Lubē krasts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lubē krasta atrašanās vieta.
Cercle rouge 50%.svg

Lubē krasts (franču: Terre Loubet, angļu: Loubet Coast, spāņu: Costa Loubet) ir Antarktīdas piekrastes daļa Greiema Zemes rietumos. Stiepjas no Buržuā fjorda augšgala dienvidos līdz Beljē ragam ziemeļos. Dienvidos robežojas ar Faljēra krastu, ziemeļos — ar Greiema krastu. Krasta kopējais garums ir ap 200 km. Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un pussalu. Krasta dienvidos ievērojamu daļu aizņem Erousmaitas pussala, ko no pārējās piekrastes atdala 55 km garais Lalemāna fjords, bet krasta ziemeļu piekrasti aizņem Darbela līcis. Līdz 40 km no piekrastes atrodas vairākas salas, ievērojamākās no kurām ir Adelaidas sala dienvidos un Bisko salas ziemeļos, ko no krasta atdala Kristela šaurums.

Krastu pirmā pētīja franču ekspedīcija Žana Batista Šarko vadībā un nosauca par godu bijušajam Francijas prezidentam (1899—1906) un ekspedīcijas aizgādnim Emīlam Lubē par Lubē Zemi.[1][2] Uz nelielas saliņas pie ieejas Lalemāna fjordā no 1956. līdz 1959. gadam darbojās britu polārstacija Detaijailenda.[3]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 67°00′S 66°00′W / 67.000°S 66.000°W / -67.000; -66.000