Apvienotā Karaliste
- Šis raksts ir par valsti. Par citām jēdziena Lielbritānija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland[1]
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: Dieu et mon droit | ||||||
| Himna: God Save the Queen |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) |
Londona |
|||||
| Valsts valodas | angļu valoda (de facto) | |||||
| Valdība | Parlamentāra konstitucionālā monarhija | |||||
| - | Monarhs | Elizabete II Vindzora | ||||
| - | Premjerministrs | Deivids Kemerons | ||||
| Izveidošana | ||||||
| - | 1707. gada Ūnijas akti | 1707. gada 1. maijā | ||||
| - | 1800. gada Ūnijas akts | 1801. gada 1. janvārī | ||||
| - | Angļu-īru miera līgums | 1922. gada 12. aprīlī | ||||
| Iestāšanās ES | 1973. gada 1. janvārī | |||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 243 610 km² (79.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 1,34 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2010. g. | 62 008 048[2] (22.) | ||||
| - | Blīvums | 246/km² (48.) | ||||
| IKP (PPP) | 2010. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $2,173 triljoni[3] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $34 920[3] | ||||
| Džini koef. (2008) | 41 | |||||
| HDI (2010) | 0,849 (ļoti augsts) (26.) | |||||
| Valūta | sterliņu mārciņa (£) (GBP) |
|||||
| Laika josla | GMT (UTC+0) | |||||
| - | Vasarā (DST) | BST (UTC+1) | ||||
| Interneta domēns | .uk | |||||
| ISO 3166-1 kods | 826 / GBR / GB | |||||
| Tālsarunu kods | +44 | |||||
Apvienotā Karaliste (angļu: United Kingdom, izrunā: [juˈnʌɪtɪd ˈkɪŋdəm]), arī Lielbritānija (Great Britain, [greɪt ˈbrɪt(ə)n]), oficiāli Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland),[1] ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir salu valsts,[4][5] kuras arhipelāgā iekļaujas Lielbritānijas sala, Īrijas ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas. Ziemeļīrija ir vienīgā Apvienotās Karalistes daļa, kurai ir sauszemes robeža ar kādu valsti (Īriju).[6][7] Izņemot šo sauszemes robežu, Apvienoto Karalisti apskalo Atlantijas okeāns, Ziemeļjūra, Lamanšs un Īrijas jūra. Lielākā sala ir Lielbritānija, kura caur Eirotuneli ir savienota ar Franciju.
Apvienotājā Karalistē darbojas konstitucionālas monarhijas pārvaldes forma un tā ir unitāra valsts, kas sastāv no četrām daļām (countries): Anglijas, Ziemeļīrijas, Skotijas un Velsas.[8] To pārvalda parlaments, kas atrodas galvaspilsētā Londonā, ar atsevišķām administratīvajām pārstāvniecībām Belfāstā (Ziemeļīrijā), Kārdifā (Velsā) un Edinburgā (Skotijā). Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, kā arī Menas Sala ir kroņa īpašums un tās nav Apvienotās Karalistes sastāvā,[9] taču dažos jautājumos, kā piemēram, jautājumos par pilsonību šīs zemes tiek skatītas kā viens veselums ar Apvienoto Karalisti.[10] Apvienotajai karalistei ir četrpadsmit aizjūras teritorijas,[11] kuras ir Britu Impērijas mantojums. Britu Impērija savas varas pilnbriedā 1922. gadā bija lielākā impērija pasaulē, savos valdījumos iekļaujot ceturtdaļu zemeslodes. Britu bijušajās kolonijās vēl joprojām var novērot britu kulturālo ietekmi gan valodas ziņā, gan kultūrā un likumdošanā.
