Liepājas vēsture

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Liepājas vēsture aptver laika periodu no 1253. gada, kad Piemares kuršu zemē pirmoreiz minēta līvu vai Līvas ciems (Villa Liva).

17. gadsimts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liepāja (Lybo) 1600.-1607. gadā (no Zviedrijas kara arhīva).

1625. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers, uzturoties Grobiņas pilī, 18. martā Liepājai dāvāja pilsētas tiesības un 20. martā tās robežu apstiprināšanas rakstu. 1626. gadā Polijas-Lietuvas valdnieks Sigismunds III apstiprināja pilsētas tiesību dokumentu. 1638. gadā Liepājā bija ap 1000 iedzīvotāju. 1646. gadā nodibināja Liepājas Lielo (tirgotāju) ģildi, pilsētā plosījās mēris. 1661. gadā pilsētā izveidoja sardzes dienestu, reģistrēta jauna mēra epidēmija. 1671. gadā līdz ar pilsētas privilēģijām 471 latviešu tautības iedzīvotājs kļuva par pilsētas zemnieku jeb kambarnieku. 1675. gadā tagadējā vietā esošās t.s. trešās Sv. Annas baznīcas koka būvi apmūrēja ar ķieģeļiem. 1680. gadā Liepājas pilsētas skolas skolotājs Georgs Krīgers sastādīja "Pirmo Kurzemes horizontam aprēķināto kalendāru", ko nodrukāja Dancigā. G.Krīgeram tas 1686. gadā atnesa "Kurzemes astronoma" slavu. 1690. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs apstiprināja Liepājas muitas noteikumus. 1699. gadā Bāriņu ielā 33 uzbūvēja birģermeistara Joahima Šrēdera namu, kurā 1700. gadā esot uzturējies Zviedrijas karalis Kārlis XII. Liepājas iedzīvotāju etniskais sastāvs bija ļoti raibs, taja dzīvoja amatnieki un tirgotāji no Ziemeļvācijas, Polijas, Lietuvas, Holandes, Zviedrijas, Šveices. 1696. gadā rudens vētra sadauzīja 14 kuģus, kas bija noenkuroti jūrā pie pilsētas. 1697. gada 26. augustā pilsēta noslēdza līgumu ar Kurzemes hercogu par ostas būvi. Ventspils kokgriezējs Nikolass Sēfrenss izgatavoja altāri Liepājas Sv.Annas baznīcai. Ceļā uz Rietumeiropu Liepājā uzturējās Krievijas cars Pēteris I, apmetoties Hoijeres viesnīcā Kungu ielā 24.

18.gadsimts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liepājas luterāņu Sv.Trīsvienības katedrāles altāris.

1700. gadā Liepājas rāte jeb maģistrāts tiek paplašināts ar otru birģermeistaru; Ziemeļu kara notikumu gaitā rudenī pilsētu okupē zviedru karaspēks, palikdams te līdz 1709. gadam. Šajā laikā uzbūvē nocietinājumus, t.s. skanstis; Kurzemē un arī Liepājā plosās otrā lielā mēra epidēmija. 1703. gadā Ziemā tiek pabeigti galvenie Liepājas ostas izbūves darbi. 1705. gadā Liepājā ierodas pirmais akadēmiski izglītotais ārsts Melhiors Fišers (miris 1710.g. lielā mēra laikā). Pirms viņa par pilsētas ārstiem strādāja dziednieki, bārddziņi u.tml. (mūsdienu izpratnē — feldšeri). 1708. gadā dzimis vecākais Liepājas vēsturnieks Kārlis Ludvigs Tečs. 1710. gadā Kurzemē izceļas trešā mēra epidēmija. Liepājā janvārī un februārī nomirst 900 vācu draudzes locekļu; tiek izdoti jauni Liepājas tirdzniecības noteikumi. 1716. gadā Liepājā ierodas Krievijas cars Pēteris I, viņš apmetas rātsnamā. 1725. gadā pabeidz ostas kanāla rakšanu. Tā platums ir 43 — 65 metri. 1737. gadā izbūvēts mols un kopumā pabeigti Liepājas ostas būvdarbi. 1742. gadā sākta Liepājas ev.lut. vācu draudzes Sv.Trīsvienības baznīcas būve. 1757. gadā pirmo reizi pilsētas vēsturē liepājnieki bauda skatuves mākslas brīnumu — Liepājā ierodas ceļojošās teātra trupas. Izrādes notiek bagātā tirgotāja Benjamina Drēzinga ārpilsētas mājā, sauktā par Drēzinga pili (Dresings Palais). 1758. gadā pabeidza un iesvētīja Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcu. 1769. gadā Liepājas ostas kanāls tiek padziļināts līdz 4,3 metru dziļumam. 1777. gadā pēc Sv.Annas baznīcas mācītāja J.A.Grundta ierosinājuma dibināta Liepājas pilsētas bibliotēka. 1779. gadā Sv.Trīsvienības baznīca iegūst jaunas ērģeles — meistara H.A.Konciusa darināto 38 reģistru instrumentu. 1792. gadā pilsēta atsakās no viduslaiku paraduma — publiskiem nāves sodiem. Liepājnieki pēdējo reizi redz briesmīgāko no sodiem — salaušanu uz rata, kad tiek sodīti četri slepkavas. 1794. gadā Kurzemē iebrūk poļu konfederāti un ieņem Liepāju. Maijā pilsētai jāzvēr uzticība Polijas republikai. 9.septembrī Liepājā ierodas krievu jātnieku nodaļa un kazaki. Kurzemes hercogistes dienas ir skaitītas. 1795. gadā Kurzemes un Zemgales hercogisti inkorporēja Krievijas impērijā. 26.jūlijā Sv.Trīsvienības baznīcā notiek svinīga uzticības zvērēšana carienei Katrīnai II. Liepājai nonākot Krievijas pārvaldījumā, pilsētā ir 456 dzīvojamie nami, 453 cita rakstura celtnes. Liepājā dzīvo 848 ģimenes, pavisam 4548 cilvēki. 1798. gadā par Liepājas tirgotāju A.Vites un L.Hikes atstātajiem līdzekļiem atver bāriņu namu un skolu, kas pastāv līdz 1915.gadam. 1799. gadā Liepājā pastāv 33 dažādi amati.

