Pseidopodijas

Amēba ar izlaistām pseidopodijām.

Pseidopodijas jeb māņkājiņas (grieķu: ψευδοποδός, no ψευδός — 'neīsts' un ποδός — 'kāja') ir vienšūņu citoplazmas izaugumi, kuras šūna izmanto lai pārvietotos (amēbveidīgā kustība) un barības satveršanai un reizēm arī sagremošanai. Atsevišķas vienšūņu grupas ar māņkājiņām satver arī neorganiskas vielas priekš čaulas izveidošanas. Kaut arī bieži vien pseidopodijām nav noteiktas formas, tomēr tās var kalpot sugu noteikšanai. Daudzām vienšūņu grupām māņkājiņas ir ļoti atšķirīgas. Atkarībā no to uzbūves un īpašībām tos dala lobopodijās, filopodijās, aksopodijās, rizopodijās u.c.

Bez vienšūņiem pseidopodijas mēdz būt arī daudzšūnu organismu šūnām. Tā cilvēkiem imunitātes nodrošināšanā piedalās baltie asins ķermenīši jeb leikocīti, kas ar pseidopodiju palīdzību aizsargā ķermeni no svešu baktēriju iedarbības, līdzīgi, kā to dara amēbas. Vienīgi atšķirībā no amēbām leikocītu darbība uz svešķermeni ir vienreizīga, pēc kuras šūna iet bojā veidojot strutas.