Apvienotā Karaliste ir attīstīta valsts un ieņem sesto vietu pasaulē pēc IKP un septīto vietu pasaulē pēc pirktspējas. [12] Apvienotā Karaliste bija pirmā industriālā valsts pasaulē, kā arī 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā,[13] Britu Impērija spēlēja noteicošu lomu pasaulē. Pirmais pasaules karš, Britu Impērijas sabrukums un Otrais pasaules karš Apvienotās Karalistes lomu krietni samazināja, taču vēljoprojām, tai ir liela ietekme pasaulē ar spēcīgu ekonomiku, armiju, zinātniskajiem atklājumiem, kā arī tai ir liela ietekme pasaules politikā. Apvienotā Karaliste ir starptautiski atzīta kodolvalsts, kuras valsts budžeta dotācijas aizsardzības nozarei ir trešās lielākās pasaulē. Arīdzan tā ir Eiropas Savienības dalībvalsts, ANO Drošības Padomes, Nāciju Sadraudzības, G8, G20, NATO, OECD un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas locekle.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
[izmainīt šo sadaļu] Lielbritānijas monarhu dinastijas
- Normandiešu dinastija
- Plantaganetu dinastija
- Lankasteru dinastija
- Jorku dinastija
- Tjudoru dinastija
- Stjuartu dinastija
- Hanoveres dinastija
- Vindzoru dinastija
[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija
Apvienoto Karalisti veido četras ģeogrāfiskās un vēsturiskās zemēs: Anglija, Skotija, Velsa un Ziemeļīrija. Apvienotā Karaliste lielāko daļu no Britu salām (ģeogrāfisks termins, kas apzīmē Lielbritānijas un Īrijas salas, kā arī citas mazākas to tuvumā esošās salas). Anglija, Skotija un Velsa atrodas Lielbritānijas salā, bet Ziemeļīrija — Īrijas salas ziemeļaustrumos.
[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums
Apvienotā Karaliste administratīvi ir sadalīta 4 zemēs (countries): Lielbritānijas salas dienvidos atrodas Anglija, ziemeļos — Skotija, rietumos — Velsa, bet Īrijas salas ziemeļaustrumos — Ziemeļīrija.
|
Atsevišķi tiek izdalītas Normandijas salas (Džērsija un Gērnsija) un Menas Sala, kas nepieder nevienai iepriekš nosauktajai zemei.
|
Apvienotās Karalistes pakļautībā ir arī 13 aizjūras teritorijas.
|
[izmainīt šo sadaļu] Valdība
[izmainīt šo sadaļu] Iekšpolitika
Lielbritānijā darbojas konstitucionālās monarhijas pārvaldes forma: valsts galva ir karalis vai karaliene (pašlaik karaliene Elizabete II), bet premjerministrs ir valdības vadītājs. Likumdošanas varu Lielbritānijā īsteno divpalātu parlaments, kas sastāv no Lordu palātas un Apakšpalātas. Demokrātijai Lielbritānijā ir dziļas saknes: jau 13. gadsimtā Londonā darbojās parlaments, kurā piedalījās dažādu kārtu pārstāvji. Izņemot pilsoņu kara periodu 17. gadsimtā, vara ir pakāpeniski pārgājusi no karaļa pie tautas vēlētiem pārstāvjiem. Laika posmā no 1832. līdz 1884. gadam tika pieņemti vairāki likumi, kas piešķīra vēlēšanas tiesības visiem vīriešu dzimuma pilsoņiem, neatkarīgi no mantiskā stāvokļa. Sievietēm vienlīdzīgas vēlēšanas tiesības tika piešķirtas salīdzinoši vēlu - tikai 1928. gadā. Savukārt 1979. gadā par Lielbritānijas pirmo premjerministri-sievieti tika ievēlēta Margareta Tečere, kas šo amatu ieņēma turpmākos 12 gadus.