19.gadsimts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1804. gadā pabeigta pilsētas vācu teātra ēkas būve Malkas un Kungu ielas stūrī. Nojaukta 1923.gadā. 1808. gadā Liepāju apmeklē Krievijas cars Aleksandrs I. Zivju ielā 7 atvērta pilsētas meiteņu skola. 1809. gadā ledus iešanas laikā tiek sagrauts vecais tilts pār ostu. 1810. gadā Liepāju apmeklēja Zviedrijas karalis Gustavs IV Ādolfs. 1812. gadā jūlijā Liepājā ienāk Napoleona karaspēka Makdonalda franču — prūšu korpusa daļas. Tās okupē Kurzemi līdz decembrim. Pāri ostas kanālam ierīkots peldošais koka tilts. 1817. gadā Kurzemes guberņā atcela dzimtbūšanu. 1821. gadā uzbūvēts Liepājas ostas mūra loču tornis. 1823. gadā D.F.Zagers nodibina Liepājā pirmo grāmatu spiestuvi. 1824. gadā iznāk Liepājas pirmais laikraksts "Libausches Wochenblatt". 1825. gadā Liepājā nodibina krājkasi — pirmo šāda veida kredītiestādi Krievijas impērijā. 1830. gadā pabeigta jaunā koka tilta būve pār Liepājas ostas kanālu; izstrādāts projekts par dzelzceļa izbūvi no Liepājas caur Rucavu, Darbēniem un Kretingu uz Jurbarku. To dzīvē neīsteno. 1833. gadā dibināta Sērensena eļļas spiestuve. 1834. gadā Liepājā, atgriežoties no Berlīnes, ierodas Krievijas cars Nikolajs I. Pilsētas ielās parādās gāzes laternas, kurās izmanto no akmeņoglēm iegūto gāzi. 1841. gadā atklāj Liepājas — Grobiņas šoseju. 1843. gadā Alkšņu birzī (tag.Raiņa parks) sāk pilsētas jeb Aleksandra parka izveidi. 1846. gadā nodibināta Liepājas augstākā meiteņu skola. 1847. gadā liepājnieks Hermanis veic Sv.Trīsvienības baznīcas ērģeļu paplašināšanu līdz 77 reģistriem. 1855. gadā Krimas kara laikā Liepājas ostā ienāk vairāki angļu karakuģi un aizved no neaizsargātās ostas Liepājas tirgotājiem piederošus 8 kuģus; pilsētā liels sīknaudas trūkums. Lai to novērstu, Liepājas krājkase izlaiž papīra maiņas zīmes 50, 75 kap. un 1 rbļ. vērtībā. Papīra sīknaudas izdošana turpinās līdz 1863. gadam. 1860. gadā pēc Lielās ģildes eltermaņa K.G.S.Ūliha ieteiktā projekta Liepājas jūrmalā atklāj "kungu un dāmu peldiestādi". Liepājā ierodas Krievijas troņmantnieks un citi ķeizariskās ģimenes locekļi un apgūst jaunatklātās peldvietas jaukumus. 1861. gadā sākas Liepājas ostas padziļināšana. 1862. gadā miesnieku cunfte uz Jaunā tirgus (tag.Rožu laukums) uzbūvē gaļas skārni. 1865. gadā Liepājas proģimnāzija pārveidota par sešu klašu pilna kursa ģimnāziju ar jūrniecības klasi. 1868. gadā sāk darboties Liepājas lielā bāka; Pētera ielā 11 uzbūvēta sinagoga. 1870. gadā sāk veidot Liepājas jūrmalas parka apstādījumus; atklāj siltā jūras ūdens vannu iestādi — Nikolaja peldiestādi. 1871. gadā atklāta dzelzceļa līnija Liepāja — Viļņa. 1873. gadā dzelzceļš caur Mažeiķiem un Jelgavu savieno Liepāju ar Rīgu un Daugavpili. 1875. gadā uzbūvēta Kūrmāja (arhitekts P.M.Berči) ar viesnīcu, restorānu, teātra izrāžu un koncertu zāli. 1876. gadā atklāta dzelzceļa līnija uz Romniem Poltavas guberņā; Kūrmājas prospektā 3 atvērta Liepājas jūrskola. 1877. gadā iznāk pirmais laikraksts latviešu valodā "Liepājas Pastenieks"; uzbūvē "Ramzay & Co" alus darītavu; vācu teātra telpās notiek pirmās izrādes latviešu valodā. 1878. gadā notiek pirmās Pilsētas domes vēlēšanas. 1879. gadā pabeigta dzelzceļa tilta būve pāri ostas kanālam. 1880. gadā nodibina Liepājas Latviešu labdarības biedrību; Dānijas pavalstnieks A.Kīlers nodibina eļļas spiestuvi. 1881. gadā uzbūvēts izgriežamais dzelzs tilts pāri ostas kanālam; nodibināta Liepājas biržas sabiedrība. 1882. gadā sāk iznākt K.Ukstiņa rediģētais sabiedriski politiskais nedēļas laikraksts "Latvietis"; nodibināta drāšu un naglu rūpnīca "Bekers un komp."; darbu uzsāk Liepājas gāzes fabrika. 1884. gadā uzcelta Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēka Vilhelmīnes ielā 4 (arhitekts P.M.Berči). 1885. gadā uzsāk darbu inženiera K.Štrupa mašīnbūves fabrika un čugunlietuve. 1886. gadā uzsāk darbu zviedru firmas korķu fabrika "Vikanders un Larsons", Liepājas pilsētas slimnīca pārceļas uz jaunuzcelto ēku Dārtas ielā (arhitekts P.M.Berči). 1887. gadā Zāģeru laukumā uzcelta Liepājas biržas ēka (arhitekts P.M.Berči). 1889. gadā iesvētīta Bārenbuša (Līvas) kapsēta; pabeigta apgabaltiesas ēkas celtniecība Rožu ielā 6. 1890. gadā uzsākts jauns posms Liepājas ostas tehniskajā modernizācijā un akvatorija padziļināšanā, kas ilga līdz 1904.gadam; uzsākta Liepājas kara ostas cietokšņa būve. 1893. gadā pabeigta Sv.Annas baznīcas ceturtā pārbūve, dievnams iegūst pašreizējo izskatu. 1894. gadā uzsākta Sv.Jāzepa katoļu baznīcas pārbūve. 1897. gadā visā Latvijā notiek plaši jaunstrāvnieku aresti, Liepājas cietumā ieslodzījumā no 27.jūnija līdz 14.augustam atrodas advokāts J.Pliekšāns (Rainis). 1899. gadā Liepājā atklāj līdzstrāvas elektrostaciju; pilsēta pirmā Baltijā iegūst elektrisko tramvaju. Atklāj Liepājas — Aizputes dzelzceļu. Atver sieviešu ģimnāziju (līdz tam — augstākā meiteņu skola).

