Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mēklenburgas hercoga Albrehta II ģerbonis.
Mēklenburgas sadalīšanās dalienu valstīs (1234).

Mēklenburgas valdnieki bija cēlušies no rietumslāvu cilts obodrītu jeb bodriču ķēniņiem, kuru sākotnējā rezidence atradās Mēklenburgas (Mikelenburg) pilskalnā pie Vismāras. Pēdējais suverēnais ķēniņš bija Niklots, kas Ziemeļu krusta karu laikā cieta sakāvi pret sakšu hercogu Heinrihu Lauvu (Heinrich der Löwe) un Dānijas ķēniņu Valdemāru I. 1167. gadā Mēklenburgas valdnieki pieņēma katoļticību un nonāca vasaļatkarībā no sakšu hercoga Heinriha Lauvas, bet 1202. gadā no Dānijas ķēniņa Valdemāra II. 1234. gadā agrākie Mēklenburgas ķēniņu īpašumi tika sadalīti četrās daļās - Meklenburgā, Parhimā-Rihtenbergā, Rostokā un Verlē (Werle). 1348. gadā Mēklenburgas valdnieki kļuva par Svētās Romas impērijas hercogiem (Herzog zu Mecklenburg) un viņu dinastija sadalījās Mēklenburgas-Šverīnas un Mēklenburgas-Štargardas (1348-1471), vēlāk Mēklenburgas-Šverīnas un Mēklenburgas-Gīstrovas (1555-1695), visbeidzot 1701. gadā Mēklenburgas-Šverīnas un Mēklenburgas-Štrēlicas atzaros. Pēc 1815. gada abu dinastiju valdniekiem piešķīra lielhercogu (Großherzog von Mecklenburg) titulu, kas tika lietots līdz pat Vācijas impērijas sabrukumam 1918. gadā.

Mēklenburgas kņazi (firsti)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1131–1160 Niklots, pēdējais suverēnais obodrītu ķēniņš
  • 1167–1178 Pribislavs, sakšu hercoga Heinriha Lauvas vasalis
  • 1178–1227 Heinrihs Borvins I, atbalstīja Dānijas ķēniņa Valdemāra II karagājienu uz Rēveli
  • 1227–1236 Heinrihs Borvins II
  • 1237–1264 Johans I
  • 1264–1302 Heinrihs I
  • 1264–1265 Albrehts I
  • 1264–1299 Johans II
  • 1287–1289 Johans III
  • 1287–1329 Heinrihs II
  • 1329-1348 Albrehts II, pirmais Mēklenburgas hercogs

Mēklenburgas-Štargardas hercogi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēklenburgas-Šverīnas hercogi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēklenburgas-Šverīnas hercogs Albrehts II (pēc 1329).

Mēklenburgas-Gīstrovas hercogi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vallenšteins[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēklenburgas hercogistes 19. gs.

Mēklenburgas-Šverīnas hercogi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēklenburgas-Štrēlicas hercogi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielhercogi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēklenburgas lielhercogistes ģerbonis ar septiņām daļām - Mēklenburgu, Šverīnas bīskapiju, Šverīnas grāfisti, Raceburgu, Rostoku, Verli un Štargardu.