Londona

Londona London
—  valsts galvaspilsēta  —
Neformālais nosaukums: The Big Smoke
Londona
Koordinātas: 51°30′29″N 0°7′29″W
Valsts	Apvienotā Karaliste
Valsts daļa	Anglija
Reģions	Lielā Londona
Dibināta	ap 43.
Vēsturiskie nosaukumi	Londinium (Senās Romas laikos) Londres (franču) Llundain (velsiešu) Londra (itāļu)
Administrācija
- Mērs	Boriss Džonsons
Platība
- valsts galvaspilsēta	1 706 8 km²
Augstums vjl	24 m
Iedzīvotāji (01.07.2007.)
- valsts galvaspilsēta	7 556 900
- blīvums	4 761/km²
- admin. rob.	8 278 251
- aglomerācijā	12 300 000
Laika josla	GMT (UTC0)
- Vasaras laiks (DST)	BST (UTC+1)
Mājaslapa: www.london.gov.uk

Londona (angļu: London) ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos. Ar vairāk nekā septiņiem miljoniem iedzīvotāju tā ir trešā^{[nepieciešama atsauce]} lielākā pilsēta Eiropā (pēc Maskavas un Stambulas). Jau vairākus gadsimtus Londona ir viens no svarīgākajiem pasaules tirdzniecības, finanšu, politikas un kultūras centriem. Londonā saražo 17% no Apvienotās Karalistes IKP.^{[nepieciešama atsauce]}

Londonā ir 4 reizes norisinājies Eirovīzijas dziesmu konkurss 1960., 1963., 1968. un 1977. gadā.

Vēsture

Londonu ir dibinājuši romieši ap 43. gadu, kad imperators Klaudijs iebruka Britānijas salā. Pilsētas romiešu nosaukums bija Londinium, un nosaukuma izcelsme ir neskaidra. Pēc kāda laika Londona kļuva par romiešu Britānijas provinces galvaspilsētu (pirmā galvaspilsēta bija Kolčestera). Ap 410. gadu romiešu vara beidzās, jo leģioni tika evakuēti no Britānijas, un pilsoņiem pašiem bija jāaizstāvas pret iebrucējiem. Ap 5. gadsimta vidu Londona faktiski beidza pastāvēt, jo to bija pametuši iedzīvotāji.

Pēc 150 gadiem iedzīvotāji atgriezās, šoreiz tie bija anglosakši, kuri bija sapratuši pilsētas novietojuma izdevīgumu. Tomēr līdz pat 12. gadsimtam Londona nebija Anglijas galvaspilsēta (tā bija - Vinčestera), kaut arī Londona kopā ar Vestminsteru veidoja Anglijas lielāko pilsētu.

Drīz pēc tam, kad Viljams Iekarotājs pakļāva Angliju, Londona kļuva par Anglijas galvaspilsētu, un pilsēta sāka attīstīties visai strauji. 1381. gadā Vota Tailera sacelšanās dalībnieki ieņēma pilsētu.

Tjudoru laikā pilsēta vienmērīgi attīstījās, kļūstot par ievērojamu tirdzniecības centru ar Levanti un Krieviju. Reformācija Londonā pagāja salīdzinoši mierīgi, karalim izdodot rīkojumu, ka visa katoļu baznīcas manta pieder karalim (tajā laikā vairāk kā puse no Londonas ēkām bija klosteri, baznīcas un citas reliģiskas celtnes). 16. gadsimta beigās Londonā darbojās Viljams Šekspīrs.

1642. gadā, sākoties Anglijas pilsoņu karam, Londonas pilsēta bija parlamenta aizstāvju pusē. 1666. gadā notika Londonas Lielais ugunsgrēks, kurš nopostīja 60% no pilsētas.^{[nepieciešama atsauce]} Turpmāko 10 gadu laikā pilsēta tika atjaunota Kristofera Rena vadībā, un šis arhitekts lielā mēra nosaka pilsētas vecās daļas "seju" arī mūsdienās.

17. gadsimta beigās Londona kļūst par pasaules finanšu centru, nodibinoties Bank of England, Lloyd's of London un British East India Company.

Londonai kļūstot par Britu impērijas centru, tās lielums un ietekme pieauga vairākkārt, 19. gadsimta sākuma Londona kļūst par lielāko pilsētu pasaulē. Rūpniecības revolūcija vēl vairāk paātrināja pilsētas izaugsmi. 1863. gadā Londonā tika atklāts pasaulē pirmais metro.