20.gadsimts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mītiņš pie Liepājas Sv. Annas baznīcas pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas 1918. gadā.

No 1900.gada līdz 1910. gadam notiek pavisam trīs pašvaldības vēlēšanas. Ja piecpadsmit iepriekšējos gados, līdz 1902. gadam, Liepājai bija viens galva — H. Adolfi, tad turpmāko laiku līdz 1.Pasaules karam — veseli pieci. Rūpniecība un tranzīttirdzniecība ir Liepājas 20. gadsimta sākuma ekonomiskās dzīves balsti. 1910. gadā Liepājas 52 lielrūpniecības uzņēmumos tiek nodarbināti 7810 strādnieki. Tas veido 8,4 % no visa Latvijas strādnieku skaita. Kā impērijas pilsēta ar modernu ostu, attīstītu rūpniecību un pievedceļiem Liepāja ieņem nozīmīgu vietu Krievijas armijas ģenerālštāba militāri stratēģiskajos aprēķinos.

Jau 19. gadsimta 80. gados tā tiek izraudzīta par krievu Baltijas flotes bāzi. 1899. gada pavasarī tiek apstiprināts Liepājas jūras cietokšņa būves projekts un nākamās desmitgades laikā uzbūvē kara ostu, ierīko 8 krasta baterijas un sauszemes nocietinājumus. Baltijas kara flotes lielie zaudējumi krievu — japāņu karā mazina Liepājas bāzes nozīmi. 1908. gada 1. novembrī cars Nikolajs II apstiprina Valsts aizsardzības padomes lēmumu likvidēt Liepājas jūras cietoksni.1909.gadā, kad uz Liepāju vairs neattiecas cietokšņa statuss, atsākas plaša dzīvojamo namu un rūpnieciskā celtniecība. 1905. — 1907. gada revolūcijas notikumu Liepājā gan sasaucas ar norisēm plašajā Krievijas impērijā, gan kulminē vietēja rakstura notikumos. Spilgtākie no tiem: 1905. gada janvāris — ģenerālstreiks, februāris — kaujinieki pilsētas ielās pārdroši sāk atbruņot gorodovojus, maijs — četru dienu politisks ģenerālstreiks, jūnijs - stihisks matrožu dumpis Karostā, augusts — protestējot pret izsludināto armijas rezervistu mobilizāciju krievu — japāņu karā, pavadot mobilizētos uz staciju, notiek sadursme ar dragūniem: nošauti 11, ievainoti 24 cilvēki, oktobris — ģenerālstreiks, no Liepājas cietuma atbrīvoti 13 politieslodzītie, Pilsētas domes ārkārtas sēdē nolemts panākt pašvaldības vēlēšanu pārcelšanu no 1905. gada decembra uz 1906. gada martu.

Gadsimta sākumā Liepāja kļūst par lielāko Krievijas emigrācijas centru. Tiešo satiksmi ar Ņujorku sākumā — no 1906. gada jūnija uztur četri kuģi, tad deviņi, visbeidzot —11. 1907. gadā caur Liepāju izbrauc 56,5 tūkstoši cilvēku, 1913. — 70125. 1.pasaules kara priekšvakarā Liepāja kopā ar Rīgu aptver četras piektdaļas Latvijas rūpnieciskās ražošanas, ārējās tirdzniecības apgrozījums ir 104,2 miljoni rubļu — gandrīz divas reizes vairāk nekā gadsimta ieskaņā. 1914. gada 2. augustā ar Liepājas apšaudi Latvijā sāk dunēt 1. Pasaules karš. Sauszemes karaspēks Liepāju okupē 1915. gada maijā. Gada beigās pilsētā ir palikuši vairs tikai 43600 iedzīvotāju. Liepājā valda vācu okupācijas kārtība, trūkums, saimnieciskais pagrimums.

