Mārīšu dzimta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mārīšu dzimta
Septiņpunktu mārīte (Coccinella septempunctata)
Septiņpunktu mārīte (Coccinella septempunctata)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Kārta Vaboļu kārta (Coleoptera)
Dzimta Mārīšu dzimta (Coccinellidae)
Iedalījums

Mārīšu dzimta (latīņu: Coccinellidae) ir viena no lielākajām vaboļu dzimtām. Tajā ietilpst galvenokārt plēsīgi kukaiņi, arī augēdāji un sēņēdāji.

Izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaulē sastopamas apmēram 6000 sugas, apvienotas 360 ģintīs[1], no tām ap 2000 apdzīvo Palearktikas teritoriju.[2] Latvijā sastopamas 62 sugas,[3] Krievijā var sastapt ~100 sugu.[2] Lielāka sugu koncentrācija ir visu kontinentu tropos un Dienvidaustrumāzijā.[2]

Apraksts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieauguša īpatņa ķermenis parasti gandrīz apaļš, izliekts, it īpaši augšējā daļa, reizēm ķermenis var būt puslodveidīgs, reti mazizliekts. Apakšējā ķermeņa daļa ir plakana vai mazliet izliekta. Dažām mārīšu grupām ķermenis ir izstiepti-ovāls vai izstiepts. Ķermeņa virsma var būt kaila vai ar matiņiem. Mārīšu nokrāsai ir raksturīgi kontrastaini punkti vai traipi uz augšējās daļas, dažreiz tādu nav.[4]

Lauksaimniecībā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mārīšu dzimtas vabolēm ir svarīga praktiska nozīme. Mārīšu vairākums ir plēsēji, kuri iznīcina laputu, lapu blusiņu, Aleyrodidae, bruņutu, tripšu, tīklērces, lapgraužu kāpurus, kā arī citus posmkājus un ir to skaita dabiski regulatori. Šādas īpašības ļauj plaši izmantot mārītes bioloģiskai augu aizsardzībai.[5]

Starp mārīšu dzimtas vabolēm eksistē arī tāda grupa (daži Epilachninae apakšdzimtas pārstāvji), kura var kaitēt kultūraugiem.[6]

Mārītes Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc literatūras datiem Latvijas faunā minētas 62 mārīšu sugas. Vairākas literatūrā minētās sugas, iespējams, Latvijā nav sastopamas, jo par tām pēdējo gadu desmitu laikā gandrīz nav nekādu datu. Daļa sugu Latvijā ir sastopamas reti. Izmēros sīkās sugas grūti pamanāmas un bieži nelīdzinās tādām "tipiskām" mārītēm, kā divpunktu mārīte (Adalia bipunctata), septiņpunktu mārīte (Coccinella septempunctata) un citām. No tipiskiem augēdājiem Latvijā sastopama biešu mārīte (Subcoccinella vigintiquattuorpunctata). Ar sēnēm barojas melndzeltenā sēņmārīte (Psyllobora vigintiduopunctata) un citas sugas. Lielākā Latvijā sastopamā suga ir acainā mārīte (Anatis ocellata).

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Magro A.; Lecompte E.; Magné F.; Hemptinne J.-L. & Crouau-Roy B. Phylogeny of ladybirds (Coleoptera: Coccinellidae): Are the subfamilies monophyletic?. Molecular Phylogenetics and Evolution 54 (2010) 833–848
  2. 2,0 2,1 2,2 Семьянов В. П. Божьи коровки (Coccinellidae). ЗИН РАН saite
  3. Dmitrijs Teļnovs (2004). Latvijas Entomoloģijas biedrība. Latvijas vaboļu (Insecta: Coleoptera) sugu saraksts. ISBN 9984-9768-0-7
  4. Определитель насекомых Дальнего Востока России. / под общ.ред. П. А. Лера. — Владивосток: «Дальнаука», 1992. — Т. 3. Жесткокрылые, или жуки. Ч. 2. — 704 с. — 1400 экз.
  5. Кузнецов В. Н. (2006). Фауна и распределение кокцинеллид (Coleoptera: Coccinellidae) на Дальнем Востоке России. Труды Русского энтомологического общества. С.-Петербург. Т. 77: 192–199.
  6. Богданов-Катьков Н. Н. (1927). Обзор божьих коровок (Coccinellidae) вредящих культурным растениям.
Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Coccinellidae