Parlamenta vēlēšanas notiek 650 vēlēšanu apgabalos, un katrs vēlēšanu apgabals mažoritātes vēlēšanās ievēl vienu parlamenta locekli. Lielbritānijas vēlēšanu sistēma - first past the post, - nosaka, ka konkrētajā reģionā uzvar tikai tā partija, par kuru nobalsojis vislielākais vēlētāju skaits. Ir daudzpartiju sistēma, taču trīs ietekmīgākās politiskās partijas, kuras savstarpēji cīnās par vietām parlamentā, ir Lielbritānijas Darba partija[14] jeb t.s. leiboristi (The Labour Party, priekšsēdētājs Gordons Brauns), Lielbritānijas Konservatīvā partija[15] (The Conservative Party, priekšsēdētājs Deivids Kamerons) un Liberāldemokrāti[16] (British Liberal Democrats Party, priekšsēdētājs Nikolass Klegs). Politiskā reklāma elektroniskajos medijos ir aizliegta.
[izmainīt šo sadaļu] Ārpolitika
Lielbritānija, kaut zaudējusi savas globālās lielvalsts statusu, ir viena no ietekmīgākajām valstīm pasaulē: ANO Drošības Padomes locekle, Eiropas Savienības dalībvalsts, NATO dalībvalsts.
Jau kopš 17. gadsimta neatrisināta ārpolitiska problēma ir Ziemeļīrijas statuss. 800 gadus Īrija bija iekļauta Apvienotajā Karalistē. 1921. gadā tā tika sadalīta, lielākajai daļai iegūstot suverenitāti, bet Ziemeļīrijas 9 grāfistēm paliekot karalistes sastāvā. Kopš tā laika reģions piedzīvo ilgstošus politiski-reliģiskus konfliktus starp īriem katoļiem, kas vēlas apvienoties ar Īriju, un emigrantu pēctečiem protestantiem, t.s. unionistiem, kas vēlas palikt karalistē. Liels panākums bija 1998. gadā noslēgtais Lielās piektdienas miera līgums.
[izmainīt šo sadaļu] Demogrāfija
Tā kā Lielbritānija ir salu valsts un atrodas tuvu Eiropas kontinentālajai daļai, pagātnē tā ir piedzīvojusi gan izolāciju, gan iebrukumus. Tur ieceļoja ķelti, to iekaroja romieši, pieredzēta arī dāņu, sakšu, vikingu un normaņu ienākšana. Katra no tām ir atstājusi paliekošas zīmes valsts vēsturē. Daudzi no tagadējiem iedzīvotājiem ir šo iekarotāju vai ieceļotāju pēcteči. Lielas kopienas izveidojuši iebraucēji no agrākajām britu kolonijām Āfrikā, Karību reģionā un Dienvidāzijā, kā arī ķīnieši, ebreji un ieceļotāji no citām Eiropas valstīm. Lai gan ķeltu valoda vēl pastāv, īpaši Velsā, valdošā ir angļu valoda. Tā veidojusies no anglosakšu un normaņu franču valodas.
[izmainīt šo sadaļu] Sabiedrība
Lielbritānijas pilsētās ir apmetušies cilvēki ne tikai no dažādām valsts daļām, bet arī no aizjūras zemēm. Ilgu laika darbaspēka pieplūdumu valstī nodrošināja īru imigranti, bet kopš 20. gs. 50. gadiem simtiem tūkstoši cilvēku ir ieradušies no bijušajām kolonijām Āfrikā, Āzijā un Karību jūras reģionā; daudzas no šīm valstīm tagad ir Britu sadraudzības locekles. Gandrīz pieci procenti no Lielbritānijas 58 miljoniem iedzīvotāji nepieder pie eiropeīdās rases, un aptuveni puse šo cilvēku ir dzimuši Lielbritānijā. Tā rezultātā valstī ir izveidojusies multikulturāla sabiedrība, kas var lepoties ar ļoti daudzveidīgu mūziku, mākslu, kulināriju un reliģisko dzīvi. Tomēr aizspriedumi joprojām pastāv, un dažos iekšpilsētas rajonos, kur mājo etnisko kopienu trūcīgie locekļi, laiku pa laikam rodas nesaskaņas starp dažādu rasu pārstāvjiem. Lai gan likums aizliedz rasu diskrimināciju mājokļu un nodarbinātības sfērā, tomēr dažviet ir vērojamas diskriminācijas izpausmes. Daudzus Lielbritānijas apmeklētājus pārsteidz un mulsina šīs valsts sociālā struktūra, kuras pamatā ir sarežģītas mantotu privilēģiju un īpašuma attiecības. Kaut arī daudzi lielie mantotie īpašumi tagad ir valsts pārziņā, tomēr dažas senas muižnieku dzimtas arvien vēl apdzīvo savas plašās muižas; daudzas no tām tagad ir atvērtas publikai. Sabiedrības noslāņošanos veicina arī izglītības sistēma. Vairāk nekā 90% bērnu iegūst bezmaksas izglītību valsts skolās, bet turīgāko vecāku atvases bieži vien mācās privātskolās, taču augstākajās valsts pārvaldes un uzņēmējdarbības institūcijas visvairāk amatu ieņem tieši privātskolu beidzēji.
