karogs Apvienotās Karalistes ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeDieu et mon droit
HimnaGod Save the Queen
Location of United Kingdom
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Londona
51°30′N 0°7′W
Valsts valodas angļu valoda (de facto)
Valdība Parlamentāra konstitucionālā monarhija
 -  Monarhs Elizabete II Vindzora
 -  Premjerministrs Deivids Kemerons
Izveidošana
 -  1707. gada Ūnijas akti 1707. gada 1. maijā 
 -  1800. gada Ūnijas akts 1801. gada 1. janvārī 
 -  Angļu-īru miera līgums 1922. gada 12. aprīlī 
Iestāšanās ES 1973. gada 1. janvārī
Platība
 -  Kopā 243 610 km² (79.)
 -  Ūdens (%) 1,34
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2010. g. 62 008 048[2] (22.)
 -  Blīvums 246/km² (48.)
IKP (PPP) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā $2,173 triljoni[3] 
 -  Uz iedzīvotāju $34 920[3] 
Džini koef. (2008) 41 
HDI (2010) 0,849 (ļoti augsts) (26.)
Valūta sterliņu mārciņa (£) (GBP)
Laika josla GMT (UTC+0)
 -  Vasarā (DST) BST (UTC+1)
Interneta domēns .uk
ISO 3166-1 kods 826 / GBR / GB
Tālsarunu kods +44

Apvienotā Karaliste (angļu: United Kingdom, izrunā: [juˈnʌɪtɪd ˈkɪŋdəm]), arī Lielbritānija (Great Britain, [greɪt ˈbrɪt(ə)n]), oficiāli Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland),[1] ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir salu valsts,[4][5] kuras arhipelāgā iekļaujas Lielbritānijas sala, Īrijas ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas. Ziemeļīrija ir vienīgā Apvienotās Karalistes daļa, kurai ir sauszemes robeža ar kādu valsti (Īriju).[6][7] Izņemot šo sauszemes robežu, Apvienoto Karalisti apskalo Atlantijas okeāns, Ziemeļjūra, Lamanšs un Īrijas jūra. Lielākā sala ir Lielbritānija, kura caur Eirotuneli ir savienota ar Franciju.

Apvienotājā Karalistē darbojas konstitucionālas monarhijas pārvaldes forma un tā ir unitāra valsts, kas sastāv no četrām daļām (countries): Anglijas, Ziemeļīrijas, Skotijas un Velsas.[8] To pārvalda parlaments, kas atrodas galvaspilsētā Londonā, ar atsevišķām administratīvajām pārstāvniecībām Belfāstā (Ziemeļīrijā), Kārdifā (Velsā) un Edinburgā (Skotijā). Normandijas salasDžērsija un Gērnsija, kā arī Menas Sala ir kroņa īpašums un tās nav Apvienotās Karalistes sastāvā,[9] taču dažos jautājumos, kā piemēram, jautājumos par pilsonību šīs zemes tiek skatītas kā viens veselums ar Apvienoto Karalisti.[10] Apvienotajai karalistei ir četrpadsmit aizjūras teritorijas,[11] kuras ir Britu Impērijas mantojums. Britu Impērija savas varas pilnbriedā 1922. gadā bija lielākā impērija pasaulē, savos valdījumos iekļaujot ceturtdaļu zemeslodes. Britu bijušajās kolonijās vēl joprojām var novērot britu kulturālo ietekmi gan valodas ziņā, gan kultūrā un likumdošanā.