1939. gadā Londonas iedzīvotāju skaits sasniedza 8,6 miljonus^{[nepieciešama atsauce]} (mūsdienās tas ir mazāks). Tā kā dzīvokļu apkurei izmantoja ogles, viena no pilsētas vizītkartēm bija Londonas migla, īstenībā - smogs.

Otrā pasaules kara laikā Londonu bombardēja vācu aviācija, un bojā gāja ap 35 000 iedzīvotāju.^{[nepieciešama atsauce]} 1948. gadā Londonā notika.

No 1970. līdz 1990. gadiem Londonā notika vairāki Īru republikāņu armijas kaujinieku terorisma akti, bet 2005. gada 7. jūlijā notika vairāki islāmistu terorakti Londonas metro un autobusā.

Ģeogrāfija

Londona ir sadalīta 33 administratīvajos rajonos, ko sauc par "ciemiem" (angļu: borough). Šie rajoni ir izveidojušies no vēsturiskajām Londonas piepilsētām. 21 no tām ietilpst tā saucamajā "Iekšpilsētā" (angļu: Inner London) vai vienkārši Londonā, bet pārējās veido tā saucamo "Lielo Londonu" (angļu: Greater London).

Sitija ir rajons, kas ietver sevī agrāko viduslaiku Londonu (nosaukums "Sitija" (angļu: City) nozīmē "pilsēta", tātad pati Londonas pilsēta). Vistūvākā Londonai apdzīvotā vieta tolaik bija Vestminsteras pilsēta, kas ar laiku saplūda ar pašu Londonu un tagad veido Londonas rajonu ar šādu pašu nosaukumu (angļu: City of Westmister). Gadsimtu gaitā, Londonai izplešoties, arvien vairāk apdzīvotu vietu tika iekļautas pilsētā.

Administratīvais iedalījums

Londona ir sadalīta 33 administratīvajos rajonos, ko sauc par "ciemiem" (angļu: borough). Šie rajoni ir izveidojušies no vēsturiskajām Londonas piepilsētām. 21 no tām ietilpst tā saucamajā "Iekšpilsētā" (angļu: Inner London) vai vienkārši Londonā, bet pārējās veido tā saucamo "Lielo Londonu" (angļu: Greater London).

Sitija ir rajons, kas ietver sevī agrāko viduslaiku Londonu (nosaukums "Sitija" (angļu: City) nozīmē "pilsēta", tātad pati Londonas pilsēta). Vistūvākā Londonai apdzīvotā vieta tolaik bija Vestminsteras pilsēta, kas ar laiku saplūda ar pašu Londonu un tagad veido Londonas rajonu ar šādu pašu nosaukumu (angļu: City of Westmister). Gadsimtu gaitā, Londonai izplešoties, arvien vairāk apdzīvotu vietu tika iekļautas pilsētā.

Londonas Sitija † Vestminsteras pilsēta Kensingtona un Čelsija Hammersmita un Fulema Vandsvorta Lambeta Soutvarka Hamleta tornis Hakneja Aislingtona Kamdena Brenta Īlinga Haunslova Ričmonda Kingstona pie Temzas Mertona		Sattona Kroidona Bromleja Levišama Griniča Bekslija Haveringa Barkinga un Dadženhama Redbridža Ņūhama Valtama Mežs Harindžeja Anfīlda Barneta Harrova Hillingdona
† Vēsturiskā Londona netiek saukta par ciemu (borough), bet gan par Londonas pilsētu

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita dinamika

Gads	Aptuvens iedzīvotāju skaits	Gads	Aptuvens iedzīvotāju skaits
50	5—10tūkst.	1801	959 tūkst.
140	45—60 tūkst.	1831	1,655 milj.
300	10—20 tūkst.	1851	2,363 milj.
400	mazāk par 5 tūkst.	1891	5,572 milj.
500	Daži simti	1901	6,507 milj.
700	Daži tūkstoši	1911	7,161 milj.
900	Daži tūkstoši	1921	7,387 milj.
1000	5—10 tūkst.	1931	8,110 milj.
1100	10—20 tūkst.	1939	8,615 milj.
1300	50—100 tūkst.	1951	8,197 milj.
1350	25—50 tūkst.	1961	7,993 milj.
1500	50—75 tūkst.	1971	7,453 milj.
1600	200 tūkst.	1981	6,805 milj.
1650	350 tūkst.	1991	6,829 milj.
1700	550 tūkst.	2001	7,322 milj.
1750	700 tūkst.	2003	7,388 milj.

