Mārcienas pagasts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mārcienas pagasts
Mārcienas pagasts LocMap.png
Mārcienas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Madonas novads
Centrs: Mārciena
Platība: 89,74 km2
Iedzīvotāji (2010): 1131[1]
Blīvums: 12.6 iedz./km2

Mārcienas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā. Robežojas ar Aronas, Bērzaunes, Kalsnavas, Lazdonas, Ļaudonas un Praulienas pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Mārciena (pagasta centrs), Jaunāmuiža.

Daba[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumu daļa atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē. Austrumu daļa atrodas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā. Augstākā vieta pagastā atrodas pagasta rietumos (177,0 m vjl). Austrumu daļā pagastu šķērso Madonas — Trepes valnis (Krustkalni).

Upes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeri[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc vēsturnieku domām Mārcienas vārds pirmo reizi rakstītos vēstures avotos atrodams jau 1213.gadā kā Castrum Marxne - Marksnes pils. Ir atrasta arī norāde, ka šo pili 1302. gadā nodedzinājuši leišu sirotāji. Dažādos rakstos sastopami arī šadi Mārcienas apzīmējumi: vāciski Martzenhof, Martzen vai Marzen; krieviski Marcenskaja (Марценская волость)

Pats Mārcienas vārds pēc akadēmiķa J. Endzelīna skaidrojuma radies no vārdiem "mārks" vai "mārka".

Mārcienas pilsnovads līdz 1209. gadam atradās Jersikas valdnieka Visvalža pakļautībā, bija viens no tās 9 pilsnovadiem un tika pārvaldīts no Mārcienas pilskalna. 1213. gadā tas nonāca Rīgas arhibīskapa valsts teritorijā, kura vasaļi Tīzenhauzeni mitinājās Bērzaunes pilī, kas celta pirms 1382. gada. Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma novads, tāpat kā visa Vidzeme, 1562. gadā nokļuva atkarībā no Polijas-Lietuvas kopvalsts. No 1582. gadā novada kungs bija Heinrihs fon Tīzenhauzens. 1622. gadā Zviedrijas karalis Bērzaunes pili piešķīra Johanam Baneram, bet jau tad pils bija sabrukuma stāvoklī. Pēc Ziemeļu kara saglabājušās vienīgi pilsdrupas. Kopš 1721. gadā Mārcienas novads ietilpa Krievijas impērijas Livonijas guberņā. Kopš 19. gadsimta Mārcienas muižu pārvaldījusi baronu fon Maidelu dzimta.

1935. gadā Madonas apriņķa Mārcienas pagasta platība bija 74,5 km² un tajā dzīvoja 1359 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Mārcienas un Pilskalna ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Madonas rajona Mārcienas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Pilskalna ciemu, 1968. gadā padomju saimniecības «Gaiziņš» teritoriju pievienoja Bērzaunes ciemam, 1973. gadā pievienoja daļu Aronas ciema teritorijas, 1977. gadā — daļu Lazdonas un Ļaudonas ciemu teritorijas.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Mārcienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9