Londona

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu Apvienotajā Karalistē. Par pilsētu Kanādā skatīt rakstu Landona.
Londona
London
—  valsts galvaspilsēta  —
442px - London Lead Image.jpg
Neformālais nosaukums: The Big Smoke
Londona
Red pog.png
Londona
Koordinātas: 51°30′29″N 0°7′29″W / 51.50806°N 0.12472°W / 51.50806; -0.12472Koordinātas: 51°30′29″N 0°7′29″W / 51.50806°N 0.12472°W / 51.50806; -0.12472
Valsts Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Valsts daļa Anglija
Reģions Lielā Londona
Dibināta ap 43.
Vēsturiskie
nosaukumi
Londinium (Senās Romas laikos)
Londres (franču)
Llundain (velsiešu)
Londra (itāļu)
Administrācija
 - Tips Pilsētas dome
 - Mērs Boriss Džonsons
Platība
 - valsts galvaspilsēta 1 706,8 km²
Augstums vjl 24 m
Iedzīvotāji (01.07.2012.)
 - valsts galvaspilsēta 8 173 194
 - blīvums 4 788,6/km²
 - admin. rob. 11 905 500
 - aglomerācijā 15 010 295
Laika josla GMT (UTC0)
 - Vasaras laiks (DST) BST (UTC+1)
Mājaslapa: www.london.gov.uk

Londona (angļu: London) ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos. Ar vairāk kā astoņiem miljoniem iedzīvotāju tā ir lielākā pilsēta Lielbritānijā un trešā lielākā pilsēta Eiropā[1] aiz Maskavas un Stambulas. Iedzīvotāju ziņā Londona ir 19. lielākā pilsēta pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Londona ir 4. vietā pasaulē pēc pilsētā dzīvojošajiem miljardieriem un 2012. gadā ir atdzīta par desmito dārgāko pilsētu pasaulē.[2]

Jau vairākus gadsimtus Londona ir viens no svarīgākajiem pasaules tirdzniecības, finanšu, politikas,kultūras un tūrisma centriem. Londona tiek uzskatīta par pasaules kultūras galvaspilsētu.[3] Tā ir pasaulē visvairāk tūristu apmeklētā pilsēta pasaulē(mērot pēc tūristu skaita), un ar pasaulē lielāko lidostu sistēmu(mērot pēc pasažieru skaita).[4] 2012. gadā Londona kļuva par pirmo pilsētu pasaulē, kurā norisinājās trešo reizi vasaras Olimpiskās spēles. Londonā saražo 17% no Apvienotās Karalistes IKP.[nepieciešama atsauce]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Londonu ir dibinājuši romieši ap 43. gadu, kad imperators Klaudijs iebruka Britānijas salā. Pilsētas romiešu nosaukums bija Londinium, un nosaukuma izcelsme ir neskaidra. Pēc kāda laika Londona kļuva par romiešu Britānijas provinces galvaspilsētu (pirmā galvaspilsēta bija Kolčestera). Ap 410. gadu romiešu vara beidzās, jo leģioni tika evakuēti no Britānijas, un pilsoņiem pašiem bija jāaizstāvas pret iebrucējiem. Ap 5. gadsimta vidu Londona faktiski beidza pastāvēt, jo to bija pametuši iedzīvotāji.

Pēc 150 gadiem iedzīvotāji atgriezās, šoreiz tie bija anglosakši, kuri bija sapratuši pilsētas novietojuma izdevīgumu. Tomēr līdz pat 12. gadsimtam Londona nebija Anglijas galvaspilsēta (tā bija - Vinčestera), kaut arī Londona kopā ar Vestminsteru veidoja Anglijas lielāko pilsētu.

Drīz pēc tam, kad Viljams Iekarotājs pakļāva Angliju, Londona kļuva par Anglijas galvaspilsētu, un pilsēta sāka attīstīties visai strauji. 1381. gadā Vota Tailera sacelšanās dalībnieki ieņēma pilsētu.

Tjudoru laikā pilsēta vienmērīgi attīstījās, kļūstot par ievērojamu tirdzniecības centru ar Levanti un Krieviju. Reformācija Londonā pagāja salīdzinoši mierīgi, karalim izdodot rīkojumu, ka visa katoļu baznīcas manta pieder karalim (tajā laikā vairāk kā puse no Londonas ēkām bija klosteri, baznīcas un citas reliģiskas celtnes). 16. gadsimta beigās Londonā darbojās Viljams Šekspīrs.

