Mājas trusis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mājas trusis
Oryctolagus cuniculus
Angļu raibais trusis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Zaķveidīgie (Lagomorpha)
Dzimta Zaķu dzimta (Leporidae)
Ģints Eiropas truši (Oryctolagus)
Suga Trusis (Oryctolagus cuniculus)
Izcelsmes vieta
Spānija, Portugāle

Visi mājas truši ir cēlušies, pieradinot savvaļas Eiropas trusi (Oryctolagus cuniculus), kura dzimtene ir Eiropas dienvidrietumi - Spānija un Portugāle.

Mājas trušus audzē, lai iegūtu gaļu, kažokādu un vilnu dažādu vilnas izstrādājumu ražošanai, kā arī istabas truši tiek turēti mājas apstākļos kā mīļdzīvnieki. Lauksaimniecībā audzētie truši tiek turēti būros, aizgaldos vai ierobežotos aplokos brīvā dabā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trušus kā mājas mīluļus sāka audzināt jau 19. gadsimtā, attēlā Īstmena Džonsona glezna (1824 - 1906)

Lai arī trušus gaļas ieguvei lielos, ierobežotos aplokos jau audzināja Senās Romas laikā, mājas trušu šķirņu selekcionēšana uzsākās tikai viduslaikos. Sākoties 16. gadsimtam, ir reģistrētas pirmās trušu šķirnes, kas atšķīrās viena no otras ar lielumu un krāsu. Bet tikai 19. gadsimtā šķirņu daudzveidība strauji palielinājās. Rietumeiropā un ASV tika rīkotas trušu šķirņu izstādes, salīdzinot un popularizējot jaunās šķirnes, kuras tika specializētas gaļas, kažokādas vai vilnas ieguvei. Trušus kā mājas mīluļus arī sāka audzināt jau 19. gadsimtā, izveidojot daudzas un dažādas istabas trušu šķirnes, kuras ir populāras joprojām mūsdienās.

Mūsdienās trušus plaši izmanto arī zinātnisko pētījumu laboratorijās, lai iegūtu jaunas vakcīnas un izpētītu dažādas toksiskas vielas un to iedarbību uz dzīviem organismiem.

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai iegūtu angora vilnu, trusi plūc apmatojuma nomaiņas laikā, attēlā Angļu angoras trusis

Priekšējie 2 zobi augšā un apakšā ir izliekti un garāki kā citi zobi. Ja graužot barību, tie nenodilst, tad zobi izaug gari un veidojas nepareizs sakodiens. Šādā gadījumā cilvēkam tie regulāri jākopj, tos nokniebjot, lai trusis varētu uzņemt barību. Trušiem ir vienkameras kuņģis. Kuņģa sula atdalās nepārtraukti, tādēļ barotavā vienmēr ir jābūt kādai barībai. Trusis ēd 30 - 80 reizes diennaktī. Ja barība trusim ir pieejama visu laiku, tad barības patēriņš samazinās. Trušiem dzirde un oža ir labāk attīstīta nekā redze, tādēļ katru reizi, kad tiek mainīta barību, tie vispirms to aposta un tad nogaršo.

Visas savas dzīves laikā noteiktos posmos truši maina apmatojumu. Pirmā maiņa notiek mēneša vecumā, kad tiek nomainīta bērnu pūka, tad 3,5 - 4,5 mēnešu vecumā, trešā maiņa noris 7,5 - 8 mēnešu vecumā. Vēlāk pieaugušiem trušiem notiek sezonas apmatojuma maiņa - pavasarī un rudenī. Ja grib iegūt labu kažokādu, tas ir jāievēro, pareizi izvēloties trušu kaušanas laiku. Vasarā kažoks ir plāns, bez pavilnas. Apmatojuma maiņas laikā vilna viegli atdalās, tādēļ šo īpašību izmanto, audzējot dūnvilnas trušus (piemēram, Angoras), no kuriem iegūst angoras vilnu. Vilnu trušiem izplūc ik pa 2 - 2,5 mēnešiem.

Trušu plaušu masa ir ļoti niecīga, salīdzinot ar ķermeņa masu, tādēļ gaisā jābūt pietiekamam daudzumam skābekļa. Ja truši tiek turēti slēgtās telpās, tad jābūt labai ventilācijai, jo liela amonjaka koncentrācija var iedarboties nāvējoši. Trušu pašsajūtu ļoti ietekmē krasas temperatūras svārstības un stresa situācijas.

Šķirņu dažādība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viena no populārākajām istabas trušu šķirnēm ir minirekss trusis

Mūsdienās pasaulē ir daudzas, dažādas trušu šķirnes, kas viena no otras atšķiras gan lielumā, gan izskatā, gan temperamentā, gan aprūpes prasībās. Mājas trušiem ir ļoti daudz un dažādas krāsas, matojuma garuma un tekstūras dažādība. Katrai šķirnei ir savs selekcijas mērķis atkarībā no pielietojuma.