1918. gada 20. novembrī uz Latviešu biedrības nama Suvorova (tag. Raiņa) ielā sāk plīvot pirmais sarkanbaltsarkanais karogs Liepājā. 1919. gada 19. janvārī Liepājas pašvaldības vēlēšanas. Tās ir pirmās vispārējās, tiešās, aizklātās vēlēšanas ne tikai Liepājā, bet visā Latvijā. Tajās uzvar Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kopējais saraksts ar ebreju "Bundu", iegūstot 54% balsu. Par pilsētas galvu ievēl Ansi Buševicu. Ar 1919. gada 7. janvārī, kad, tuvojoties lielinieku armijai Latvijas Pagaidu valdība ar K. Ulmani priekšgalā ir pametusi Rīgu un ierodas Liepājā, pilsētas vēsturē sākas periods, kurš ieguvis apzīmējumu "Liepāja — Latvijas galvaspilsēta". Liepājā sāk iznākt valdības oficiozs laikraksts "Latvijas Sargs", 27. februārī tiek izdots rīkojums par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi., tiek uzsākta finanšu reforma. 16. aprīlī pēc vācu inspirētā valsts apvērsuma jeb aprīļa puča, Pagaidu valdība pārceļas uz tvaikoni “Saratova”, kas angļu militārajā aizsardzībā stāv Liepājas ostā. Pēc puča likvidēšanas 27. jūnijā tā, liepājnieku jūsmīgi sagaidīta, atgriežas krastā. Šajā datumā Liepāju atstāj vācu karaspēks. Brīvības cīņas pie Liepājas kulminē 1919. gada novembrī, kad pie Rīgas sakautais Bermonta — Avalova karspēks tuvojas pilsētai. 14. novembris Liepājai kļūst tikpat nozīmīgs datums kā 11. novembris Rīgai un visai Latvijai. Tieši šo, 14. novembri, Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Liepāja atzīmē kā savas atbrīvošanas dienu. Latvijas Republikas sākumgados Liepājas sabiedrībā rezonē uzskats: “Tagad no senās dzīves atlikusi tikai mirstošā pilsēta.” Liepājā ir 67400 iedzīvotāju, 300. jubilejas priekšvakarā reģistrēti 1738 bezdarbnieki. Finansu saimniecībā radies deficīts, līdzekļu tā segšanai nav. Īsā laikā Liepāja piedzīvo vairākas pilsētas galvu maiņas līdz 1921.gada 16. martā ievēl Evaldu Rimbenieku.

Salīdzinot ar 1913. gadu, kravu apgrozījums Liepājas ostā ir samazinājies vairāk nekā 12 reizes. Liepāja kā tirdzniecības ostas pilsēta savu nozīmi zaudējusi. Šādā situācijā dzimst iecere par Liepājas brīvostu un 1931. gada 22. septembrī tiek likts pamatakmens pirmajai noliktavas jaunbūvei Latvijas pirmajā brīvostā. Liela nozīme pilsētas ekonomikas stabilizēšanai un uzplaukumam ir 1929. gadā atklātajai Liepājas Glūdas (Jelgavas ) dzelzceļa līnijai. Kopš 1920. gadu sākuma, kā arī vēlāk ievērojamākais rūpniecības uzņēmums Liepājā bija Kara ostas darbnīcas jeb KOD, kas sevī ietver mašīnu fabriku un kuģu remonta rūpnīcu, kurā atrodas 600 pēdu garie doki, lielākie Baltijas jūrā, un viens mazais peldošais doks. 1935. gadā KOD sāka ražot lidmašīnas. Otrs lielākais pilsētas uzņēmums ir Liepājas drāšu fabrika, kuru 1933. gadā, nonākušu parādos, iegūst KOD. Viens no lielākajiem nozares uzņēmumiem ir arī ādu fabrika a/s “Korona”. Liepājas saimnieciskajā dzīvē savas stabilas pozīcijas ir arī vairākiem nelieliem uzņēmumiem. Piemēram, J. Bokuma harmoniju darbnīcai, brāļu Antonišķu velosipēdu darbnīca. 1935. gadā veiktā rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumu skaitīšana liecina, ka Liepājā ir 267 uzņēmumi ar mehanizētu dzinējspēku vai vismaz 5 algotiem strādniekiem un 1576 uzņēmumi bez mehāniskā dzinējspēka ar vismaz 4 strādniekiem. 1937. gada 15. jūnijā Liepāja kļūst par pirmo pilsētu valstī, kuru ar Rīgu savieno regulāra gaisa satiksme. 1930. gados Liepāja piedzīvo lielu būvniecības aktivizēšanos : pārvarējusi 20 gadus ilgušās grūtības un sarežģījumus, savu jauno dievnamu 1934. gadā iegūst Liepājas ev. lut. Lutera draudze. 1935. gada 18. maijā tiek atvērta Armijas ekonomiskā veikala jaunbūve, 27. oktobrī notiek jaunā Latviešu biedrības nama iesvētīšana un atklāšana, 1937. gadā atveras jaunā Liepājas krājkase un lombards, 1938. gada 2. oktobrī iesvēta un atklāj jauno 28. janvāra Draudzīgā aicinājuma pamatskolu. Liepāja ir kļuvusi arī par izglītības un kultūras pilsētu: 1920. gadā savu darbību uzsāk otra vidēji tehniskā skola Latvijā — Valsts Liepājas tehnikums, 1921. gadā Liepājas reālģimnāzija kļūst par Valsts Liepājas vidusskolu, 1926. gadā tiek atvērta Latvijā pirmā mākslas amatniecības skola.