1642. gadā, sākoties Anglijas pilsoņu karam, Londonas pilsēta bija parlamenta aizstāvju pusē. 1666. gadā notika Londonas Lielais ugunsgrēks, kurš nopostīja 60% no pilsētas.[nepieciešama atsauce] Turpmāko 10 gadu laikā pilsēta tika atjaunota Kristofera Rena vadībā, un šis arhitekts lielā mēra nosaka pilsētas vecās daļas "seju" arī mūsdienās.

17. gadsimta beigās Londona kļūst par pasaules finanšu centru, nodibinoties Bank of England, Lloyd's of London un British East India Company.

Londonai kļūstot par Britu impērijas centru, tās lielums un ietekme pieauga vairākkārt, 19. gadsimta sākuma Londona kļūst par lielāko pilsētu pasaulē. Rūpniecības revolūcija vēl vairāk paātrināja pilsētas izaugsmi. 1863. gadā Londonā tika atklāts pasaulē pirmais metro.

1939. gadā Londonas iedzīvotāju skaits sasniedza 8,6 miljonus[nepieciešama atsauce] (mūsdienās tas ir mazāks). Tā kā dzīvokļu apkurei izmantoja akmeņogles, viena no pilsētas vizītkartēm bija Londonas migla, īstenībā - smogs.

Otrā pasaules kara laikā Londonu bombardēja vācu aviācija, un bojā gāja ap 35 000 iedzīvotāju.[nepieciešama atsauce] 1948. gadā Londonā notika Vasaras Olimpiskās spēles.

No 1970. līdz 1990. gadiem Londonā notika vairāki Īru republikāņu armijas kaujinieku terorisma akti, bet 2005. gada 7. jūlijā notika vairāki islāmistu terorakti Londonas metro un autobusā.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Londona ir Lielbritānijas lielākā pilsēta pēc teritorijas un Anglijas galvaspilsēta. Londonas platība ir 1 570 km2 ar vairāk kā astoņiem miljoniem iedzīvotāju. Cauri pilsētai plūst Temza, kurai vēsturiski ir bijusi liela ietekme uz pilsētas attīstību. Daudzus gadsimtus vienīgais tilts pār Temzu netālu no pilsētas bija Londonas tilts, tāpēc lielākoties galvenā apbūve bija netālu no tilta.

Klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Londonas klimats lielākoties ir tāds pats kā citur Lielbritānijā ar vēsām vasarām un maigām ziemām. Pilsēta atrodas mērenajā klimata joslā. Vidēji ziemā dienas laikā temperatūra nav zemāka par +8 °C, un nepārsniedz ne vairāk kā +16 °C. Zemākā temperatūra Londonā ir reģistrēta 1987. gada janvārī, kad gaisa temperatūra noslīdēja līdz -7.5 °C. Nakts laikā gaisa temperatūra ziemā parasti svārstās sākot no -10 °C līdz -13 °C.Vasarā vidējā gaisa temperatūra dienā ir apmēram ap 23 °C. Augstākā temperatūra Londonā ir sasniegusi 38.1 °C. Vidēji saulains laiks Londonā ir vairāk kā 1600 stundas gadā.

Londonas meteoroloģiskie dati
Temperatūra (°C)
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gadā
Augstākā reģistrētā temperatūra 18.5 19.7 25.3 29.8 32.8 35.6 36.5 38.5 35.4 29.9 21.1 17.7 38.5
Vidēji augstākā temperatūra 8.3 8.5 11.4 14.2 17.7 20.7 23.2 22.9 20.1 15.6 11.4 8.6 15.2
Zemākā reģistrētā temperatūra -10 -9 -8 -2 -1 5 7 6 3 -4 -5 -7 -10
Vidēji zemākā temperatūra 2.6 2.4 4.1 5.4 8.4 13.2 14.2 14 11.2 8.3 5.1 2.8 7.5
Nokrišņu daudzums (mm)
Vidējais nokrišņu daudzums 104.7 177.3 95.2 106.0 123.2 116.3 46.0 58.2 43.6 88.1 139.9 123.8 1,218.8
Vidēji lietainas dienas mēnesī 14.1 14 14.5 12 11.9 10.9 7.8 7.4 8.3 10.2 12.3 12 135.4

Administratīvais iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Londona ir sadalīta 33 administratīvajos rajonos, ko sauc par "ciemiem" (angļu: borough). Šie rajoni ir izveidojusies no vēsturiskajām Londonas piepilsētām. 21 no tām ietilpst tā saucamajā "Iekšpilsētā" (angļu: Inner London) vai vienkārši Londonā, bet pārējās veido tā saucamo "Lielo Londonu" (angļu: Greater London).

