Lielgalvas gaura

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lielgalvas gaura
Lophodytes cucullatus (Linnaeus, 1758)
Tēviņš
Tēviņš
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (')
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zosveidīgie (Anseriformes)
Dzimta Pīļu dzimta (Anatidae)
Apakšdzimta Jūras pīļu apakšdzimta (Merginae)
Ģints Lielgalvas gauras (Lophodytes)
Suga Lielgalvas gaura (Lophodytes cucullatus)

Lielgalvas gaura (Lophodytes cucullatus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder jūras pīļu apakšdzimtai (Merginae). Lielgalvas gaura ir vienīgā suga lielgalvu gauru ģintī (Lophodytes).

Lielgalvas gaura ir Ziemeļamerikas jūras pīle, kas ligzdo Kanādas dienvidos un ASV ziemeļos. Ziemojot tā migrē nedaudz uz dienvidiem un apmetas pirmajās neaizsalstošajās ūdenstilpnēs, ziemas laikā to var novērot arī piekrastes ūdeņos.[1] Reizēm lielgalvas gauras var novērot Eiropas ūdenstilpēs, bet tās visdrīzāk ir izbēgušas no Eiropas putnu kolekcijām, jo ir ļoti populāras putnu dārzos.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielgalvas gauras mātīte

Lielgalvas gaura ir maza auguma pīle ar garu, smailu knābi, kuram ir robaina mala.[2] Tā ir otra mazākā gaura, mazāka ir tikai mazā gaura (Mergellus albellus).[3] Tās ķermeņa garums 40 - 49 cm,[4] spārnu izplētums 60 - 66 cm, svars 453 - 879 g.[3] Uz galvas tai ir kupls, vēdekļveida cekuls, kas var būt gan pieglausts, gan izcelts stāvus. Izslejot cekulu, tās galva izskatās salīdzinoši liela. Tēviņiem uz cekula ir liels, balts laukums, kas kontrastē ar melno galvu. Ķermeņa apspalvojums uz muguras ir melns, sāni sarkanbrūni, aste tumši pelēka, bet krūtis un pavēdere balta. Uz krūtīm divas melnas svītras. Tēviņa acis ir koši dzeltenas, toties mātītei tumši brūnas. Mātītes cekuls ir sarkanbrūns, bet ķermenis un galva pelēkbrūna.[2] Abiem spārnos ir dažas baltas spalvas, kas uz muguras veido baltu svītru rakstu, kad spārni ir salocīti.[5] Ienirstot acis sargā trešais plakstiņš, kas ir īpaši caurspīdīgs. Zem ūdens gaurai mainās arī redze.[3]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielgalvas gaura mājo tīros meža ezeriņos, upītēs un slapjos purvos. Tās parasti veido nelielus barus, kuros ir 10 - 12 putni. Tām nepatīk cilvēku tuvums un iztraucētas aizlido. Tās ir vienas no ātrākajām, lidojošām pīlēm.[2]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielgalvas gaura ir aktīva dienas laikā. Barojas tā ienirstot, lai meklētu nelielas zivtiņas, vēžveidīgos un ūdens kukaiņus, tā nelielos daudzumos barojas arī ar ūdensaugiem un to sēklām.[1]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzko mātīte sāk perēt olas, tēviņš to pamet, attēlā tēviņš ar pieglaustu cekulu

Ziemas sākumā lielgalvas gauras veido monogāmus pārus, kuru attiecības ilgst līdz olu perēšanas brīdim. Ligzdošana sākas martā. Riesta laikā tēviņi sadzen mātītes nelielos baros un riņķo ap tām, izslietiem cekuliem, cenšoties pievērst to uzmanību, sasitot spārnus. Kā arī tas izslien knābi pret debesīm un atliec galvu pret muguru, to cilājot uz augšu un leju.[2] Kad mātīte pieņem tēviņu, tā iegrimst ūdenī, liekot saprast, ka ir gatava pāroties.[6]

Tā ligzdo koka dobumā ūdens tuvumā. Ligzda tiek izklāta ar dažādām augu daļām, lapām, stiebriem, koka skaidām, beigās tas viss tiek apklāts ar dūnām. Dējumā ir 6 - 12 olas. Reizēm ligzdā var atrast ļoti daudz olas. Zinātnieki uzskata, ka tās sadēj citas mātītes.[3] Līdzko mātīte sāk perēt olas, tēviņš to pamet. Inkubācijas periods ir apmēram 32 - 33 dienas.[6] Drīz vien pēc izšķilšanās mātīte mazos pīlēnus ved uz ūdenstilpni. Pēc 70 dienām pīlēni ir izauguši.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]