1922. gadā tiek dibināta Liepājas opera, latviešu dramatiskais teātris pilsēta pastāv jau kopš 1907. gada. 1922. gadā nodibinās Liepājas konservatorija, 1927. — Liepājas filharmonija. Sākot ar 1928. gadu visi Kurzemes kori pulcējas Liepājā savos svētkos -Lejaskurzemes dziesmu svētkos. 1924. gadā apmeklētājiem tiek atvērts Pilsētas muzejs. 1939. gads, 1940. gads. Liepājā paredzēts izvietot 15 000 padomju karavīru Viņu uzturēšanās rada ne mazums sadzīves problēmu. 1940. gadā tiek pieprasīta māju atbrīvošana no latviešu iedzīvotājiem Tosmares apkārtnē , kā arī visa tur esošā īpašuma nodošana. Jau 1939. gada oktobra beigās Liepājas pilsētas komandants paziņo, ka “satiksme caur Tosmari privātām personām līdz turpmākam rīkojumam būs slēgta.” Sākās nekontrolējams PSRS pilsoņu ieplūdums Latvijā. Daļa no tiem ir NKVD aģenti ar uzdevumu graut pastāvošo iekārtu un gatavot Latvijas okupāciju.

1939. gada 6. oktobrī Hitlers pasludina jaunu etnisko kārtību Austrumeiropā, jau 28. septembrī Maskavā Vācijas ārlietu ministrs Ribentrops parakstīja atklātu protokolu, kas noteica vācu tautības iedzīvotāju izceļošanas kārtību. Pārvietošana sākas 1939. gada oktobra vidū ar speciāli no Vācijas piegādātiem kuģiem, visus organizatoriskos darbus veic paši vācbaltieši. Pēc statistikas datiem Liepājā dzīvo 4520 vāciešu — 8 % no pilsētas iedzīvotāju skaita. 3. novembrī darbu uzsāk repatriācijas iecirknis. Desmitiem, simtiem vācu tautības Latvijas pilsoņu ik dienas šeit atsakās no Latvijas pavalstniecības. 7. decembrī, kad Liepāju atstāja pēdējais kuģis ar izceļotājiem, no Latvijas pavalstniecības tur ir attiekušies 8396 vācieši. 1940. gada 18. jūnijā Liepājā “Tosmares” nelegālā partijas komiteja Pēc LKP Liepājas pilsētas komitejas norādījuma gatavo masu demonstrāciju. 19. jūnijā notiek “Tosmares“ strādnieku demonstrācija, lozungs : “Nost Ulmaņa valdību!”. 20. jūnijs — mītiņš Annas tirgus laukumā, tiek ieņemtas nozīmīgas pilsētas iestādes un pasludināta padomju vara. 14.-15. jūlijā Latvijas tautas saeimā no Liepājas ievēlē bijušos strādniekus : J. Vierpi, LKP biedru no 1919. gada, izglītība — zemākā, tajā laikā- Liepājas apriņķa izpildkomitejas priekšsēdētājs, S. Simanoviču, LKP biedru no 1929. gada, izglītība — zemākā, tajā laikā Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētājs, V.Ģēbeli - LKP biedru no 1924. gada, izglītība — zemākā, tobrīd- Laukstrādnieku arodbiedrības darbinieks. Par Tautas saeimas deputātiem kļūst arī LKP darbinieks P.Plēsums un rūpnīcas “Tosmare” direktors A. Jansons. Par pilsētas vecāko nozīmē M. Edziņu. 30. jūlijā sākas rūpnīcu, uzņēmumu, namu nacionalizācijas process.

1941. gads. Baigā gada baismā matemātika paredzējusi no Latvijas izvest 60 000 cilvēku. 1941. gada 14. un 15. jūnijā uz Sibīriju un Padomju Savienības attālajiem arktiskajiem apgabaliem paspēj izvest ap 17 tūkstošus, no Liepājas novada — aptuveni divus tūkstošus. Sācies karš… LKP Liepājas pilsētas komiteja lūdz izsniegt ieročus, lai veidotu bruņotas strādnieku vienības, kuru sākotnējais uzdevums ir uzņēmumu apsardzība un patrulēšana ielās. 22. jūnijā uz partijas pilsētas komiteju tiek nogādātas ap 300 vecās sistēmas šauteņu. Katram strādniekam izsniedz šauteni un 5 patronas. Pilsētas bruņoto civilo aizstāvju skaits vēlākos pētījumos tiek lēsts uz 1033. Cīņas bija skaudras un nežēlīgas. Tikai 29. jūnijā vācu karaspēks spēj iekļūt Vecliepājā. “…Divīzija svinēja uzvaru, taču tā bija arī rūgta mācība, par kuru vajadzēja samaksāt daudz asiņu,” vēlāk rakstīs vācu vēsturnieki. Vācu puses zaudējumi, pēc pētnieku aprēķiniem, bija aptuveni divi tūkstoši kritušo. Vēsturnieks A. Ezergailis secina: “Liepāja bija pirmais ērkšķis Barbarosa plāna sākotnējo panākumu kronī…”. Vāciešu noskaņojums ir naidīgs un aizdomu pilns. Kara postījumi ir plaši, deg un gruzd vēl dienām ilgi. 117 ēkas sagrautas pilnībā, 450 — daļēji bojātas. Lielākie postījumi ir Vītolu, Graudu, Lielās ielas, Rožu laukuma un ostas apkārtnē. Dzeltenās zvaigznes ēnā ebreju medības sākas jau okupācijas pirmajās dienās. Pirmais dokumentos atspoguļotais slaktiņš notiek 3. vai 4. jūlija vakarā Raiņa parkā. Pilsētas aizstāvji tur atstājuši nocietinājumu tranšejas, vācieši tās piepilda ar līķiem, vēlāk gan atļaujot pārapbedīt kapsētā. Ebreju sinagoga Pētera ielā 9 tiek nojaukta, pilsētā atvērti speciāli veikali ebrejiem, pārtikas devas tajos mazākas nekā pārējiem pilsētniekiem. Lielākā slaktiņa vieta ir Šķēdē bijušajā Latvijas armijas poligonā pie jūras. Kopā ar ebrejiem tur tiek iznīcināti ķīlnieki, komunisti un čigāni.

