Livonijas ordenis
Vikipēdijas raksts
|
|||||||||||||||||||||||||||
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā (latīņu: Fratres de Domo Sanctae Mariae Theutonicorum Jerusalemitana per Livoniam) bija Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236. gadā. Livonijas ordenim tika piešķirts Svētās Marijas karogs, ko tie zaudēja Aizkraukles kaujas laikā 1279. gadā.
16. gadsimtā Livonijas ordeņvalstij Latvijas teritorijā bija deviņas komturejas - Rīgā, Daugavgrīvā, Ventspilī, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Cēsīs, Alūksnē un Daugavpilī. Komturs bija pārvaldnieks svarīgākajās ordeņa pilīs un tām pakļautajās komturejās.
Satura rādītājs |
Livonijas ordeņa valsts [izmainīt šo sadaļu]
Ordeņa vēsture [izmainīt šo sadaļu]
 |
|
- 1236. gada Saules kaujā lietuvieši un žemaiši kopā ar zemgaļiem sagrāva Zobenbrāļu ordeni. Nākamajā gadā tā atliekas pievienojās Vācu ordenim, kā rezultātā izveidojās Vācu ordeņa vietējais atzars Livonijā - Livonijas ordenis.
- Laika posmā starp 1237. un 1290. gadu Livonijas ordenis iekaroja visu Livoniju, izņemot Ziemeļigauniju, pakļaujot kuršus un zemgaļus.
- 1240. gadā ordenis kopā ar Tērbatas bīskapiju piedalījās karā pret Novgorodas republiku, ieņēma Izborsku, Pleskavu un Koporji Ingrijā, tomēr cieta sakāvi kaujā uz Peipusa ezera 1242. gada pavasarī ("Ledus kauja") un zaudēja agrāk ieņemtās zemes Lotigolā.
- 1242. gads: Vācu ordeņa Livonijas mestrs Groningas Dīriķis iesauca Dānijas karaļa Igaunijas vasaļus, Tērbatas, Sāmsalas un Livonijas bīskapu karavīrus, kā arī iepriekš pakļauto un kristīto latgaļu un līvu spēkus. Ar apvienoto karaspēku viņš devās no Rīgas gar Kurzemes jūrmalu pret kuršiem, laupīdams un dedzinādams viņu zemi. Kuršu zemes padome nolēma slēgt mieru ar ordeni, kas Kuldīgā uzcēla ordeņa pili. Tajā kopā ar vācbrāļu garnizonu palika arī daļa kuršu labiešu, bet daži citi kuršu novadi nodrošināja šo mieru ar ķīlniekiem.
- 1245. gada jūnijā Romas vācu ķeizars Frīdrihs II Hohenštaufens piešķīra Livonijas ordenim visas zemes, ko tas iekaros Kursā, Lietuvā un Zemgalē, ar visām tiesībām uz kalniem, līdzenumiem, mežiem, upēm un jūru, valdīt bez kādām gaitām un nodevām. Tāpat ordenim tika atļauts visās šais zemēs ņemt tilta naudas un muitas, noteikt tirgus vietas un dienas, kalt naudu, uzlikt nodokļus, ierīkot ceļus un rūdas raktuves. Tāpat tika atļauts iecelt soģus un pārvaldniekus, kas pēc prāta principiem taisnīgi spriestu civilo un kriminālo tiesu par jaunkristītiem un citiem ordeņa pavalstniekiem - t.i. tika dota tāda paša tiesas vara kā citiem ķeizarvalsts firstiem, kā arī tiesība ievest savā zemē labas parašas, noteikumus un likumus, piedraudot šīs privilēģijas pārkāpējiem ar 500 zelta mārciņu lielu naudas sodu.
- 1259. gadā Livonijas ordeņa mestrs Burhards no Hornhauzenas nesekmīgi mēģināja iekarot Zemgali.
- 1260. gadā Livonijas ordenis zaudēja žemaišiem un kuršiem kaujā pie Durbes ("Durbes kauja") un bija spiests atteikties no Kursas dienviddaļas, izņemot Mēmeles pili, kas palika tā pārvaldībā līdz 14. gadsimtam.
- 1270. gadā ordenis cieta sakāvi Karuzes kaujas laikā uz aizsalušā jūras šauruma ledus pret žemaišu karavadoni Tranaiti un zemgaļiem.
- 1270. gadā Livonijas ordeņa mestram Valteram no Nordekes izdevās ieņemt Tērvetes pili.
- 1275. gadā notika nesekmīgs Daugavpils aplenkums, kurā Lietuvas dižkungs Traidenis nespēja ieņemt nesen uzcelto Daugavpils cietoksni.
- 1279. gadā ordenis cieta sakāvi Aizkraukles kaujas laikā lietuviešu dižkungu Traideni.
