Livingstona sala

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Livingstona sala
Livingstona salas ainava
Ģeogrāfija
Livingston-Island-location-map.png
Izvietojums Antarktika
Koordinātas 62°36′0″S 60°30′0″W / 62.60000°S 60.50000°W / -62.60000; -60.50000Koordinātas: 62°36′0″S 60°30′0″W / 62.60000°S 60.50000°W / -62.60000; -60.50000
Arhipelāgs Dienvidšetlendas salas
Platība 974 km²
Garums 73 km
Platums 34 km
Augstākais kalns Frīzlends
1700 m
Administrācija
Karogs: Antarktika Antarktika
Pretenzija Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda,
Čīles Antarktiskā teritorija
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0

Livingstona sala (angļu: Livingston Island, spāņu: Isla Livingston ) ir sala Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā, otra lielākā arhipelāga sala. Izvietojusies arhipelāga vidusdaļā. Ap 3 km platais Makfārleina šaurums ziemeļaustrumos to atdala no Griničas salas, bet Mortona šaurums rietumos — no Snovas salas. Lielāko daļu salas teritorijas klāj ledājs, kurā paceļas vairākas klinšainas smailes. Salas dienvidaustrumos ir Tangras kalnu masīvs, kurā izvietojusies salas augstākā smaile Frīzlends (1650 m).[1] Krasti roboti, daudz līču un pussalu. Lielākie līči ir Mūnbejs salas austrumos, Hīro līcis — ziemeļos un Volkera līcis un Sautbejs — dienvidos. Piekrastē daudz nelielu saliņu, lielākās no kurām ir Hāfmūna, Desoleišena un Ragida. Salas rietumos plaša no ledus brīva Baiersa pussala.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salu 1819. gada 19. februārī atklāja britu kapteinis Viljams Smits ar kuģi Williams, kurš ceļā no Buenosairesas uz Valparaiso apkuģoja Hornas ragu un ceļavēja meklējumos novirzījās pārāk tālu uz dienvidiem, kur 62° dienvidu platumā un 60° rietumu garumā ieraudzīja līdz tam nezināmu zemi (Livingstona salas ziemeļaustrumu galu — tagadējo Viljama ragu), bet krastā tur neizkāpa. Tā bija pirmā cilvēku atklātā cietzeme Antarktikā. Salu aptuveni nokartēja Smits tā paša gada oktobrī, Edvards Brensfīlds 1820. gada janvārī un Krievijas Antarktiskā ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā 1821. gada janvārī. Sākotnēji saukta par Frīzlendu (Frieseland, Freesland, Freeseland — ‘sala zeme’) vai Smoļenskas salu (остров Смоленск), bet vēlāk pārdēvēta tagadējā vārdā, domājams, par godu britu kapteinim Endrū Livingstonam (Andrew Livingston) no Glāzgovas, kurš devis ievērojamu ieguldījumu kuģošanas norādījumu sagatavošanā Atlantijas okeāna dienviddaļai.[2] 19. gadsimta sākumā Livingstona salu un tās apkārtni intensīvi ekspluatēja britu un amerikāņu roņu mednieki, kas devuši nosaukumus lielākajai daļai piekrastes objektu.[3]

Pētniecība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums Valsts Novietojums Statuss Darbības gadi
Akademija Karogs: Bulgārija Bulgārija Tangras kalni lauka nometne 2004—
Baiersa[4] Karogs: Spānija Spānija Baiersa pussala lauka nometne 2001—
Giljermomanna Karogs: Čīle Čīle Širefa rags vasaras 1990—
Huankarlosa I Karogs: Spānija Spānija Hērda pussala vasaras 1988—
Kamara Karogs: Argentīna Argentīna Hāfmūna vasaras 1953—
Keipširefa Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV Širefa rags lauka nometne 1996—
Livingstona Karogs: Argentīna Argentīna Baiersa pussala lauka nometne 1957—
Sveti Klimenta Ohridski Karogs: Bulgārija Bulgārija Hērda pussala vasaras 1988—

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]