Trīs dienu laikā no 15. līdz 17. decembrim Šķēdes kāpās nogalina vairāk nekā pusi Liepājas ebreju. Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas datiem Liepājā dzīvoja 7379 ebreji, bet kopā ar apkārtnē dzīvojošiem — ap 7600. Vismaz 5000 Liepājas un tās apkārtnes ebreju nogalināti 1941. gadā, no tiem decembrī - 3019. 1942. gadā Liepājas geto vēl dzīvi 800 ebreju. Geto slēdz 1943. gada rudenī un visus ebrejus pārvieto uz Mežaparka koncentrācijas nometni Rīgā. Pētījumi liecina, ka pretošanās gars Liepājā kaut kādā mērā izpaudās lielākā līdzjūtībā pret ebrejiem nekā tas bija dažās citās Latvijas pilsētās. Pēc geto likvidēšanas liepājnieka Roberta Sedola izveidotā slēptuvē Tirgoņu ielas 14. nama pagrabā 1945. gada 9. maiju sagaida 11 izglābtie ebreji, pats glābējs iet bojā 10. marta artilērijas apšaudē. Karš izpostīja, nonāvēja, atņēma. Šis laiks lika skaudrāk apzināties to vērtību nozīmi, kuras spēja palīdzēt to visu pārdzīvot. 1941. gada 2. septembrī ar Verdi "Traviatu" sezonu atklāj Liepājas operas un drāmas teātris, turpmāko gadu sezonas sākas ar Vāgnera "Loengrīnu" un Vēbera "Burvju strēlnieku". Pilsētas muzejā notiek mākslas izstādes, 1943. gada 27. maijā ap 20000 dalībnieku pulcējās Liepājā Kurzemes novada 5. dziesmu svētkos.

1944. gada oktobra sākumā Sarkanā armija ir nogriezusi sauszemes sakarus ar Kurzemi. Vācieši aplenkto Kurzemes daļu nosauca par Kurzemes cietoksni. Šeit atradās apmēram 200 000 vācu un latviešu kareivju un ap pusmiljons iedzīvotāju, ieskaitot visus bēgļus. Kurzemes cīņas turpinās septiņus mēnešus. Oktobrī atmosfēra Liepājā līdzinās haosam : kilometriem garas bēgļu rindas: cilvēki, pajūgi, automobiļi. Pilsēta tiek sistemātiski un nežēlīgi bombardēta. Vienīgais glābējs — apmācies laiks. Tad pilsētnieki sacīja : "Esam laimīgi". 1945. gada 9. maijā ielās sarkanarmieši, arī vācu karavīri mazos pulciņos bez ieročiem. Pulksten 14 pa radio atskan : "Padomju Latvija brīva". Liepājas bīskapijas bīskapa vietnieks Julijans Vaivods savā dienasgrāmatā ierakta: "No skaistas, lepnas un bagātas dāmas Liepāja ir kļuvusi kropla ubadze".

1950. gadi. Staļina laiks. Radīta efektīva represīvā un pārvaldes sistēma. Ekonomika pilnībā sovjetizēta, izļodzītas tautas tradicionālās morāles normas. Vienkāršā jeb mazā cilvēka tēls vārdos tiek cildināts, bet faktiski varas attieksme pret viņu ir nevērīgi ciniska. Hruščova laiks: nekonsekventas politiskās un ekonomiskās reformas. Piecdesmitajos gados Liepājas iedzīvotāju skaits pieaug no 64,2 tūkstošiem 1950 gadā līdz 72,8 tūkstošiem 1960. gadā. 1959. gadā 52,4% no pilsētas iedzīvotājiem ir latvieši, 34,3% - krievi, 3,6% - ukraiņi, 2,4% baltkrievi, 2,8 %- lietuvieši, 2,2 % -poļi,1%-ebreji,0,2%- igauņi, 1,1%- citu tautību pārstāvji. Nākamajās desmitgadēs latviešu skaits Liepājā samazināsies. Liepājas ekonomiskā attīstība pakārtota vienotam Padomju savienības tautsaimniecības plānam.1946. gadā nodibina Liepājas zvejnieku arteli Boļševiks. 1954. gadā sāk strādāt Liepājas lauksaimniecības mašīnu rūpnīca. Tajā pašā gadā Liepājas zvejnieki sāk zvejot Atlantijā. Liepājas skolotāju institūts tiek pārveidots par Valsts pedagoģisko institūtu. 1957. gadā, apvienojot divus radniecīgus uzņēmumus, izveido kokapstrādāšanas kombinātu "Baltija". 1958. gadā Liepājas eļļas fabrikā uzsāk ekstrakcijas ceha būvi, 1959. gadā ražošanu uzsāk silikātķieģeļu rūpnīca, 1960. gadā rūpnīcā "Sarkanais metalurgs" uzstāda automatizētu velmētavu "350". 1964. gadā izveidots jauns uzņēmums - Okeāna zvejas flotes Liepājas bāze. 1965. gadā sākas jauna mikrorajona celtniecība pilsētas dienvidrietumu daļā.

1966. gada 15. septembrī PSRS Ministru Padome pieņem lēmumu, sākot ar 1967. gada 1. septembrī Liepājas ostu attīstīt kā jūras kara bāzi un slēgt to tirdzniecības kuģiem, izņemot tos kuģus, kuri pārvadā jēlcukuru no Kubas. Lai iebrauktu Liepājā tiek ieviests pasu režīms. Personām, kuras Liepājā nav pierakstītas, nepieciešamas īpašas atļaujas. 1967. gads — traģēdiju gads. Rudens vētrā 18. oktobrī nodarīti lieli postījumi Liepājas parkos un jūrmalā. 30. decembrī 500 metru no Liepājas lidostas, apstājoties vienam no dzinējiem, nokrīt pasažieru lidmašīna AN — 24, bojā iet 43 cilvēki izdzīvo 7.

