Ludvigs Bolšteins

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ludvigs Bolšteins
Ludvigs Bolšteins
Personīgā informācija
Dzimis 1888. gada 5. februārī
Karogs: Krievija Krievijas Impērija, Sesavas pagasts (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1940. gada 21. jūnijā (52 gadi)
Karogs: Latvija Latvija, Rīga
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālis
Dienesta laiks 1912—1913
1914—1917
1918. gada decembris — 1920. gada septembris
1925—1940
Valsts Karogs: Krievija Krievijas Impērija
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra armija, Iekšlietu ministrija
Komandēja 9. Rēzeknes kājnieku pulks
Latvijas Robežsargu brigāde
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi Sv. Staņislava ordenis (III šķiras), Sv. Annas ordenis (III un IV šķiras), Lāčplēša Kara ordenis (II un III šķiras), Triju Zvaigžņu ordenis (II un III šķiras), Aizsargu Nopelnu krusts, Francijas Goda Leģiona ordenis, Somijas Baltās rozes ordenis (I šķiras), Somijas aizsargu krusts, Polijas Nopelnu krusts (zelta), Polijas Polonia Restituta ordenis (III pakāpe) u.c.
Izglītība Pēterburgas universitāte
Cits darbs Aizsargu priekšnieks

Ludvigs Bolšteins (dzimis 1888. gada 5. februārī, miris 1940. gada 21. jūnijā) bija Krievijas armijas virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis, aizsargu priekšnieks no 1925. līdz 1928. gadam, Robežapsardzes priekšnieks no 1928. līdz 1940. Lāčplēša Kara ordeņa II un III pakāpes kavalieris.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ludvigs Bolšteins dzimis 1888. gada 5. februārī Sesavas pagastā meldera ģimenē. 1907. gadā beidzis Jelgavas ģimnāziju, 1912. gadā Pēterburgas universitātes Fizikas matemātikas fakultātes dabaszinātņu nodaļu. Obligātajā karadienestā no 1912. gada oktobra līdz 1913. gada novembrim. Sākoties Pirmajam pasaules karam, iesaukts Krievijas armijā. Sākumā dienējis Daugavgrīvas cietoksnī, vēlāk piedalījies latviešu strēlnieku bataljonu organizēšanā. Karojis 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā), sākumā kā karodznieks (praporščiks), piedalījies Ziemassvētku kaujās. Apbalvots ar Sv. Annas III, IV šķiras un Sv. Staņislava III šķiras ordeņiem, dienestu beidzis štābskapteiņa pakāpē.

Pēc boļševiku nākšanas pie varas, Bolšteins Cēsīs tiek arestēts, tomēr no apcietinājuma bēg un nokļūst Maskavā, kur kopā ar savu bijušo komandieri Fridrihu Briedi iesaistās Savinkova vadītajā pagrīdes "Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienībā". Pēc organizācijas sagrāves Bolšteins atgriežas Latvijā un 1918. gada 28. decembrī iestājas topošajā Latvijas armijā. Liepājā piedalās latviešu karaspēka vienību formēšanā, vēlāk Kalpaka bataljona sastāvā cīnās frontē. Bijis Baloža brigādes štāba priekšnieks. 12. jūlijā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1919. gada 9. augustā Bolšteinu ieceļ par 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandieri. Vadījis pulku cīņās pret bermontiešiem. Uzreiz pēc Rīgas atbrīvošanas, 14. novembrī, Bolšteinu paaugstina par pulkvedi. Vēlāk ar savu pulku cīnījies Latgales frontē pret boļševikiem.

Demobilizējies 1920. gada 15. septembrī. Saimniekojis savā jaunsaimniecībā Bērzmuižas pagastā, bijis Dobeles aizsargu bataljona komandieris. 1925. gada februārī iecelts par aizsargu nodaļas priekšnieku, bet 1928. gada aprīlī par Robežapsardzības (no 1935. — Robežsargu brigādes) priekšnieku. 1928. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa II pakāpi un III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1935. gadā paaugstināts par ģenerāli.

Jau 1940. gada jūnija sākumā Bolšteins ir informēts par PSRS bruņoto spēku koncentrāciju Latvijas pierobēža. 1940. gada 15. jūnijā Bolšteins, saņemot ziņas par Masļenku robežincidentu izsaucies "Viss pagalam!"[1]. Viņš piedalās Robešapsardzības komisijā, kas dodas izmeklēt incidenta apstākļus[2] un vēlāk ziņo par pieredzēto armijas štābā[3]. Paredzot tuvojošos iebrukumu, un ņemot vērā sev zināmo slepeno informāciju, Bolšteins piedāvāja vadībai valsti atstāt, taču saņēma pavēli palikt Latvijā, ko arī izpildīja.

20. jūnijā kļuva zināma jaunas valdības izvede un tās sastāvs un 21. jūnijā bija paredzēts nodot tai pilnvaras, tostarp Bolšteinam tiekoties ar jauno Iekšlietu ministru, Vili Lāci. Padotie Bolšteina uzvedību 21. jūnija raksturojuši kā uzkrītoši jautru, 10 no rīta viņš kopā ar savu štāva priekšnieku pulkvedi V. Kalniņu devās tikties ar jauno Iekšlietu ministru. Pēc 15-20 minūtēm pulkvedis Kalniņš no tikšanās atgriezās viens un pēc mirkļa no Bolšteina kabineta atskanēja šāviena troksnis. Ģenerālis Ludvigs Bolšteins, atsakoties sadarboties ar okupācijas varu, laupīja savu dzīvību 1940. gada 22. jūnijā savā darba kabinetā[4].

Ģenerālis Bolšteins atstāja vairākas pirmsnāves vēstules, tostarp savai mātei, tajā rakstot:

Māte, piedod, es citādi nevarēju![5]

Vienā no pirmsnāves vēstulēm, kas adresēta vienīgi savai priekšniecībai, neskaidrojot, kas ar to domāts, Bolšteins skaidro savu rīcību:

Savai priekšniecībai. Mēs, latvieši, sev uzcēlām jaunu staltu ēku - savu valsti. Sveša vara grib piespiest, lai mēs to paši noārdām. Es nespēju piedalīties.[6]

Ģen.Bolšteins

Bolšteina nāves apstākļi publiski tika noklusēti, paziņojot tikai par pašu faktu[7]. Ar pilnu militāru godu Bolšteins tika apbedīts Rīgas Brāļu kapos un jau vēlāk, Lielvācijas okupācijas periodā, nāca gaismā informācija, ka Bolšteins pats sev atņēmis dzīvību.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas armijas augstākie virsnieki (1918-1940), biogrāfiska vārdnīca (sast. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. ISBN 9984-510-17-4

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Daugavas Vanagi, Nr. 3, 1942. g. 28. aug. 8. lpp.
  2. Brīvā Zeme, Nr. 134, 1940. g. 17. jūn. 11. lpp
  3. Daugavas Vanagi, Nr. 3, 1942. g. 28. aug. 8. lpp.
  4. Daugavas Vanagi, Nr. 3, 1942. g. 28. aug. 8. lpp.
  5. Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1970, 1.sējums, 137. lpp
  6. L.Bolšteina pirmsnāves vēstules noraksts
  7. Daugavas Vēstnesis, Nr. 142, 1940. g. 22. jūn. 7. lpp.
  8. Par Igaunijas valsts apbalvojumu Ērgļa krusts kļuva 1936. gadā

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]