Loks (ierocis)

Vikipēdijas lapa
Loka daļas: 1 — rokturis, 2 — pleci, 3 — stiegra

Loks ir rokas ierocis šaušanai ar bultām.[1] Lai izšautu bultu, šāvējs nostiepj stiegru, tajā uzņemot loka roktura lieces enerģiju, pēc kā atlaiž stiegru un loks spēji atlokās sākotnējā stāvoklī, pārveidojot uzkrāto potenciālo enerģiju ātri lidojošās bultas kinētiskajā enerģijā.

Loka šaušanas tehnika sevī ietver:

  • bultas nofiksēšanu pie loka roktura un stiegras,
  • stiegras nospriegošanu ar vienu roku turot loka rokturi un bultu ar otru roku,
  • tēmēšanu un stiegras atlaišanu.

Bultas lidošanas attālums ir atkarīgs no loka konstrukcijas, stiegras nospriegošanas spēka un laikapstākļiem.

Ar laiku loks attīstījās līdz stopam, šaušanai no kura vairs nebija nepieciešams pārāk liels spēks un treniņš. Šos rokas ieročus vēlajos viduslaikos aizstāja šaujamieroči, kaut arī ilgu laiku tos izmantoja kopīgi.

Mūsdienās loka šaušana ir olimpiskais sporta veids.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «tezaurs.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2012. gada 26. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]