- 1280. gadā Zemgales ķēniņš Namejs atbrīvoja Tērveti un uzbruka Rīgai, ko aizstāvēt palīdzēja kristīto latgaļu karaspēks no Cēsīm.
- 1281. gadā Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Feihtvangenas ar 14 000 karavīriem aplenca Tērvetes pili, zemgaļi piekrita maksāt nodevas un aplenkums tika pārtraukts.
- 1286.-1290. gadā krustneši pilnīgi izpostīja Zemgales ziemeļu daļu un tās iedzīvotāji kopā ar karaspēku pārcēlās uz nepakļautajām zemgaļu un žemaišu zemēm tagadējās Lietuvas teritorijā.
- 1323. gadā Livonijas ordeņa vicemestrs Konrāds Ketelhods iebruka tajā Lotigolas daļā, kas atradās Novgorodas pakļautībā.
- 1346. gadā ordenis pēc Jurģa nakts sacelšanās (1343-1345) apspiešanas no Dānijas karaļa Valdemāra IV nopirka Ziemeļigauniju.
- 1480. gadā Livonijas ordeņa mestrs Bernds fon der Borhs un Rēzeknes fogts nesekmīgi mēģināja ieņemt Pleskavas kremli.
- 1493.gada 13.martā ordeņa mestrs Johans Freitāgs fon Loringhofe noslēdza miera līgumu ar Maskaviju uz 10 gadiem, un krievi atsacījās no okupētājām Latgales zemēm.
- 1501.gada janvārī Livonijas landtāgā Valmierā tika noslēgts aizsardzības un uzbrukšanas savienības līgums uz 10 gadiem starp Livonijas konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju.
- 1502. gada septembrī Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs uzvarēja lielu Maskavijas karaspēku kaujā pie Smoļinas ezera netālu no Latgales ziemeļu robežas.
- 1557. gada septembrī Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms fon Firstenbergs Livonijas konfederācijas vārdā noslēdza vienošanos ar Polijas karali un Lietuvas dižkungu Sigismundu II Augustu par savstarpēju palīdzību pret Krieviju.
- 1560. gadā, Livonijas kara ietvaros, Krievijas cara Jāņa Briesmīgā (Ivana IV) karaspēks sakāva ordeņa spēkus Ērģemes kaujā. Sakautais ordenis noslēdza padošanās paktu ar Polijas karali un Lietuvas dižkungu Sigismundu II Augustu, kas jau kopš 1557. gada bija noslēdzis protekcijas līgumu ar Rīgas arhibīskapu un ordeni.
- Pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas ar Polijas karali un Lietuvas dižkungu Sigismundu II Augustu, Livonijas konfederācija tika iekļauta Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Uz ziemeļiem no Daugavas tika izveidota Pārdaugavas hercogiste tiešā Lietuvas pārvaldībā, bet tās dienviddaļā tika izveidota autonoma Lietuvas vasaļvalsts Kurzemes un Zemgales hercogiste, par kuras pirmo valdnieku kļuva pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers. Bijušo dāņu Ziemeļigauniju ieņēma Zviedrija.
Svarīgākās Livonijas ordeņa kaujas [izmainīt šo sadaļu]
- Ledus kauja (1242) pret Novgorodas kņazu Aleksandru
- Embūtes kauja (1244) pret lietuviešu dižkungu Mindaugu
- Durbes kauja (1260) pret žemaišiem un kuršiem
- Daugavgrīvas kauja (1263) pret žemaišu karavadoni Tranaiti
- Karuzes kauja (1270) pret žemaišu karavadoni Tranaiti un zemgaļiem
- Daugavpils aplenkums (ap 1275) pret lietuviešu dižkungu Traideni
- Aizkraukles kauja (1279) pret lietuviešu dižkungu Traideni
- Tērvetes kauja (1279) pret zemgaļu karavadoni Nameisi
- Kauja pie Heiligenbergas pret žemaišiem un zemgaļiem
- Garozas kauja (1287) pret zemgaļiem
- Sidrabenes kauja (1290) pret zemgaļiem
- Kauja pie Turaidas (1298) Livonijas pilsoņu karā pret Rīgas arhibīskapu un Rīgas pilsētu
- Pleskavas aplenkums (1323) pret Novgorodas Republiku
- Jurģa nakts sacelšanās (1343-1345) pret igauņiem
- Pabaiskas kauja pie Ukmerģes (1435) pret Polijas karaļa sabiedrotajiem Lietuvas pilsoņu karā
