Māra Zālīte

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Māra Zālīte
Personīgā informācija
Dzimusi 1952. gada 18. februārī (62 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Krasnojarskas novads, Krievijas PFSR, Padomju Savienība
Tautība latviete
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejniece, dramaturģe, sabiedriska darbiniece
Valoda latviešu
Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis, Barikāžu piemiņas medaļa

Māra Zālīte (dzimusi 1952. gada 18. februārī) ir latviešu dzejniece un dramaturģe, kā arī sabiedriskā darbiniece.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi Krasnojarskas novadā, izsūtīto ģimenē. 1975. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes (toreizējās Latvijas Valsts universitātes) Filoloģijas fakultāti. Strādājusi par Latvijas Rakstnieku savienības referenti, Jauno literātu studijas vadītāju, žurnāla “Liesma” dzejas konsultanti (1974. — 1989.) un izdevniecības “Karogs” un žurnāla “Karogs” galveno redaktori (1989. — 2000.), kopš 2000. gada ir Latvijas Autoru apvienības prezidente. Ir Nacionālās bibliotēkas Uzticības padomes locekle, KM Autortiesību konsultatīvās padomes locekle, KM Nacionālās kultūras padomes locekle, ZA goda locekle, Triju Zvaigžņu ordeņa domes locekle kopš 1999.gada, Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja no 2002. līdz 2004.gadam. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, Barikāžu piemiņas medaļu, saņēmusi vairākas literārās prēmijas, no kurām nozīmīgākās:

  • V. Majakovska (1979, Gruzijā)
  • A. Upīša (1985)
  • O. Vācieša (1989)
  • Aspazijas (1992)
  • J. G. Herdera (1993, Vācijā)
  • Literatūras gada balva dramaturģijā (2002)
  • Gada balva literatūrā (2005)

Bibliogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Māras Zālītes dzeja pirmo reiz publicēta 1971. gadā Tukuma rajona avīzē, viņas darbi tulkoti angļu, krievu, zviedru, franču, lietuviešu, igauņu, baltkrievu, gruzīņu, kazahu, kirgīzu, moldāvu, turkmēņu un itāļu valodās.

Dzejoļu krājumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Vakar zaļajā zālē" 1977
  • "Rīt varbūt" 1979
  • "Deviņpuiku spēks" 1985
  • "Nav vārdam vietas" 1985
  • "Debesis, debesis" 1988
  • "Apkārtne" 1997
  • "Dzeja" 2003
  • "Vējš meklē mājas" 2004

Lugas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Pilna Māras istabiņa" 1981
  • "Tiesa" 1985
  • "Dzīvais ūdens" 1988
  • "Eža kažociņš" 1991
  • "Margarēta" 2000
  • "Tobāgo!" 2001
  • "Zemes nodoklis" 2003
  • "Še tev Žūpu Bērtulis!" 2004

Libreti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Lāčplēsis" 1987
  • "Meža gulbji" 1995
  • "Putnu opera" 1997
  • ""Kaupēn, mans mīļais!"" 1998
  • "Indriķa hronika" 1999
  • "Neglītais pīlēns" 2000
  • "Sfinksa" 2000

Eseju krājumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Brīvības tēla pakājē" 1990
  • "Kas ticībā sēts" 1997