Linolskābe

Vikipēdijas lapa
Linolskābe
Ķīmiskā formula C18H32O2
Molmasa 280,45 g/mol
Blīvums 902,5 kg/m3
Kušanas temperatūra -5,2 °C
Viršanas temperatūra 182 °C pie 4 mmHg

Linolskābe (cis,cis-9,12-oktadekadiēnskābe, CH3(CH2)4CH=CHCH2CH=CH(CH2)7COOH) pieder pie nepiesātinātajām karbonskābēm ar divām divkāršajām saitēm molekulā (omega-6 taukskābe). Tīra linolskābe ir bezkrāsains, eļļains šķidrums, parasti gan linolskābe ir iedzeltena, jo gaisā viegli oksidējas.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Linolskābei ir liela bioķīmiska nozīme kā svarīgai neaizstājamajai taukskābei (taukskābei, kas obligāti jāuzņem ar barību). Linolskābe nepieciešama prostaglandīnu biosintēzei; tā ietilpst šūnu membrānu lipīdu sastāvā. Linolskābi glicerīdu un fosfatīdu veidā (līdz 40—60%) satur daudzas augu eļļas un dzīvnieku tauki (saulespuķu, kokvilnas, sojas, kaņepju, linu eļļas). No linu eļļas cēlies linolskābes nosaukums (latīņu: linum — 'lini'). Linolskābi satur arī vaļu un storu tauki, kā arī olas dzeltenuma lecitīns.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reducējot linolskābi ar jodūdeņražskābi un fosforu, iegūst stearīnskābi. Gaisā linolskābe ātri oksidējas un sabiezē.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lieto ziepju, emulgatoru, ātri žūstošu eļļu ražošanā. Izmanto arī kosmētikā, jo linolskābe labvēlīgi iedarbojas uz ādu.