| Vieta | Pilsēta | Zeme | Iedz. | Vieta | Pilsēta | Zeme | Iedz. | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Londona | Anglija | 7 172 091 | 11 | Lestera | Anglija | 330 574 | |
| 2 | Birmingema | Anglija | 970 892 | 12 | Koventri | Anglija | 303 475 | |
| 3 | Glāzgova | Skotija | 629 501 | 13 | Halla | Anglija | 301 416 | |
| 4 | Liverpūle | Anglija | 469 017 | 14 | Bredforda | Anglija | 293 717 | |
| 5 | Mančestra | Anglija | 464 200 | 15 | Belfāsta | Ziemeļīrija | 276 459 | |
| 6 | Līdsa | Anglija | 443 247 | 16 | Ņūkāsla pie Tainas | Anglija | 273 600 | |
| 7 | Šefīlda | Anglija | 439 866 | 17 | Stoka pie Trentas | Anglija | 259 252 | |
| 8 | Edinburga | Skotija | 430 082 | 18 | Vulverhemptona | Anglija | 251 462 | |
| 9 | Bristole | Anglija | 420 556 | 19 | Notingema | Anglija | 249 584 | |
| 10 | Kārdifa | Velsa | 336 200 | 20 | Plimuta | Anglija | 243 795 |
[izmainīt šo sadaļu] Kultūra
Lielbritānija ir slavena ar savām teātra mākslas tradīcijām, ko 16. gadsimtā iedibināja Viljams Šekspīrs. Viņa lugas kopš sarakstīšanas ir gandrīz nepārtraukti iestudētas teātros; bieži tiek veidoti arī 17. un 18. gadsimta autoru lugu uzvedumi. Senās tradīcijas turpina iedzīvināt 20. gadsimta dramaturgi, piemēram, Toms Stopards, Alans Eikborns un Deivids Hērs. Viņu darbus raksturo spilgta valoda un spēja komēdijas ietvaros aplūkot nopietnas tēmas. Britu aktieri, piemēram, Vanesa Redgreiva, Aiens Makelens, Ralfs Fainss un Entonijs Hopkinss ir ieguvuši pasaules slavu.
Lai gan britu teātra mākslas centrs ir Londona, izrādes var skatīt arī daudzās citās valsts pilsētās. Nozīmīgs notikums Lielbritānijas kultūras dzīvē ir Edinburgas festivāls un ar to saistītie pasākumi, kas piedāvā teātra un mūzikas priekšnesumus jebkurai gaumei. Visā valstī, īpaši vasarā, notiek daudzi mūzikas festivāli, bet gadskārtējie literatūras festivāli notiek Hejā pie Vajas un Celtnemā. Čoseram, kurš 14. gadsimtā sarakstīja darbu "Kenterbijas stāsti", ir bijis daudz dedzīgu sekotāju; dažādos laikmetos sacerētus dzejoļus var lasīt pat Londonas metro vagonos un uz staciju platformām līdzās reklāmām un sludinājumiem.
