Dalībnieks:AfroBrazilian/SmilšuKaste5

Vikipēdijas lapa

Internoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alergoloģiskās un imūnoloģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Androloģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hematoloģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dermatoloģiskās un kosmetoloģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Infektoloģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kardioloģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neiroloģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nefroloģiskās un uroloģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Osteopatoloģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otorinolaringoloģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oftalmoloģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pediatriskās un neonatoloģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pediatrija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gastro[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Augšējo gremošanas ceļu funkcionālie traucējumi:
  • kas pavadās ar vemšanu:
  • Regurgitācija (atraugs) ir hīmusa atpakaļ atgrūšana pēc barības norīšanas. Jaundzimušajiem fizioloģisks. Bērniem līdz 7 mēn. v. ja ir reti, maz apjomīgs un ja notiek līdz stundai pēc ēšanas, ir fizioloģisks. Patoloģija ja bērniem līdz gada notiek ≥2 reizes diennaktī un pēc stundas vai vairāk pēc ēšanas, ar masīvu saturamo. Var notikt vairākas reizes diennaktī pie skopas ēšanas. Patoloģiski simptomi: atrauģšana pavadās ar aizrīšanos, apnoju, hipotrofiju, piespieda pozu.
  • Ruminācija ir atkārtojami (3 mēn. laik vai vairāk) periodiski vēdera preses muskulatūras diafragmas un mēles saraušanas lēkmes, kas pavadās ar kuņģa saturama aizmešanu mutes dobumā ar atkārtojamu košļāšanu un norīšanu. Raksturīgs sākums 3-8 mēn. v.. Barošanas rakstura izmaiņas, barošana caur knupi vai gastrostomu neizmaina stāvokli. Diskomforta sajūtu bērnam nav.
  • Cikliskā vemšana (finkcionālā) ir akūti sākusies slikta dūša, kas mainās ar vemšanu un var turpināties vairākas stundas vai dienas ar bezsimptomu periodu maiņām, kas turpinās līdz vairākiem mēnešiem. Norit hroniski nemazāk par 3 mēn. Biežāk bērniem vecākiem par 3 gadiem.
  • kas pavadās ar sāpēm:
  • Funkcionālā dispepsija ir simptomu komplekss, kurā ietilpst sāpes un diskomforts vēderā (pārpildīta vēdera sajūta, slikta dūša, uzpūšanās), epigastrijā, bieži saistīti ar ēšanu vai fizisko slodzi. Simptomi: 1. pastāvīgas vai recidivējošās sāpes epigastrijā, pārpildīšanas sajūta, uzpūšanās un slikta dūša ilgst kopumā nemazāk par 12 nedēļām pēdējo 12 mēnešu laikā, 2. organisku bojājumu noliegšana, 3. defekācija neatvieglo dispetiskus simptomus. Izmeklējot, nav organisku traucējumu atradnes. Ir trs veidi:
  • čūlainai slimībai līdzīga: sāpes lokalizējas epigastrālā apgabalā, kas pāriet pēc ēšanas, antacīdu vai antisekretoru preparātu lietošanās.
  • diskinētiskā: diskomforts augšējās vēdera daļās, pastiprinā pie ēšanas.
  • nespecifiskā: sūdzības ir grūti salīdzināt ar kādiem no iepriekšējiem variantiem.
  • Aerofāgija ir gaisa nozīmīga daudzuma norīšana ēšanas laikā ar turpmāku tās atgrūšanu dēļ palielinātas spiediena kuņģī, pavadās ar skaļu, tukšu, dažreiz ar mainīgu toni atraugu. Bērniem ar psihopatoloījas līdzīgu sindromu pavadās arī ar uzkliegšanu, zvēram līdzīgām skaņā.
  • Gastroezofageāla refluksa slimība
  • Hronisks gastrīts
  • Hronisks gastroduodenīts
  • Čūlains gastrīts
  • Čūlains duodenīts
  • Funkcionāli traucējumi:
  • F. caureja
  • F. aizcietējums
  • F. enkoprēze
  • Tievās zarnas traucējumi:
  • Disbiotisks draucējums
  • Mukoviscidoze (cistīskā fibroze)
  • Glutēna enteropātija (celiākija)
  • Laktāzes nepietiekamība
  • Ekssudatīvā enteropātija
  • Resnās zarnas traucējumi:
  • Megakolons
  • Hiršprunga slimība (iedzimts toksisks megakolons)
  • Zarnu iekaisumi:
  • Krona slimība
  • Nespecifisks čūlains kolīts

Izmeklējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Endoskopiski.
  • Ultroskaņas.
  • Rentgens.
  • Laboratori.

Psiholoģiskās un psihiatriskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pulmonoloģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reimatoloģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reoloģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teratoloģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Toksikoloģiskās un narkoloģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Endokrinoloģiskās un metabolās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķirurģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Angioloģiskās un fleboloģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gastroenteroloģiskas kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ginekoloģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kardioķīrurģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neiroķirurģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Onkoloģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stomatoloģiskā kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Traumatoloģiskās un ortopēdiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķirurģiskās kaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cits[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Детская гастроэнтерология: руководство / Т. Г. Авдеева, Ю. В. Рябухин, Л. Н. Парменова, Н. Ю. Крутикова, Л. А. Жлобницкая. - М.: ГЭОТАР-Медиа, 2009. - 192 с. ISBN 978-5-9704-1028-8