Gaļas truši[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaļas ieguvei ir selekcionētas liela auguma trušu šķirnes. Tās aug ātri un jau 14 - 16 nedēļu vecumā trušus var kaut. Grillēšanai domātos trušus audzē 70 - 90 dienas, un tie sver 1 - 2 kg. Cepšanai domātos audzē 90 dienas līdz 6 mēnešus, un to svars sasniedz 2 - 3,5 kg. Toties sautējumu trušu gaļu iegūst no trušiem, kas vecāki par 6 mēnešiem un kas sver vairāk kā 3,5 kg. Populārākās gaļas šķirnes ir Jaunzēlandes baltais trusis, Jaunzēlandes sarkanais trusis un Kalifornijas trusis.

Vilnas truši[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komerciālai vilnas ieguvei lieto tikai liela auguma šķirņu trušus, lai gan ir selekcionētas arī maza auguma angoras tipa truši. Truša matojums tiek cirpts, ķemmēts vai maigi noplūkts apspalvojuma maiņas laikā. Trušu angoras vilnu parasti sajauc ar citu vilnu izstrādājuma stiprībai. Salīdzinot ar aitas vilnu, angoras vilna ir 5x siltāka, un tā ir ļoti mīksta un patīkama. Populārākās vilnas trušu šķirnes ir angļu angoras trusis, franču angoras trusis, satīna angoras trusis un lielais angoras trusis.

Istabas truši[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau no 19. gadsimta truši ir turēti istabā kā mīļdzīvnieki. Labi kopts trusis nodzīvo 9 - 12 gadus.[2] Trusis ir gudrs dzīvnieciņš un jau no maza vecuma labi pierod pie jauniem apstākļiem. Labākais trusēna nošķiršanas vecums no mātes ir 2 mēneši.[3] Trusim kā visiem dzīvniekam patīk kārtība un režīms, kas katru dienu atkārtojas. Jo vairāk kārtības un noteiktības, jo drošāks būs trusēns. Trusim var iemācīt savu vārdu, tikai jāievēro to nesaukt daudzos un dažādos vārdos, citādi trusis neklausīsies cilvēka valodā.[3] Populārākās istabas trušu šķirnes ir dažādie pundurtruši, kā Hermelīns, Nīderlandes pundurtrusis un dažādi pundurauntruši.

Uzvedība un barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mājas trusis pamatā ēd sienu. Jo sienā lielāka stiebrzāļu dažādība, jo tas ir vērtīgāks. Vispiemērotākās trušu siena stiebrzāles ir timotiņš, parastā kamolzāle, auzas un sējas lucerna. Trusim ir nepieciešama arī siena dažādība, tādēļ ik pa laikam jānomaina siena sastāvs. Lai arī trusim garšo zaļās, sulīgās lapas, to var ar tām pārbarot, kas savukārt izraisa caureju, bet pārāk daudz saldo augļu lietošana izraisa citas slimības.[4]

Trušiem raksturīga koprofāgija - savu mēslu ēšana, galvenokārt tas notiek naktī un rīta pusē. Mēsli satur olbaltumvielas, kā arī daudz B grupas vitamīnu un minerālvielas. Nakts mēsli mīkstu lodīšu veidā satur 3,5 reizes vairāk olbaltumvielas nekā dienas mēsli. Maziem trusēniem koprofāgija sāk parādīties pēc 23 - 24 dienām, kad tie sāk ēst citu barību, ne tikai mātes pienu. Tāpēc, lai trusēni nesaslimtu galvenokārt ar kokcidiozi un baktēriju slimībām, būri vienmēr jātur labā sanitārā stāvoklī.

Reprodukcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārojot mājas trušus, jāņem vērā to fizisko briedumu, kas katrai šķirnei iestājas dažādā vecumā. Trusenes pirms dzemdībām veido migas. Trusēni piedzimst akli un neapmatoti. Acis sāk atvērties tikai pēc 10 - 14 dienām. Pēc 3 nedēļām trusēni sāk atstāt migu un paši meklēt papildus barību, pamata vēl iztiekot no mātes piena. Jo pienīgāka māte, jo trusēni aug ātrāk.

Māte savus bērnus neatšķir pēc krāsas, bet tos atšķir ar ožas palīdzību. Audžubērnus trusenēm var pielikt tikai pirmajās 10 dienās, kamēr tie diennakts lielāko daļu pavada mātes pūkās visi kopā. Dabā truši rok alas, tādēļ trusenes būdā pirms atnešanās sarok pakaišus un meklē tumšāku vietiņu, kur izveidot ligzdiņu.

Populārākās trušu šķirnes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Hermelīns
  2. How Long Does a Rabbit Live?
  3. 3,0 3,1 Pundurtruši
  4. J.A. Lowe (2006). "Pet Rabbit Feeding and Nutrtion". The Nutrition of the Rabbit: 309–323.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]