Liepupes pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Liepupes pagasts
Liepupes pagasts LocMap.png
Liepupes pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Salacgrīvas novads
Centrs: Mustkalni
Platība: 157,9 km2
Iedzīvotāji (2010): 2 229[1]
Blīvums: 14.1 iedz./km2

Liepupes pagasts ir viena no Salacgrīvas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos Rīgas jūras līča krastā. Robežojas ar sava novada Salacgrīvas pagastu un Limbažu novada Viļķenes, Limbažu un Skultes pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Liepupe (576 iedz.), Tūja (328), Jelgavkrasti (156), Tūjasmuiža (117), Mustkalni (100; pagasta centrs), Dunte (75), Prinkas (72), Ķurmrags (22), Lembuži (9).[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1322. gadā Turaidas pils fogts noteica Liepupes draudzes robežas. 1403. gadā Rīgas arhibīskaps Jānis V draudzes novadu izlēņoja H. Fītinghofam, pēc tam to ieguva Ikšķiļu dzimta, 1467. gadā H. Koskuls, 1490. gadā V. Rozens. Zviedru Vidzemes laikā 1630. gadā to ieguva A. Tīzenhauzens. 1783.-1784. gadā uzcēla tagadējo Liepupes mūra baznīcu. Pēc 1920. gada agrārās reformas Perniģeles muiža tika sadalīta 92 vienībās (7 bija rentes mājas) 2498 ha kopplatībā.[3]

1935. gadā Liepupes pagasta platība bija 43,2 km² un tajā dzīvoja 776 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Liepupes ciema padomi, kuru gan 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidāciju, atjaunoja. Liepupes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Duntes ciemu, 1962. gadā — Tūjas ciemu. 1977. gadā daļu Liepupes ciema teritorijas pievienoja Limbažu un Skultes ciemiem. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Liepupes pagastu kā administratīvu teritoriju iekļāva Salacgrīvas novadā.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pēteris Šnore (1860-1928), kuģu kapteinis, ar burinieku "Rota" veica transatlantiskos braucienus uz Ameriku (1886), kā pirmais latviešu kapteinis šķērsoja ekvatoru kuģojumā uz Dienvidameriku (1887).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. JS Baltija/JS Latvija. Interaktīvā karšu sistēma. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta". Rīga.
  3. Latviešu konversācijas vārdnīca. XII. sējums. Rīga: Anša Gulbja izdevniecība. 24157-24159. sleja.