Sitija ir rajons, kas ietver sevī agrāko viduslaiku Londonu (nosaukums "Sitija" (angļu: City) nozīmē "pilsēta", tātad pati Londonas pilsēta). Londonai vistuvākā apdzīvotā vieta tolaik bija Vestminsteras pilsēta, kas ar laiku saplūda ar pašu Londonu un tagad veido Londonas rajonu ar šādu pašu nosaukumu (angļu: City of Westmister). Gadsimtu gaitā, Londonai izplešoties, arvien vairāk apdzīvotu vietu tika iekļautas pilsētā.

  1. Londonas Sitija
  2. Vestminsteras pilsēta
  3. Kensingtona un Čelsija
  4. Hammersmita un Fulema
  5. Vandsvorta
  6. Lambeta
  7. Soutvarka
  8. Hamleta tornis
  9. Hakneja
  10. Aislingtona
  11. Kamdena
  12. Brenta
  13. Īlinga
  14. Haunslova
  15. Ričmonda
  16. Kingstona pie Temzas
  17. Mertona
LondonNumbered.png
  1. Sattona
  2. Kroidona
  3. Bromleja
  4. Levišama
  5. Griniča
  6. Bekslija
  7. Haveringa
  8. Barkinga un Dadženhama
  9. Redbridža
  10. Ņūhama
  11. Valtama Mežs
  12. Harindžeja
  13. Anfīlda
  14. Barneta
  15. Harrova
  16. Hillingdona
† Vēsturiskā Londona netiek saukta par ciemu (borough), bet gan par Londonas pilsētu

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gs. un 20.gs. pieaugot industrializācijai strauji sāka pieaugt Londonas iedzīvotāju skaits. 1925. gadā Londona pārspēja Ņujorku pēc iedzīvotāju skaita. Pirms Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz gandrīz deviņiem miljoniem. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits samazinājās līdz septiņiem miljoniem. Londona ir visvairāk apdzīvotā pilsēta Eiropas savienībā un otrā vis blīvāk apdzīvotā pilsēta Eiropā neskaitot Stambulu. Laika posmā no 1991-2001 gadam pilsētā ieradās vairāk kā 726 000 imigrantu.

Iedzīvotāju ziņā Londona ir 19. lielākā pilsēta pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Londona ir 4. vietā pasaulē pēc pilsētā dzīvojošajiem miljardieriem un 2012. gadā ir atdzīta par desmito dārgāko pilsētu pasaulē. Londonas pilsētas teritorijā runā vairāk kā 300 valodās. Pārsniedzot vismaz 10 000 iedzīvotājus no katras valodas saimes.[5]

Etniskais sastāvs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etniskās grupas Iedzīvotāju skaits Londonā  % iedzīvotāju skaits Londonā
Baltie 4 887 435 59,8
Briti 3 669 284 44,9
Īri 175 974 2,2
Īru nomadi (Irish Travellers) 8 196 0,1
Cittautības baltie (poļi, franči, itāļi, vācieši, rumāņi, portugāļi, lietuvieši, spāņi u.c.) 1 033 981 12,6
Etniskās grupas Iedzīvotāju skaits Londonā  % iedzīvotāju skaits Londonā
Jauktie 405 279 5
Baltie un melnie 184 904 2,3
Baltie un aziāti 101 500 1,2
Cittautības jauktie 118 875 1,5
Etniskās grupas Iedzīvotāju skaits Londonā  % iedzīvotāju skaits Londonā
Aziāti 1 511 546 18.4
Indieši 542 857 6,6
Pakistāņi 223 797 2,7
Bangladesieši 222 127 2,7
Ķīnieši 124 250 1,5
Cittautības aziāti 398 515 4,9
Etniskās grupas Iedzīvotāju skaits Londonā  % iedzīvotāju skaits Londonā
Melnie 405 279 5
Āfrikāņi 573 931 7
No Karību salām 101 500 1,2
Cittautības melnie 170 112 2,1
Etniskās grupas Iedzīvotāju skaits Londonā  % iedzīvotāju skaits Londonā
Citas rases 281 041 3,4
Arābi 106 020 1,3
Cittautības 175 021 2.1

