Lietuviešu virtuve

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Cepelīni, kartupeļu klimpu ēdiens, kas raksturīgs lietuviešu virtuvei

Lietuviešu virtuve, tāpat kā latviešu virtuve, galvenokārt sastāv no lauksaimniecības produktiem. Tajā visbiežāk izmantotie produkti kā mieži, kartupeļi, rudzi, bietes, zaļumi, ogas un sēnes tiek galvenokārt izaudzēti uz vietas. Vēsturiski lietuviešu virtuve ir ietekmējusies no tādām Austrumeiropas valstīm kā Polija un Ukraina, taču tai ir arī līdzība ar Skandināvijas tautu, ungāru, romāņu, gruzīņu un pat ebreju virtuvēm, saplūstot senlietuviešu virtuvei, kas veidojusies no 14. līdz 18. gadsimtam kā priviliģēto šķiru kultūra, un zemnieku virtuvei, kas radās, 19. gadsimta otrajā pusē, pilnīgi neatkarīgi no iepriekšējām tradīcijām.[1] Lietuviešiem, poļiem un aškenaziem (Austrumeiropas ebrejiem) tās kopīgās vēstures dēļ ir daudzi līdzīgi ēdieni un dzērieni, piemēram, klimpas, kuru reģionālās variācijas Lietuvā pazīstamas kā koldūni, litvaku starpā kā kreplahi, taču Polijā kā pierogi.[2] Lietuviešu virtuvi vēsturisku iemeslu dēļ ietekmējusi arī vācu virtuve un kultūra, tajā ieviešot kartupeļu un cūkgaļas ēdienus kā kartupeļu sacepumu (kuģeli), kartupeļu desas (vėdarai) un zarota koka formas kekss ar tukšu vidu, saukts par šakoti.[3] Vieni no vispopulārākajiem lietuviešu virtuves ēdieniem ir aukstā biešu zupa un cepelīni ar dažādiem pildījumiem.[4]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Iveta Galēja. Ko ēd mūsu kaimiņi lietuvieši? (latviski). Kursuzsauks.lv. Atjaunināts: 2012-07-24.
  2. EUROPA - Eiropas valstis - Polija (latviski)
  3. Ainars Blaudums. Lietuviešu deserta šakotis recepte (latviski). Odinglobal. Atjaunināts: 2014-06-15.
  4. EUROPA - Eiropas valstis - Lietuva (latviski)