Māja

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Brinkhallin kartano — pirmais neoklasicisma stilā uzceltais nams Somijā

Māja jeb nams ir celtne, kas paredzēta dzīvošanai un citām sabiedriskām un saimnieciskām aktivitātēm. Māja kalpo par patvēruma vietu no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, kā arī gulēšanai, aizsardzībai un vienkārši atpūtai. Mājas tiek sauktas arī par mājokļiem, lai gan ar šo terminu saprot arī dzīvokļus.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji cilvēki mājokļus būvēja atkarībā no klimata, pieejamajiem materiāliem, kā arī no briesmām, kas to apdraudēja ikdienā. Tiklīdz cilvēks iemācījās rīkoties ar cirvi, mājokļu celšanā tika izmantota koksne, kas vairākus gadsimtus bija viens no nozīmīgākajiem izejmateriāliem mājas būvēšanā. Toties silto un mitro klimatisko zonu iedzīvotāji ilgi vēl pēc cirvja izgudrošanas dzīvoja mājās, kuras bija būvētas no zāles un salmiem. Āfrikā un Klusā okeāna salās mitekļus veidoja no apkārtnē atrodamajām zālēm, bambusa lapām un vīteņaugiem. Savukārt vietās, kur bija sauss un karsts klimats, senie cilvēki veidoja mājas, nopinot mājas karkasu no lokaniem zariem un pēc tam apziežot to ar šķidriem māliem, kas vēlāk saulē izžuva.

Zinātnieki uzskata, ka Senajā Ēģiptē cilvēki pirmie iemācījās izveidot ķieģeļus.[nepieciešama atsauce] Savukārt Mezopotāmijas iedzīvotāji atrada paņēmienu, kā šos ķieģeļus padarīt stiprākus un izturīgākus, bet asīrieši iemācījās ķieģeļus pārklāt ar glazūru. No šādiem ķieģeļiem celtas mājas saglabājās pat gadsimtiem ilgi.

Mājas celtniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mājas uzcelšana no gataviem paneļiem

Lai uzceltu māju, ir nepieciešams veikt vairākus priekšdarbus. Ir jānolūko zemes gabals, jāizvēlas mājas projekts, ņemot vērā ģimenes budžetu, jāplāno mājas arhitektūras stils un iekštelpu interjers, jānovērtē, kā saules gaisma apspīdēs namu, un citi darbi. Mājas celtniecības laikā ir jāņem vērā vissīkākie sīkumi, jo vēlāk nepilnības izlabot var būt grūti.

Katras mājas celtniecību sāk ar rakšanas darbiem, kur pēcāk būs tās pamati. Pamatus parasti lej no betona, kurā ir salikti akmeņi vai tērauda stiegrojums (dzelzsbetona). Kad mājai ir pamati, ķeras gan pie ārējo, gan iekšējo sienu celtniecības. Noteikti daļai no sienām ir jābūt izturīgām, jo uz tām balstīsies mājas jumts. Tās sauc arī par nesošajām sienām. Materiāli, no kuriem veido sienas var būt dažnedažādākie, piemēram, ķieģeļi, betons, koks, māls, akmens. To izvēli lielā mērā nosaka ne tikai ģimenes budžets, bet arī pieejamība konkrētā ģeogrāfiskā vietā. Būvniecības pēdējais posms ir jumta izveidošana.

Kad māja ir zem jumta, var sākt iekšdarbus jeb apdares darbus. Mājā ieliek durvis un logus, veic špaktelēšanas un krāsošanas darbus, tapešu līmēšanu, ievelk elektrotīklu, izveido ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu. Viens no pēdējiem darbiem parasti ir grīdas ieklāšana.

Protams, lai namu varētu apdzīvot, ir nepieciešamas mēbeles, pie logiem aizkari vai žalūzijas un dažādi dekoratīvi elementi, piemēram, pie sienām gleznas, kas rada mājīguma sajūtu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]