Apvienotā Karaliste ir attīstīta valsts un ieņem sesto vietu pasaulē pēc IKP un septīto vietu pasaulē pēc pirktspējas. [12] Apvienotā Karaliste bija pirmā industriālā valsts pasaulē, kā arī 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā,[13] Britu Impērija spēlēja noteicošu lomu pasaulē. Pirmais pasaules karš, Britu Impērijas sabrukums un Otrais pasaules karš Apvienotās Karalistes lomu krietni samazināja, taču vēljoprojām, tai ir liela ietekme pasaulē ar spēcīgu ekonomiku, armiju, zinātniskajiem atklājumiem, kā arī tai ir liela ietekme pasaules politikā. Apvienotā Karaliste ir starptautiski atzīta kodolvalsts, kuras valsts budžeta dotācijas aizsardzības nozarei ir trešās lielākās pasaulē. Arīdzan tā ir Eiropas Savienības dalībvalsts, ANO Drošības Padomes, Nāciju Sadraudzības, G8, G20, NATO, OECD un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas locekle.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielbritānijas monarhu dinastijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apvienoto Karalisti veido četras ģeogrāfiskās un vēsturiskās zemēs: Anglija, Skotija, Velsa un Ziemeļīrija. Apvienotā Karaliste lielāko daļu no Britu salām (ģeogrāfisks termins, kas apzīmē Lielbritānijas un Īrijas salas, kā arī citas mazākas to tuvumā esošās salas). Anglija, Skotija un Velsa atrodas Lielbritānijas salā, bet Ziemeļīrija — Īrijas salas ziemeļaustrumos.

Administratīvais iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apvienotā Karaliste administratīvi ir sadalīta 4 zemēs (countries): Lielbritānijas salas dienvidos atrodas Anglija, ziemeļos — Skotija, rietumos — Velsa, bet Īrijas salas ziemeļaustrumos — Ziemeļīrija.

Zeme (Country) Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
Valsts karogs: Anglija Anglija Londona 130 395 51 446 000
Valsts karogs: Skotija Skotija Edinburga 78 772 5 222 100
Valsts karogs: Velsa Velsa Kārdifa 20 779 2 999 300
Valsts karogs: Ziemeļīrija Ziemeļīrija Belfāsta 13 843 1 789 000

Atsevišķi tiek izdalītas Normandijas salas (Džērsija un Gērnsija) un Menas Sala, kas nepieder nevienai iepriekš nosauktajai zemei.

Kroņa teritorija (Crown Dependency) Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
Valsts karogs: Džērsija Džērsija Sentheljēra 116 92 500
Valsts karogs: Gērnsija Gērnsija Sentpīterporta 78 65 573
Valsts karogs: Menas Sala Menas Sala Daglasa 572 80 085

Apvienotās Karalistes pakļautībā ir arī 13 aizjūras teritorijas.

Aizjūras teritorija (Overseas Territory) Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
Valsts karogs: Angilja Angilja Veli 91 13 600
Valsts karogs: Bermuda Bermuda Hamiltona 53,2 67 837
Flag of the British Antarctic Territory.svg Britu Antarktiskā teritorija Rotera 1 709 400 250
Valsts karogs: Indijas Okeāna Britu Teritorijas Britu Indijas Okeāna Teritorija Djegogarsija 60 4 000
Valsts karogs: Britu Virdžīnu Salas Britu Virdžīnas Rodtauna 153 27 000
Valsts karogs: Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas Kingedvardpointa 3 903 30
Valsts karogs: Folklenda Salas Folklenda Salas Stenli 12 173 3 140
Valsts karogs: Gibraltārs Gibraltārs Gibraltārs 6,8 29 431
Valsts karogs: Kaimanu Salas Kaimanu Salas Džordžtauna 264 54 878
Valsts karogs: Montserrata Montserrata Breidsa 102 5 879
Valsts karogs: Pitkērna Pitkērna Adamstauna 47 50
Valsts karogs: Svētās Helēnas Sala Svētās Helēnas Sala Džeimstauna 122 4 255
Valsts karogs: Tērksas un Kaikosas Tērksas un Kaikosas Kokbērntauna 430 44 819

Valdība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iekšpolitika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anglijas karaliene Elizabete II Vindzora

