Ludvigs Vitgenšteins

Ludvigs Vitgenšteins Ludwig Wittgenstein Vitgenšteina 1930.gada foto Personīgā informācija Dzimis 1889. gada 26. aprīlī Vīne, Austroungārija Miris 1951. gada 29. aprīlī (62 gadi) Kembridža, Kembridžšīra, Apvienotā Karaliste Pilsonība Lielbritānija

Vispārīgā informācija Skola, tradīcija analītiskā filozofija Galvenās intereses metafizika, epistemoloģija, loģika, valodas filozofija, matemātikas filozofija, apziņas filozofija Alma mater Mančestras universitāte, Kembridžas universitāte Ietekmējies no Frēge, Rasels, Šopenhauers, Mūrs, Srafa, Džeimss, Ramzejs, Kants, Kjerkegors, Tolstojs, Dostojevskis, Hercs, Bolcmanis, Krauss, Veiningers, Sv. Augustīns, Gēte, Špenglers Ietekmējis Rasels, Anskomba, Rails, Vīnes pulciņš, Loģiskais pozitīvisms, Analītiskā filozofija, Ikdienas valodas filozofija Galvenie darbi Tractatus Logico-Philosophicus (1921) Philosophical Investigations (1951) Valoda vācu valoda

Ludvigs Jozefs Johans Vitgenšteins (Ludwig Josef Johann Wittgenstein, dzimis 1889. gada 26. aprīlī Vīnē, miris 1951. gada 29. aprīlī Kembridžā) bija austriešu filozofs, viens no ietekmīgākajiem 20. gadsimtā. Vitgenšteins savas dzīves laikā īpaši pievērsies lingvistikas pētīšanai.

Biogrāfija

Dzimis Vīnē metālu lielrūpnieka ģimenē. Mācījās Lincas reālskolā vienlaicīgi ar Hitleru. Studēja inženierzinātnes Berlīnē un Mančestrā. Mančestrā Vitgenšteins ieinteresējās par matemātikas filozofiju. 1911. gadā Gotlobs Frēge uzaicināja Vitgenšteinu studēt Kembridžas universitātē. Pirmā pasaules kara laikā kā brīvprātīgais dienēja Austroungārijas armijā.

Uzskati

Vitgenšteina uzskati dzīves laikā ir mainījušies. Sākotnējie spriedumi atbilst "Agrīnajam Vitgenšteinam", bet vēlāki - "Vēlīnajam Vitgenšteinam". Savā agrīnajā un vēlākajā periodā viņš rada gandrīz divas dažādas filosofijas. Agrīnais Vitgenšteins mēģināja atrisināt visas spekulatīvās metafizikas problēmas ar valodas loģiskās analīzes palīdzību. Viņš mēģināja pierādīt, ka visas ierastās metafizikas problēmas rodas no valodas loģikas pārprašanas. Vitgenšteins balstās sava veida pieredzes filosofijā un epistemoloģiskā reālismā, kura centrā ir valodas viennozīmības uzskats, ka valoda atbilst pasaulei, jo pasauli var aprakstīt tikai ar valodas palīdzību. Vitgenšteina vēlīnajā domāšanā tiek noraidīti loģiski empīrisma uzskati kā metafiziki nepamatoti, tajā skaitā ietilpst arī paša agrākie uzskati. Vitgenšteins gan nenoliedz, ka valoda varētu attēlot realitāti. Bet bez loģikas un empīriskās zinātnes, tai piemīt arī daudzas citas funkcijas. Valoda tiek lietota ļoti dažādi dažādās dzīves situācijās. Valoda vairs nav fiksēta, bet tā ir tikpat jūtīga un mainīga kā pati cilvēka dzīve. 1921. gadā bijušā rīdzinieka Vilhelma Ostvalda izdevumā “Annalen der Naturphilosophie” pirmoreiz tika publicēta Vitgenšteina Tractatus Logico-Philosophicus (Logische-Philosophische Abhandlung) - viena no ietekmīgākajām grāmatām XX gadsimta filozofijā un vienīgā Vitgenšteina grāmata, kura iznākusi autora dzīves laikā. Latviski izdota 2006. gadā ar nosaukumu “Loģiski filozofisks traktāts”, ISBN 9984-9609-2-7.

Uzskatīdams, ka ar savu grāmatu atrisinājis visas filozofijas problēmas, Vitgenšteins pēc Pirmā pasaules kara atgriezās Austrijā un strādāja par pamatskolas skolotāju, pēc tam par klostera dārznieka palīgu.

Tomēr 1929. gadā Vitgenšteins atgriezās Kembridžā. 1951.gadā mira, un viņa pēdējie vārdi bijuši: "Pasakiet viņiem, ka man bija brīnišķīgs mūžs."

1953. gadā, jau pēc Vitgenšteina nāves, iznāca grāmata Filozofiskie pētījumi (Philosophische Untersuchungen, Philosophical Investigations) - vēl viens darbs, kurš būtiski izmainījis XX gadsimta filozofijas ainu. Izdota latviski 1997. gadā ar nosaukumu "Filosofiskie pētījumi", ISBN 9984-9143-2-1.

Ludviga Vitgenšteina citāts:

“

Griba nav izpaužama savādāk, kā tikai caur darbību.

”

Ārējās saites

• Vitgenšteina arhīvs Kembridžā (angliski un vāciski)
• Vitgenšteina portāls (Bergenas universitāte, angliski)
• Tractatus Logico-Philosophicus (angliski un vāciski)
• Ludvigs Vitgenšteins "Dzeltenā grāmata" portālā 1/4 Satori