Londonas klimats

Mēnesis	Vidējā dienas T(°C)	Vidējā nakts t (°C)	Nokrišņu daudzums (mm)	gaisa mitrums (%)
Janvāris	+ 6,7	+ 0,4	76	88
Februāris	+ 7,1	+ 0,5	51	84
Marts	+ 9,9	+ 1,5	61	79
Aprīlis	+ 12,6	+ 3,4	54	73
Maijs	+ 16,3	+ 6,3	55	72
Jūnijs	+ 19,6	+ 9,3	57	70
Jūlijs	+ 21,7	+ 11,3	45	72
Augusts	+ 21,4	+ 10,9	56	75
Septembris	+ 18,8	+ 8,8	68	80
Oktobris	+ 15	+ 6,4	73	85
Novembris	+ 10,1	+ 2,8	77	88
Decembris	+ 7,7	+ 1,3	79	89

Ievērojamākās vietas

Parlamenta ēka un Big Bens

• Parlamenta ēka (iesk. Big Benu)
• Vestminsteras abatija
• Bekingemas pils
• Tauers
• Tauera tilts
• Sv. Pāvila katedrāle
• Trafalgāra laukums
• Griničas observatorija
• Šekspīra teātris
• Alberta halle
• Britu muzejs
• Dabas vēstures muzejs
• Šerloka Holmsa muzejs
• Vaska figūru muzejs
• "Londonas acs"
• Vinzoras pils (piepilsētā)

Sports

Olimpiskās spēles

Londonā ir norisinājušās 2 Olimpiskās spēles 1908. un 1948. gadā. 2005. gada vasarā Londona tika izvēlēta par 2012. gada Vasaras Olimpisko spēļu norises vietu. Londona kļūs par pirmo pilsētu, kas Olimpiskās spēles rīko 3 reizes.

Futbols

Londonas futbola klubu atrašanās vietas Londonā. Sarkanā krāsā ir Premjerlīgas futbola klubi, zilā -pārējie.

Londonā viennozīmīgi populārākais sporta veids ir futbols. Premjerlīgā piedalās 6 futbola klubi no Londonas: Arsenal F.C., Chelsea, Fulham, Charlton Athletic, Tottenham Hotspur un West Ham United. Zemākajās līgās spēlē vēl seši futbola klubi: Barnet, Brentford, Crystal Palace, Leyton Orient, Millwall un Queens Park Rangers. Ir arī vairāki futbola klubi, kuri nespēlē Anglijas augstākajās futbola divīzijās.

Teniss

Londonā notiek arī prestižais Vimbldonas tenisa čempionāts.

Transports

Londonas simbols - Routemaster autobuss

Metro

Londonā ir pasaulē lielākā un vecākā metro sistēma - tā tika atklāta 1863. gadā. Pašlaik Londonas metro sistēmā ir 274^{[nepieciešama atsauce]} darbojošas stacijas. Londonas metro sistēmā ir 12 līnijas, kuru kopgarums ir 408 kilometri. Pašlaik Londonas metro sistēma tiek paplašināta un plānots, ka ap 2011. gadu pilsētā darbosies vēl 12^{[nepieciešama atsauce]} jaunas stacijas. Šis ir iespējams vieglākais un ātrākais veids kā pārvietoties pa Londonas centru.

Autobusi

Londonā ir aptuveni 700 autobusu maršruti, kuri katru dienu apkalpo aptuveni 6 miljonus^{[nepieciešama atsauce]} pasažieru. Senāk par Londonas simbolu bija kļuvis Routemaster autobuss, bet laika gaitā no 2003. līdz 2005. gadam to no aprites izņēma un pašlaik Londonā šādi autobusi kursē tikai 9. un 15. maršrutā.

Aviosatiksme

Londonā ir 6 lidostas, no kurām lielākā ir Hītrovas lidosta, tā ir arī lielākā lidosta Eiropā. Vēl Londonā ir Getvikas lidosta, Stanstedas lidosta, Lutonas lidosta, Pilsētas lidosta un Biginhilas lidosta, kura gan pagaidām pasažieru pārvadājumus neveic. Pilsētai tuvākā ir Pilsētas Lidosta, kura no pilsētas centra atrodas aptuveni 10 kilometru attālumā.

Skatīt arī

• Londonas Hītrovas Lidosta
• Londonas sastrēgumu maksa
• Sv. Pāvila katedrāle
• The Crystal Palace