1970. gads. Liepājā ir 92,9 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem latvieši 47,5% jeb 44121. Liepājas pilsētas kompartijas organizācijas rindās ir 4765 komunisti. 1972. gadā, iedarbinot pirmās 105 stelles lenšu aušanai, darbu sāk galantērijas kombināts “Lauma”. 1974. gada decembrī pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedz 100 000. 1977. gada 9. augustā Liepāja apbalvota ar Oktobra revolūcijas ordeni. Pilsētā parādās arvien vairāk jaunceltņu : 1972. gadā — pirmais platformāta kinoteātris Liepājā, 1975. gadā — Liepājas Metalurgu kultūras pils, jaunais mikrorajons Liepājas ezera un Pērkons kanāla malā. Uzklausot iedzīvotāju ierosinājumus, to nodēvē par Ezerkrastu. 1979. gads — top pilsētas augstākā celtne - termoelektrocentrāles dūmenis. Tā augstums ir120 metru, un tas ir pirmais monolītais dzelzsbetona dūmenis Liepājā.

1980. gadu sākumā Liepājā ir gandrīz 6400 komunistu. Trešās Atmodas gadi. 1987. gada novembrī notiek pirmā lielā grupas "Helsinki — 86" organizētā akcija pie Ziemeļu kapsētas, tā pārvēršas demonstrācijā, kas tiek brutāli izklīdināta.

1988. gada oktobrī 39 Liepājas delegāti piedalās Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresā Rīgā. 12. novembrī notiek LTF Liepājas pilsētas nodaļas pirmā konference. Liepājas tautfrontiešiem ir trīs ievēlēti vadītāji: T. Eniņš, R. Rubīns un J. Kuplais. 18. novembrī virs Liepājas Pedagoģiskā institūta svinīgi tiek pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, vakarā notiek grandiozs liepājnieku gājiens no Ziemeļu kapiem līdz Vecliepājas jūrmalai. Tas noslēdzas ar mītiņu.

1991. gada augusts - puča nedēļa. Notiek Pilsētas padomes ārkārtas sēde, kas aicina iedzīvotājus izrādīt pilsonisko nepakļaušanos gadījumā, ja varu sagrābj militāri civilā komiteja. Liepājas uzņēmumos sācies streiks, pārtraukta tramvaju un autobusu satiksme. Nākamajā dienā streiku pārtrauc. 23. augustā LTF valdes locekļi, milicija un prokuratūras darbinieki pārņem LKP īpašumu Graudu ielā 50. Tiek demontēts Ļeņina piemineklis. 1994. gada 31. augustā Liepājā pilnībā beidz pastāvēt bijusī padomju jūras kara flotes bāze. Pašvaldības vēlēšanās par Pilsētas domes priekšsēdētāju ievēlē Teodoru Eniņu. 1997. gada 18. februārī Saeima pieņem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu.

1997. gada 18. martā uz pirmo sēdi pulcējas jaunievēlētie pilsētas domnieki. Par Pilsētas domes priekšsēdētāju ievēlē Uldi Sesku.


1934. gadā iesvētītais Liepājas Lutera draudzes nams.

20. gadsimta hronoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1900. Pabeigta Sv.Jāzepa katedrāles pārbūve tagadējā izskatā.

1902. Atklāj "Pilsētas peldu iestādi" (arhitekts P.M.Berči).

1905. No janvāra līdz oktobrim notiek Liepājas strādnieku streiki, demonstrācijas, mītiņi.

1906. Atklāta tiešā pasažieru kuģu satiksme ar Ameriku.

1907. Dibināts Liepājas latviešu dramatiskās biedrības teātris; atklāta Virsnieku saieta pils kara ostā.

1910. Jaunais tirgus no tagadējā Rožu laukuma tiek pārcelts uz pārbūvēto Pētera tirgus teritoriju.

1914. Iesvētīta Liepājas sieviešu ģimnāzijas ēka; pabeigta Liepājas vācu teātra ēkas celtniecība. 2.augustā ar vācu kreiseru apšaudi Liepāja tiek ierauta Pirmā pasaules kara notikumos.

1915. Liepāju okupē ķeizariskās Vācijas karaspēks. Pilsētai tiek atļauts kā parādzīmes izlaist savas naudas zīmes. Liepāju apmeklē Vilhelms II.

1918. Proklamēta Latvijas Republika. Novembrī tiek izveidota Liepājas Pagaidu saimnieciskā komisija, kas pārņem pilsētas valdi; sāk iznākt laikraksts "Kurzemes Vārds".

1919. No 6.janvāra līdz 27.jūnijam Liepājā uzturas Latvijas Pagaidu valdība. Liepājas pilsētas pašvaldības pirmās demokrātiskās vēlēšanas.

1920. Oktobrī Liepājā ierodas Rainis un Aspazija; atklāts Valsts Liepājas tehnikums; Liepāja kļūst par apriņķa administratīvo centru.

1922. J.Bokums atver harmoniju fabriku; dibināta Liepājas Tautas konservatorija; nodibināta Liepājas opera.

1924. Atver Pilsētas muzeju; Ziemeļu kapsētā atklāj pieminekli Latvijas brīvības cīņās kritušajiem varoņiem.

1925. Notiek plašas Liepājas 300 gadu jubilejas svinības.

1926. Atver Liepājas Mākslas amatniecības skolu.

1927. Darbību uzsāk Liepājas filharmonija.

1928. Kūrmājas dārzā atklāj pārbūvēto koncertestrādi, notiek I Lejaskurzemes dziesmu svētki; savu darbību uzsāk Latviešu vīru koru biedrības "Dziedonis" Liepājas koris.