- Pleskavas aplenkums (1480) pret Pleskavas Republiku
- Kauja pie Smoļinas (1502) pret apvienoto Maskavijas, Novgorodas, Pleskavas un tatāru karaspēku
- Ērģemes kauja (1560) pret Krievijas cara Jāņa Briesmīgā karaspēku kņaza Andreja Kurbska vadībā
Livonijas ordeņa cietokšņi Latvijas teritorijā [izmainīt šo sadaļu]
.png)
13.gadsimtā [izmainīt šo sadaļu]
- ap 1238. gadu - Gaujiena (Adsel)
- 1239. gadā - Jersika (Gerzike)
- 1240. gadā - Embūte (Amboten) - Embūtes pilskalns
- 1245. gadā - Kuldīga (Jhesusburg - Jēzuspils, vēlāk Goldingen)
- pēc 1250. gada - Tukums (Tuckemen)
- 1253. gadā - Grobiņa (Huse to Grobin)
- 1257. gadā - Vārtāja (Wartha) - Vārtājas pilskalns
- 1258. gadā - Dobene (Hus Doben)- Incēnu pilskalns
- 1263. gadā - Mākoņkalns (Wolkenborgh - Padebešu kalns pie Rāznas ezera)
- 1263. gadā - Rēzekne (Resiten, Rositten); mūra pils 1324. gadā
- 1265. gadā - Jelgava (Hus Mytowe uz Garās salas Holme Longum, vēlāk Mitau)
- 1271. gadā - Tērvete (Terwete, vēlāk - Hofzumberge)
- 1274. gadā - Vecdaugavpils (Duneborch, Naujene)
- 1282. gadā - Burtnieki (Burtneck)
- 1282. gadā - Trikāta (Tricatum, Trikaten)
- 1282. gadā - Valmiera (Woldemer)
- 1282. gadā - Sabile (Zabele)
- 1282. gadā - Svētkalns (Sanctum Montem vai Heiligeberc Tērvetē)
- pirms 1287. gada - Ādaži (Novum molendinum - Jaunās dzirnavas, vēlāk Aahof)
- pirms 1290. gada - Ventspils (Winda, vēlāk Windau)
- 13. gs.beigās - Aizpute (Asimputte, Asenputte, Hasenpotten, no 1341. gada mūra pils Hasenpoth )
14.gadsimtā [izmainīt šo sadaļu]
- 1305. gadā - Daugavgrīva
- pirms 1312. gada - Kandava
- 1334. gadā - Lugaži
- 1335. gadā - Dobele
- 1341.gadā - Alsunga
- 1342. gadā - Alūksne
- pirms 1366. gada - Dignāja
- 1368.gadā - Skrunda
- 1373.gadā - Sēlpils
- 1380. gadā - Salaspils
- 1397.gadā - Durbe
- pirms 1411. gada - Jaunpils
- pirms 1411. gada - Saldus
- pirms 1413. gada - Mālpils
- 14.gs. sākumā - Āraiši
- pirms 1422. gada - Ērģeme
- pirms 1433. gada - Ludza
- pirms 1434. gada - Talsi
- pirms 1437. gada - Zaube
- pirms 1440. gada - Skujene
- 14.gs. pirmajā pusē - Nītaure
- 14.gs. pirmajā pusē - Rūjiena
- 14.gs. otrajā pusē - Altene
- 14.gs. - Ropaži
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
- Zobenbrāļu ordenis
- Livonijas ordeņa mestri
- Livonijas krusta kari
- Rīgas arhibīskapija
- Rīgas arhibīskapi
- Vācu ordenis
Literatūra [izmainīt šo sadaļu]
- Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1180.-1290. Rīga, 2002.
- Stephen R. Turnbull. Crusader castles of the Teutonic Knights: The stone castles of Latvia and Estonia, 1185-1560. Fortress, 2004; 64 pages (angliski)
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- Livonijas ordenis - vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca
- Livonijas ordeņa karte no Latvijas vēstures atlanta
Valstis vai to daļas mūsdienu Latvijas teritorijā  |
||
|---|---|---|
| Pirms: Zobenbrāļu ordenis Zemgales bīskapijas 1/3 daļa Ventavas, Vanemas, Piemares un Bandavas zemju daļa (2/3) |
Livonijas ordenis 1237—1561 (no 1243. gada kā Livonijas konfederācijas daļa) |
Pēc: Kurzemes un Zemgales hercogiste Pārdaugavas hercogiste |
| Pirms: Livonijas bīskapija Zemgales bīskapijas 2/3 daļas |
Rīgas arhibīskapija Livonijas konfederācijas daļa 1255—1562 |
Pēc: Pārdaugavas hercogiste Rīgas brīvpilsēta (1561-1581) |
| Pirms: 1/3 daļa no Ventavas, Vanemas, Piemares un Bandavas zemēm |
Kurzemes bīskapija 1234—1585 |
Pēc: Piltenes apgabals |
