Lotars Šēlers

Lotars Šēlers
	3. un 4. Saeimas deputāts
	Amatā; 1928. gads — 1934. gads
Dzimšanas dati	1881. gada 1. septembrī; Viljandi, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Igaunija)
Miršanas dati	1945. gada septembrī (64 gadu vecumā); Bidgošča, Polija
Tautība	vācbaltietis
Politiskā partija	Vācbaltiešu reformu partija
Profesija	jurists
Augstskola	Tartu Universitāte

Lotars Hanss Šēlers (vācu: Lothar Hans Schoeler; 1881. gada 1. septembris — 1945. gada septembris) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas jurists un politiķis. Bijis 3. un 4. Saeimas deputāts, pārstāvējis Vācbaltiešu reformu partiju. No 1932. līdz 1934. gadam bija partijas vadītājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lotars Šēlers piedzima 1881. gada 1. septembrī (pēc vecā stila — 20. augustā) Viljandi jurista Roberta Karla Alberta Šēlera un Frīderīkes Johannas ģimenē.^[1] No 1900. līdz 1904. gadam studējis jurisprudenci Tartu Universitātē, pēc tam turpat gadu studēja botāniku.^[1]

1916. gada novembrī apprecējās ar Mariju Unterbergeri.^[1] Kā Vācbaltu reformu partijas pārstāvis kandidēja Vācbaltu partiju padomes sarakstā 3. Saeimas vēlēšanās 1928. gadā, pēc tam ievēlēts arī 4. Saeimā. Parlamentā strādāja no 1928. līdz 1934. gadam. 1932. gadā kļuva par Vācbaltu reformu partijas vadītāju, amatā bija līdz partijas likvidēšanai 1934. gadā Ulmaņa apvērsuma rezultātā.

No 1939. līdz 1941. gadam strādājis Rīgā akciju sabiedrībā UTAG, kas nodarbojās ar uz Vāciju izceļojušo vācbaltiešu īpašumu pārvaldīšanu, vēlāk devies uz Vāciju. No 1941. līdz 1943. gadam norīkots darbam Berlīnē, pēc tam bijis Pozenes "Latviešu departamenta" vadītājs. No 1944. gada brīvprātīgi pieteicies darbā Austrumu sienas (Oderas-Vartas līnijas, vācu: Ostwall) nostiprināšanā.

Miris padomju gūstekņu nometnē Brombergā (šobrīd Bidgošča Polijā) 1945. gada septembrī.^[1]^[2]