Mārketinga komunikācijas

Vikipēdijas lapa

Mārketinga komunikācijas ir darījumu process, kurā divas vai vairākas puses savstarpēji apmainās ar informāciju, tās nozīmi skaidrojot ar noteiktu simbolu palīdzību.[1] Mārketinga komunikācija ir līdzekļu kopums, ar kuru palīdzību kompānijas tieši vai netieši informē, pārliecina, atgādina patērētājam par savu produktu un zīmolu, ko tie pārdod. Komunikāciju raksturo šādas iezīmes: tā ir apzināta darbība (tiek pieliktas pūles, lai panāktu atbildi), tā ir darījums (visi dalībnieki tiek iesaistīti procesā), un tā balstās uz simboliem (vārdiem, attēliem, mūziku un citu maņu orgānu kairinātājiem). Cilvēki nav telepātiskas būtnes, tādēļ komunikācijas procesā atsevišķi jēdzieni jāizskaidro, izmantojot simbolus, kas vajadzīgi, lai saprastu domas.[1]

Reklāmas vēsture sniedzas vairāk nekā divarpus tūkstošus gadu tālā pagātnē, savukārt mārketings kā sistēma uz zinātne izveidojās XX gs. 60. gadu sākumā, bet par mārketinga komunikācijām sāka runāt 80. gadu vidū. Mārketinga komunikācijas nozīme kopējā mārketinga kompleksā ir strauji pieaugusi pēdējās desmitgadēs un vērtējot pēc tēriņiem, mārketinga komunikācijas ir aizsteigušās priekšā reklāmai, tādejādi iekļaujot reklāmu savu pasākumu skaitā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Blaits Dž. Mārketings. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004
  2. Kotler, P. Marketing insights from A to Z: 80 concepts every manager needs to know. Hoboken, New Jersey: John Wiley & Sons, Inc., (2003).