Dzimis 1806. dadā vācbaltiešu ģimenē. No 1825. līdz 1829. gadam studēja tieslietas un valodas Tērbatas universitātē. Vēlāk strādāja gan par matemātikas skolotāju, gan par pianistu un diriģentu. Ar šahu sāka aizrauties 17 gadu vecumā. 1839. gadā devās uz Parīzi, lai kļūtu par profesionālu šahistu. Parīzē bija viens no tā laika ievērojamās šaha kafejnīcas "Café de la Régence" pastāvīgajiem apmeklētājiem. Spēlēja šahu uz naudu, kā arī pasniedza privātas šaha mācību stundas. 1846. gadā izdeva grāmatu "Cinquante partie" ("Piecdesmit partijas"), kurā bija apkopotas viņa labākās partijas. Tajā pašā gadā devās uz Londonu, kur spēlēja mačus ar labākajiem angļu šahistiem, tomēr viņa nervozā daba bijusi mazpiemērota nopietniem turnīriem. 1851. gadā piedalījās pirmajā Londonas starptautiskajā šaha turnīrā, kur pirmajā kārtā pēc izslēgšanas sistēmas zaudēja Ādolfam Andersenam ar ½:2½. Šī turnīra laikā starp abiem šahistiem ir notikusi arī pazīstamā "Nemirstīgā partija", kurā Andersens uzvarēja ar lielisku upuru sēriju.[1]
Bija pirmā šaha žurnāla "Le Palamède" redaktors, vēlāk no 1849. līdz 1851. gadam izdeva savu šaha žurnālu "La Régence". Žurnāls bija finansiāli neveiksmīgs, tā bankrots bija par iemeslu Kizerecka priekšlaicīgajai nāvei vienā no Parīzes psihiatriskajām patversmēm. Šaha vēsturē iegājis kā spilgts aktīva uzbrūkošā stila pārstāvis.[2]
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lionels Kīzerickis.