Lielbritānijā pastāv arī senas tēlotājmākslas tradīcijas, īpaši — portretu gleznošanas, karikatūru, ainavu un akvareļu jomā. Mūsdienās pasaules slavu ir iemantojuši gleznotāji Deivids Hoknijs un Frānsiss Bēkons, kā arī tēlnieki Henrijs Mūrs un Barbara Hepvērta. Slaveni arhitekti, piemēram, Kristofers Rens, Inigo Džonss, Džons Nešs un Roberts Adamss, radīja britu pilsētām raksturīgo veidolu, bet mūsdienās Terijs Ferels un Ričards Rodžerss būvē jaunas, postmodernisma stila celtnes. Lielbritānijā strādā arī daudzi izcili modes dizaineri, kuri savu novatoriskās pavasara un rudens kolekcijas demonstrē Parīzē.
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
- Lielbritānija (sala)
- Apvienotās Karalistes pilsētu uzskaitījums
- Vietas Lielbritānijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
- Lielbritānijas rokmūzika
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces un piezīmes
- ↑ 1,0 1,1 Apvienotajā Karalistē un tai piederošajās aizjūras zemēs vietējās valodas ir atzītas kā oficiāli izmantojamas reģionālās valodas. Tas ir noteikts Eiropas hartā par reģionālajām vai minoritāšu valodām. Katrā no tām, Apvienotās karalistes pilnais nosaukums ir šāds:
- kornu: Rywvaneth Unys Breten Veur ha Kledhbarth Iwerdhon;
- īru: Ríocht Aontaithe na Breataine Móire agus Thuaisceart Éireann;
- skotu: Unitit Kinrick o Great Breetain an Northren Irland;
- skotu gēlu: Rìoghachd Aonaichte Bhreatainn Mhòir agus Èireann a Tuath;
- velsiešu: Teyrnas Unedig Prydain Fawr a Gogledd Iwerddon
- ↑ (angliski) Total population at 1 January. Eurostat (2011-03-11). Atjaunināts: 2011-04-29.
- ↑ 3,0 3,1 (angliski) United Kingdom. International Monetary Fund. Atjaunināts: 2011-05-08.
- ↑ Encyclopaedia Britannica. Atjaunināts: 2009-10-20. “Island country located off the north-western coast of mainland Europe”
- ↑ Countries within a country. www.number-10.gov.uk. Atjaunināts: 2003-01-10. “Valstis valstī”
- ↑ UK Region — Northern Ireland - UK. Ukinvest.gov.uk. Atjaunināts: 2009-07-08.
- ↑ Published: 9:05PM BST 24 Jul 2008 (2008-07-24). Border checks between Britain and Ireland proposed. Telegraph. Atjaunināts: 2009-07-08.
- ↑ The Countries of the UK. www.statistics.gov.uk. Atjaunināts: 2008-10-10.
- ↑ Key facts about the United Kingdom. Government, citizens and rights. Directgov. Atjaunināts: 2008-06-26. “The full title of this country is 'the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland'. 'The UK' is made up of England, Scotland, Wales and Northern Ireland. 'Great Britain' (or just 'Britain') does not include Northern Ireland. The Channel Islands and the Isle of Man are not part of the UK.”
- ↑ British Nationality Act 1981. Legislation, UK, Acts. Office of Public Sector Information. Atjaunināts: 2009-09-14. “the Islands” means the Channel Islands and the Isle of Man; [...] the United Kingdom” means Great Britain, Northern Ireland and the Islands, taken together;”
- ↑ FCO global network. FCO in Action. Foreign and Commonwealth Office. Atjaunināts: 2008-06-26.
- ↑ Industrial Revolution. Atjaunināts: 2008-04-27.
- ↑ Ferguson, Niall (2004), Empire, The rise and demise of the British world order and the lessons for global power, Basic Books, ISBN 0465023282
- ↑ The Labour Party
- ↑ The Conservative Party
- ↑ The Liberal Democrats.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
|
||||||||||||||
|
|||||
|
|||||
|
|||||
|
|||||
