Lietusmērītājs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lietusmērītājs

Lietusmērītājs jeb pluviometrs (latīņu: pluvia — lietus + grieķu: metron — mērs) ir ierīce šķidro nokrišņu (lietus) daudzuma mērīšanai. Iekārtas, ar ko var reģistrēt arī lietus ilgumu un intensitāti, sauc par pluviogrāfiem.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietusmērītājs sastāv no cilindriska stikla trauka, kura apakšdaļā ir iedaļas, kas atbilst savāktā lietus ūdens milimetru skaitam (meteoroloģijā nokrišņu daudzumu mēra milimetros). Cilindram apkārt ir apgāzta konusa veida (Nifera aizsargs) vai plātņu ar atstarpēm (Tretjakova aizsargierīce) aizsargs, kas kavē gaisa virpuļu rašanos virs lietusmērītāja, lai pilieni netiktu aizpūsti no ierīces. Vietās, kur mēdz būt ļoti stiprs vējš (piemēram, jūras malā), lietus mērītājam pierīko speciālu sētu.

Vienkāršāks ir tā sauktais Davitāja lietusmērītājs, kas ir stikla cilindrs ar paplašinātu augšējo galu.

Modernajos lāzera lietusmērītājos lietu uztver īpašās uztveršanas caurulītēs. No tām krītošie pilieni virzās cauri lāzera staram, aizklāj to un tiek reģistrēti ar fotosensoru palīdzību. Pēc pilienu skaita nosaka nokrišņu daudzumu, pēc krišanas biežuma — intensitāti.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

K. Ozola, A. Zirnītis. Meteoroloģija. R:, LVI, 1958, 246.—248. lpp.