Lietderības koeficients

Vikipēdijas lapa

Lietderības koeficients ir dzinēja, mašīnas vai citas sistēmas svarīgs raksturlielums, kas nosaka sistēmas enerģijas izmantošanas vai pārveidošanas efektivitāti. Lietderības koeficientu η izsaka kā lietderīgi izmantotās enerģijas attiecību pret sistēmai pievadīto summāro enerģiju. Tas ir bezdimensionāls lielums, kas var atrasties robežās no 0 (pilnīgi neefektīvai ierīcei) līdz 1 (ideālai absolūti efektīvai iekārtai). Lietderības koeficientu mēdz arī izteikt procentos no 0% līdz 100%.

Tā kā reālās sistēmās vienmēr novērojami enerģijas zudumi (berze, apkārtējo ķermeņu sasilšana u. c.), η vienmēr ir mazāks pa 1. Piemēram, iekšdedzes dzinēju lietderības koeficients sasniedz 40 — 50%, elektroģeneratoru — 95%, strāvas transformatoru — 98%. Dzīvo augu fotosintēzes lietderības koeficients parasti ir 6 — 8%, bet hlorellai tas sasniedz 20 — 25%.

Dažreiz lietderības koeficientu aprēķina tādā veidā, ka tas var izrādīties lielāks par 1. Piemēram, apskatot siltumsūkņus, to darbībai patērētā elektroenerģija ir daudz mazāka nekā iekārtas darbībā iegūtā siltumenerģija. Šāda situācija rodas tādēļ, ka aprēķinos izmanto nevis pilno siltumsūknim pievadīto enerģiju, bet tikai to enerģiju, kura prasa darbu tās iegūšanai (elektroenerģiju). Pārējā enerģija tiek ņemta no apkārtējās vides.