1929. Nodod ekspluatācijai Liepājas — Glūdas dzelzceļu; iesvēta Centrālo kapsētu.

1931. Izveido brīvostu.

1932. Atklāj Liepājas — Alsungas dzelzceļu; atklāj jaunu maiņstrāvas elektrisko centrāli; atver Liepājas komercinstitūtu.

1933. Darbu uzsāk Liepājas Cukurfabrika.

1934. Iesvēta Jaunliepājas luterāņu baznīcu (arhitekts J.Strandmans, būve uzsākta 1914.gadā).

1935. Liepājas kara ostas darbnīcās izgatavo pirmo lidmašīnu; atklāj armijas ekonomiskā veikala jaunceltni; atklāj jauno Liepājas Latviešu biedrības namu.

1937. Uzsākta regulāra gaisa satiksme starp Liepāju un Rīgu; Liepājas krājkase un lombards pāriet jaunuzceltajā ēkā Baznīcas ielā 4/6.

1938. Pēc bijušās "Pēterpils viesnīcas" pārbūves atklāj jauno Pilsētas viesnīcu; iesvēta un atklāj 28.janvāra Draudzīgā aicinājuma pamatskolu (arhitekts K.Bikše).

1939. Notiek vācu tautības iedzīvotāju repatriācija caur Liepājas ostu. Liepājā ierodas pirmās padomju karaspēka daļas.

1940. Sākas pirmais padomju okupācijas gads. Notiek lielo rūpniecības uzņēmumu nacionalizācija.

1941. Turpinās saimnieciskās un sabiedriskās dzīves sovjetizācija. 14.—15.jūnijs: staļiniskās deportācijas. 23.—29. jūnijs: Otrā pasaules kara aizstāvēšanās cīņas Liepājā, pilsētu ieņem vācu karaspēks. 15.—17.decembris: Šķēdes kāpās tiek noslepkavota vairāk nekā puse no Liepājas ebrejiem.

1942. Liepājā uzsāk formēt brīvprātīgo bataljonu kārtības sargu dienestam, bataljons dodas uz Austrumu fronti.

1943. Notiek Kurzemes novada 5.dziesmu svētki.

1944. Iesvēta Krusta kapsētu; oktobrī — lieli padomju aviācijas uzlidojumi. Izveidojas t.s. Kurzemes katls. Līdz novembra beigām uz Vāciju izbrauc 128 tūkstoši vācu karavīru, 10 tūkstoši latviešu karavīru, 30 tūkstoši latviešu un 5 tūkstoši vācu civiliedzīvotāju.

1945. Beidzas Otrais pasaules karš. Vācu okupāciju nomaina padomju okupācija. Darbu atjauno rūpnīca "Sarkanais metalurgs" un vēl 11 pilsētas uzņēmumi. Atklāj Liepājas Pedagoģisko skolu.

1950. Darbu uzsāk augstākā mācību iestāde — Liepājas Skolotāju institūts. Tiek slēgta Liepājas opera. Uz iebraucēju rēķina strauji pieaug pilsētas iedzīvotāju skaits.

1951. Liepājas tirdzniecības osta tiek slēgta saimnieciskai darbībai. Turpmāk to izmanto PSRS militārajiem mērķiem.

1954. Liepājas zvejnieki sāk zvejot Atlantijā.

1956. Atjauno tirdzniecības ostu.

1962. Rūpnīcā "Sarkanais metalurgs" pabeidz jaunā martencena pamatu likšanu.

1964. Uzbūvē koncertestrādi "Pūt, vējiņi!"; ekspedīcijas zvejas flotes bāzes vietā izveido jaunu uzņēmumu — Okeāna zvejas flotes Liepājas bāzi.

1965. Sākas dienvidrietumu mikrorajona celtniecība.

1967. Sākas pilsētas gāzes vada būve; Liepājas tirdzniecības ostu pilnīgi atdod PSRS jūras kara flotei. Rudens vētra nodara lielus postījumus Liepājas parkam un jūrmalai.

1970. Rūpnīcā "Sarkanais metalurgs" darbu sāk jaunā velmētava "350/250".

1972. Tekstilgalantērijas kombinātā "Lauma" uzsāk darbu pirmās 105 lenšu aušanas stelles.

1974. Atvērts platformāta kinoteātris "Liepāja".

1975. Tiek atvērta jaunuzceltā Liepājas Metalurgu kultūras pils un sporta komplekss.

1977. Liepāja tiek apbalvota ar Oktobra revolūcijas ordeni.

1979. Sākas mācības jaunuzceltajā 7.vidusskolā.

1985. Uzsāk mikrorajona "Ezerkrasts 3" būvi.

1986. Atklāj jauno pilsētas Centrālo slimnīcu.

1987. Mācības sākas jaunuzceltajā 8.vidusskolā. Novembrī notiek pirmā lielā grupas "Helsinki 86" organizētā akcija pie Ziemeļu kapiem, tā pārvēršas demonstrācijā, kuru izklīdina.

1988. Notiek Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress. Tajā piedalās 39 liepājnieki.

1989. Mācības sākas jaunajā 15.vidusskolas ēkā; nodibina Politiski represēto klubu.

1990. 16.februārī virs Liepājas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas tiek pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.

1991. Atjaunota Liepājas tirdzniecības osta.

1997. Latvijas Republikas Saeima pieņem Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas likumu.

21.gadsimts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. Darbu beidz Liepājas Cukurfabrika