Iedzīvotāju skaita dinamika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Aptuvens
iedzīvotāju
skaits
Gads Aptuvens
iedzīvotāju
skaits
50 5—10tūkst. 1801 959 tūkst.
140 45—60 tūkst. 1831 1,655 milj.
300 10—20 tūkst. 1851 2,363 milj.
400 mazāk par 5 tūkst. 1891 5,572 milj.
500 Daži simti 1901 6,507 milj.
700 Daži tūkstoši 1911 7,161 milj.
900 Daži tūkstoši 1921 7,387 milj.
1000 5—10 tūkst. 1931 8,110 milj.
1100 10—20 tūkst. 1939 8,615 milj.
1300 50—100 tūkst. 1951 8,197 milj.
1350 25—50 tūkst. 1961 7,993 milj.
1500 50—75 tūkst. 1971 7,453 milj.
1600 200 tūkst. 1981 6,805 milj.
1650 350 tūkst. 1991 6,829 milj.
1700 550 tūkst. 2001 7,322 milj.
1750 700 tūkst. 2003 7,388 milj.

Ievērojamākās vietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parlamenta ēka un Bigbens

Kultūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Londonā četras reizes ir norisinājies Eirovīzijas dziesmu konkurss 1960., 1963., 1968. un 1977. gadā.

Sports[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpiskās spēles[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Londonā ir norisinājušās trīs Olimpiskās spēles- 1908., 1948. un 2012. gadā. 2005. gada vasarā Londona tika izvēlēta par 2012. gada Vasaras Olimpisko spēļu norises vietu, kļūstot par pirmo pilsētu, kas Olimpiskās spēles rīkojusi trīs reizes.

Kopumā 2012. gada Olimpiskajās spēlēs izcīnīja 962 medaļas no tām 302 zelta medaļas un 304 sudraba medaļas, 356 bronzas medaļas. Visvairāk medaļas izcīnīja ASV(104 medaļas), Ķīna(88 medaļas) un Lielbritānija(65 medaļas).

Futbols[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Londonas futbola klubu atrašanās vietas Londonā. Sarkanā krāsā ir Premjerlīgas futbola klubi, zilā -pārējie.

Londonā viennozīmīgi populārākais sporta veids ir futbols. Premjerlīgā piedalās 6 futbola klubi no Londonas: Arsenal F.C., Chelsea, Fulham, Charlton Athletic, Tottenham Hotspur un West Ham United. Zemākajās līgās spēlē vēl seši futbola klubi: Barnet, Brentford, Crystal Palace F.C., Leyton Orient, Millwall un Queens Park Rangers. Ir arī vairāki futbola klubi, kuri nespēlē Anglijas augstākajās futbola divīzijās.

Teniss[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Londonā notiek arī prestižais Vimbldonas tenisa čempionāts.

Transports[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Londonas simbols - Routemaster autobuss

Metro[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Londonas metro

Londonā ir pasaulē lielākā un vecākā metro sistēma - tā tika atklāta 1863. gadā. Pašlaik Londonas metro sistēmā ir 270 stacijas. Londonas metro sistēmā ir 11 līnijas, kuru kopgarums ir 402 kilometri. Šis ir iespējams vieglākais un ātrākais veids kā pārvietoties pa Londonas centru.

Autobusi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Londonā ir aptuveni 700 autobusu maršruti, kuri katru dienu apkalpo aptuveni 6 miljonus[nepieciešama atsauce] pasažieru. Senāk par Londonas simbolu bija kļuvis Routemaster autobuss, bet laika gaitā no 2003. līdz 2005. gadam to no aprites izņēma un pašlaik Londonā šādi autobusi kursē tikai 9. un 15. maršrutā.

Aviosatiksme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Londonā ir 6 lidostas, no kurām lielākā ir Hītrovas lidosta, tā ir arī lielākā lidosta Eiropā. Vēl Londonā ir Getvikas lidosta, Stanstedas lidosta, Lutonas lidosta, Pilsētas lidosta un Biginhilas lidosta, kura gan pagaidām pasažieru pārvadājumus neveic. Pilsētai tuvākā ir Pilsētas Lidosta, kura no pilsētas centra atrodas aptuveni 10 kilometru attālumā.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]