Lielbritānijā darbojas konstitucionālās monarhijas pārvaldes forma: valsts galva ir karalis vai karaliene (pašlaik karaliene Elizabete II), bet premjerministrs ir valdības vadītājs. Likumdošanas varu Lielbritānijā īsteno divpalātu parlaments, kas sastāv no Lordu palātas un Apakšpalātas. Demokrātijai Lielbritānijā ir dziļas saknes: jau 13. gadsimtā Londonā darbojās parlaments, kurā piedalījās dažādu kārtu pārstāvji. Izņemot pilsoņu kara periodu 17. gadsimtā, vara ir pakāpeniski pārgājusi no karaļa pie tautas vēlētiem pārstāvjiem. Laika posmā no 1832. līdz 1884. gadam tika pieņemti vairāki likumi, kas piešķīra vēlēšanas tiesības visiem vīriešu dzimuma pilsoņiem, neatkarīgi no mantiskā stāvokļa. Sievietēm vienlīdzīgas vēlēšanas tiesības tika piešķirtas salīdzinoši vēlu - tikai 1928. gadā. Savukārt 1979. gadā par Lielbritānijas pirmo premjerministri-sievieti tika ievēlēta Margareta Tečere, kas šo amatu ieņēma turpmākos 12 gadus.

Parlamenta vēlēšanas notiek 650 vēlēšanu apgabalos, un katrs vēlēšanu apgabals mažoritātes vēlēšanās ievēl vienu parlamenta locekli. Lielbritānijas vēlēšanu sistēma - first past the post, - nosaka, ka konkrētajā reģionā uzvar tikai tā partija, par kuru nobalsojis vislielākais vēlētāju skaits. Ir daudzpartiju sistēma, taču trīs ietekmīgākās politiskās partijas, kuras savstarpēji cīnās par vietām parlamentā, ir Lielbritānijas Darba partija[14] jeb t.s. leiboristi (The Labour Party, priekšsēdētājs Gordons Brauns), Lielbritānijas Konservatīvā partija[15] (The Conservative Party, priekšsēdētājs Deivids Kamerons) un Liberāldemokrāti[16] (British Liberal Democrats Party, priekšsēdētājs Nikolass Klegs). Politiskā reklāma elektroniskajos medijos ir aizliegta.

Ārpolitika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielbritānija, kaut zaudējusi savas globālās lielvalsts statusu, ir viena no ietekmīgākajām valstīm pasaulē: ANO Drošības Padomes locekle, Eiropas Savienības dalībvalsts, NATO dalībvalsts.

Jau kopš 17. gadsimta neatrisināta ārpolitiska problēma ir Ziemeļīrijas statuss. 800 gadus Īrija bija iekļauta Apvienotajā Karalistē. 1921. gadā tā tika sadalīta, lielākajai daļai iegūstot suverenitāti, bet Ziemeļīrijas 9 grāfistēm paliekot karalistes sastāvā. Kopš tā laika reģions piedzīvo ilgstošus politiski-reliģiskus konfliktus starp īriem katoļiem, kas vēlas apvienoties ar Īriju, un emigrantu pēctečiem protestantiem, t.s. unionistiem, kas vēlas palikt karalistē. Liels panākums bija 1998. gadā noslēgtais Lielās piektdienas miera līgums.

Demogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā Lielbritānija ir salu valsts un atrodas tuvu Eiropas kontinentālajai daļai, pagātnē tā ir piedzīvojusi gan izolāciju, gan iebrukumus. Tur ieceļoja ķelti, to iekaroja romieši, pieredzēta arī dāņu, sakšu, vikingu un normaņu ienākšana. Katra no tām ir atstājusi paliekošas zīmes valsts vēsturē. Daudzi no tagadējiem iedzīvotājiem ir šo iekarotāju vai ieceļotāju pēcteči. Lielas kopienas izveidojuši iebraucēji no agrākajām britu kolonijām Āfrikā, Karību reģionā un Dienvidāzijā, kā arī ķīnieši, ebreji un ieceļotāji no citām Eiropas valstīm. Lai gan ķeltu valoda vēl pastāv, īpaši Velsā, valdošā ir angļu valoda. Tā veidojusies no anglosakšu un normaņu franču valodas.

