Mārs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ukinrekas māri, Aļaska. Izveidojušies 10 dienas ilgā izvirdumā 1977. gadā, diametrs ap 300 m.

Mārs (no vācu valodas dialekta Reinzemē-Pfalcā — sākotnēji apzīmēja ar ūdeni pildītu piltuves veida ieplaku, XIX gs. piedāvāts kā zinātnisks termins tā pašreizējā nozīmē) — plata, lēzena, apaļa vai ovāla krāterveida ieplaka, kas radusies freātiskā izvirdumā, t.i. gruntsūdenim saskaroties ar magmu. Sprādzienā radusies piltuve visbiežāk aizpildās ar ūdeni, veidojot relatīvi seklu ezeru.

Māru ezeri ir sekli, ar līdzenu gultni, 60—2000 metrus plati un 9—200 metrus dziļi. Ap vairumu māru ir zems valnis, kas sastāv no vulkāniskajiem iežiem.

Trīs Daunas māri Vācijā

Māri sastopami tajos pasaules reģionos, kur notiek vai nesen notikusi aktīva vulkāniskā darbība. Eiropā māri ir Vācijas rietumu daļā. Tipisks mārs ir Zuni sālsezers ASV, Ņūmeksikas štatā. Ezera ieplakas diametrs ir aptuveni 2 km diametru un dziļums — ap 120 m, tās apakšējā daļā atrodas sekls ezers.