Mārīšu dzimta
| Mārīšu dzimta | |
|---|---|
 Septiņpunktu mārīte (Coccinella septempunctata) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Vaboļu kārta (Coleoptera) |
| Dzimta | Mārīšu dzimta (Coccinellidae) |
| Iedalījums | |
 Mārīšu dzimta Vikikrātuvē | |
Mārīšu dzimta (latīņu: Coccinellidae) ir viena no lielākajām vaboļu dzimtām. Tajā ietilpst galvenokārt plēsīgi kukaiņi, arī augēdāji un sēņēdāji.
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pasaulē sastopamas apmēram 6000 sugas, apvienotas 360 ģintīs[1], no tām ap 2000 apdzīvo Palearktikas teritoriju.[2] Latvijā sastopamas 62 sugas,[3] Krievijā var sastapt ~100 sugu.[2] Lielāka sugu koncentrācija ir visu kontinentu tropos un Dienvidaustrumāzijā.[2]
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pieauguša īpatņa ķermenis parasti gandrīz apaļš, izliekts, it īpaši augšējā daļa, reizēm ķermenis var būt puslodveidīgs, reti mazizliekts. Apakšējā ķermeņa daļa ir plakana vai mazliet izliekta. Dažām mārīšu grupām ķermenis ir izstiepti-ovāls vai izstiepts. Ķermeņa virsma var būt kaila vai ar matiņiem. Mārīšu nokrāsai ir raksturīgi kontrastaini punkti vai traipi uz augšējās daļas, dažreiz tādu nav.[4]
Lauksaimniecībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mārīšu dzimtas vabolēm ir svarīga praktiska nozīme. Mārīšu vairākums ir plēsēji, kuri iznīcina laputu, lapu blusiņu, Aleyrodidae, bruņutu, tripšu, tīklērces, lapgraužu kāpurus, kā arī citus posmkājus un ir to skaita dabiski regulatori. Šādas īpašības ļauj plaši izmantot mārītes bioloģiskai augu aizsardzībai.[5]
Starp mārīšu dzimtas vabolēm eksistē arī tāda grupa (daži Epilachninae apakšdzimtas pārstāvji), kura var kaitēt kultūraugiem.[6]
Mārītes Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc literatūras datiem Latvijas faunā minētas 62 mārīšu sugas. Vairākas literatūrā minētās sugas, iespējams, Latvijā nav sastopamas, jo par tām pēdējo gadu desmitu laikā gandrīz nav nekādu datu. Daļa sugu Latvijā ir sastopamas reti. Izmēros sīkās sugas grūti pamanāmas un bieži nelīdzinās tādām "tipiskām" mārītēm, kā divpunktu mārīte (Adalia bipunctata), septiņpunktu mārīte (Coccinella septempunctata) un citām. No tipiskiem augēdājiem Latvijā sastopama biešu mārīte (Subcoccinella vigintiquattuorpunctata). Ar sēnēm barojas melndzeltenā sēņmārīte (Psyllobora vigintiduopunctata) un citas sugas. Lielākā Latvijā sastopamā suga ir acainā mārīte (Anatis ocellata).
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Magro A.; Lecompte E.; Magné F.; Hemptinne J.-L. & Crouau-Roy B. Phylogeny of ladybirds (Coleoptera: Coccinellidae): Are the subfamilies monophyletic? Arhivēts 2012. gada 23. martā, Wayback Machine vietnē.. Molecular Phylogenetics and Evolution 54 (2010) 833–848
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Семьянов В. П. Божьи коровки (Coccinellidae). ЗИН РАН saite
- ↑ Dmitrijs Teļnovs (2004). Latvijas Entomoloģijas biedrība. Latvijas vaboļu (Insecta: Coleoptera) sugu saraksts. ISBN 9984-9768-0-7
- ↑ Определитель насекомых Дальнего Востока России. / под общ.ред. П. А. Лера. — Владивосток: «Дальнаука», 1992. — Т. 3. Жесткокрылые, или жуки. Ч. 2. — 704 с. — 1400 экз.
- ↑ Кузнецов В. Н. (2006). Фауна и распределение кокцинеллид (Coleoptera: Coccinellidae) на Дальнем Востоке России. Труды Русского энтомологического общества. С.-Петербург. Т. 77: 192–199.
- ↑ Богданов-Катьков Н. Н. (1927). Обзор божьих коровок (Coccinellidae) вредящих культурным растениям.
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Coccinellidae |
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|