Sabiedrība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielbritānijas pilsētās ir apmetušies cilvēki ne tikai no dažādām valsts daļām, bet arī no aizjūras zemēm. Ilgu laika darbaspēka pieplūdumu valstī nodrošināja īru imigranti, bet kopš 20. gs. 50. gadiem simtiem tūkstoši cilvēku ir ieradušies no bijušajām kolonijām Āfrikā, Āzijā un Karību jūras reģionā; daudzas no šīm valstīm tagad ir Britu sadraudzības locekles. Gandrīz pieci procenti no Lielbritānijas 58 miljoniem iedzīvotāji nepieder pie eiropeīdās rases, un aptuveni puse šo cilvēku ir dzimuši Lielbritānijā. Tā rezultātā valstī ir izveidojusies multikulturāla sabiedrība, kas var lepoties ar ļoti daudzveidīgu mūziku, mākslu, kulināriju un reliģisko dzīvi. Tomēr aizspriedumi joprojām pastāv, un dažos iekšpilsētas rajonos, kur mājo etnisko kopienu trūcīgie locekļi, laiku pa laikam rodas nesaskaņas starp dažādu rasu pārstāvjiem. Lai gan likums aizliedz rasu diskrimināciju mājokļu un nodarbinātības sfērā, tomēr dažviet ir vērojamas diskriminācijas izpausmes. Daudzus Lielbritānijas apmeklētājus pārsteidz un mulsina šīs valsts sociālā struktūra, kuras pamatā ir sarežģītas mantotu privilēģiju un īpašuma attiecības. Kaut arī daudzi lielie mantotie īpašumi tagad ir valsts pārziņā, tomēr dažas senas muižnieku dzimtas arvien vēl apdzīvo savas plašās muižas; daudzas no tām tagad ir atvērtas publikai. Sabiedrības noslāņošanos veicina arī izglītības sistēma. Vairāk nekā 90% bērnu iegūst bezmaksas izglītību valsts skolās, bet turīgāko vecāku atvases bieži vien mācās privātskolās, taču augstākajās valsts pārvaldes un uzņēmējdarbības institūcijas visvairāk amatu ieņem tieši privātskolu beidzēji.

Vieta Pilsēta Zeme Iedz. Vieta Pilsēta Zeme Iedz.

Londona
Londona

1 Londona Anglija 7 172 091 11 Lestera Anglija 330 574
2 Birmingema Anglija 970 892 12 Koventri Anglija 303 475
3 Glāzgova Skotija 629 501 13 Halla Anglija 301 416
4 Liverpūle Anglija 469 017 14 Bredforda Anglija 293 717
5 Mančestra Anglija 464 200 15 Belfāsta Ziemeļīrija 276 459
6 Līdsa Anglija 443 247 16 Ņūkāsla pie Tainas Anglija 273 600
7 Šefīlda Anglija 439 866 17 Stoka pie Trentas Anglija 259 252
8 Edinburga Skotija 430 082 18 Vulverhemptona Anglija 251 462
9 Bristole Anglija 420 556 19 Notingema Anglija 249 584
10 Kārdifa Velsa 336 200 20 Plimuta Anglija 243 795


Kultūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viljams Šekspīrs

Lielbritānija ir slavena ar savām teātra mākslas tradīcijām, ko 16. gadsimtā iedibināja Viljams Šekspīrs. Viņa lugas kopš sarakstīšanas ir gandrīz nepārtraukti iestudētas teātros; bieži tiek veidoti arī 17. un 18. gadsimta autoru lugu uzvedumi. Senās tradīcijas turpina iedzīvināt 20. gadsimta dramaturgi, piemēram, Toms Stopards, Alans Eikborns un Deivids Hērs. Viņu darbus raksturo spilgta valoda un spēja komēdijas ietvaros aplūkot nopietnas tēmas. Britu aktieri, piemēram, Vanesa Redgreiva, Aiens Makelens, Ralfs Fainss un Entonijs Hopkinss ir ieguvuši pasaules slavu.

Lai gan britu teātra mākslas centrs ir Londona, izrādes var skatīt arī daudzās citās valsts pilsētās. Nozīmīgs notikums Lielbritānijas kultūras dzīvē ir Edinburgas festivāls un ar to saistītie pasākumi, kas piedāvā teātra un mūzikas priekšnesumus jebkurai gaumei. Visā valstī, īpaši vasarā, notiek daudzi mūzikas festivāli, bet gadskārtējie literatūras festivāli notiek Hejā pie Vajas un Celtnemā. Čoseram, kurš 14. gadsimtā sarakstīja darbu "Kenterbijas stāsti", ir bijis daudz dedzīgu sekotāju; dažādos laikmetos sacerētus dzejoļus var lasīt pat Londonas metro vagonos un uz staciju platformām līdzās reklāmām un sludinājumiem.

Lielbritānijā pastāv arī senas tēlotājmākslas tradīcijas, īpaši — portretu gleznošanas, karikatūru, ainavu un akvareļu jomā. Mūsdienās pasaules slavu ir iemantojuši gleznotāji Deivids Hoknijs un Frānsiss Bēkons, kā arī tēlnieki Henrijs Mūrs un Barbara Hepvērta. Slaveni arhitekti, piemēram, Kristofers Rens, Inigo Džonss, Džons Nešs un Roberts Adamss, radīja britu pilsētām raksturīgo veidolu, bet mūsdienās Terijs Ferels un Ričards Rodžerss būvē jaunas, postmodernisma stila celtnes. Lielbritānijā strādā arī daudzi izcili modes dizaineri, kuri savu novatoriskās pavasara un rudens kolekcijas demonstrē Parīzē.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Apvienotajā Karalistē un tai piederošajās aizjūras zemēs vietējās valodas ir atzītas kā oficiāli izmantojamas reģionālās valodas. Tas ir noteikts Eiropas hartā par reģionālajām vai minoritāšu valodām. Katrā no tām, Apvienotās karalistes pilnais nosaukums ir šāds:
    • korniešu: Rywvaneth Unys Breten Veur ha Kledhbarth Iwerdhon;
    • īru: Ríocht Aontaithe na Breataine Móire agus Thuaisceart Éireann;
    • skotu: Unitit Kinrick o Great Breetain an Northren Irland;
    • skotu gēlu: Rìoghachd Aonaichte Bhreatainn Mhòir agus Èireann a Tuath;
    • velsiešu: Teyrnas Unedig Prydain Fawr a Gogledd Iwerddon
  2. (angliski) Total population at 1 January. Eurostat (2011-03-11). Atjaunināts: 2011-04-29.
  3. 3,0 3,1 (angliski) United Kingdom. International Monetary Fund. Atjaunināts: 2011-05-08.
  4. Encyclopaedia Britannica. Atjaunināts: 2009-10-20. "Island country located off the north-western coast of mainland Europe"
  5. Countries within a country. www.number-10.gov.uk. Atjaunināts: 2003-01-10. "Valstis valstī"
  6. UK Region — Northern Ireland - UK. Ukinvest.gov.uk. Atjaunināts: 2009-07-08.
  7. Published: 9:05PM BST 24 Jul 2008 (2008-07-24). Border checks between Britain and Ireland proposed. Telegraph. Atjaunināts: 2009-07-08.
  8. The Countries of the UK. www.statistics.gov.uk. Atjaunināts: 2008-10-10.
  9. Key facts about the United Kingdom. Government, citizens and rights. Directgov. Atjaunināts: 2008-06-26. "The full title of this country is 'the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland'. 'The UK' is made up of England, Scotland, Wales and Northern Ireland. 'Great Britain' (or just 'Britain') does not include Northern Ireland. The Channel Islands and the Isle of Man are not part of the UK."
  10. British Nationality Act 1981. Legislation, UK, Acts. Office of Public Sector Information. Atjaunināts: 2009-09-14. "the Islands” means the Channel Islands and the Isle of Man; [...] the United Kingdom” means Great Britain, Northern Ireland and the Islands, taken together;"
  11. FCO global network. FCO in Action. Foreign and Commonwealth Office. Atjaunināts: 2008-06-26.
  12. Industrial Revolution. Atjaunināts: 2008-04-27.
  13. Ferguson, Niall (2004). Empire, The rise and demise of the British world order and the lessons for global power. Basic Books. ISBN 0465023282.
  14. The Labour Party
  15. The Conservative Party
  16. The Liberal Democrats.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Apvienotā Karaliste