Mēlenis
Vikipēdijas raksts
- Šis raksts ir par valodniecību. Par citām jēdziena Mēlenis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Artikulācijas vietas |
| Labiāla |
| Bilabiāla |
| Labiāli velāra |
| Labiāli alveolāra |
| Labiodentāla |
| Bidentāla |
| Koronāla |
| Lingvolabiāla |
| Interdentāla |
| Dentāla |
| Alveolāra |
| Apikāla |
| Lamināla |
| Postalveolāra |
| Alveopalatāla |
| Retrofleksa |
| Dorsāla |
| Palatāla |
| Labiāli palatāla |
| Velāra |
| Uvulāra |
| Uvulāri epiglotāla |
| Radikāla |
| Faringāla |
| Epiglotāli faringāla |
| Epiglotāla |
| Glotāla |
| Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti. |
Par mēleņiem latviešu valodniecībā sauc līdzskaņus, kuru aktīvais artikulētājs ir mēle. Mēleņus iedala pēc pasīvās artikulācijas vietas:[1]
- Priekšējie mēleņi ar dentālu un alveolāru artikulācijas vietu, kurus pēc IPA klasifikācijas sauc par koronālajiem līdzskaņiem. Latviešu valodā priekšējie mēleņi ir līdzskaņi [n̪], [t̪], [d̪], [s̪], [z̪], [ʃ], [ʒ], [r], [l] un afrikātas [ʦ̪], [ʣ̪], [ʧ], [ʤ].
- Vidējie mēleņi ar palatālu (latviešu valodas līdzskaņi [c], [ɟ], [ɲ], [j], [ʎ]).
- Pakaļējie mēleņi ar velāru (latviešu [k], [g], [ŋ], [x]) artikulācijas vietām.
Vidējos un pakaļējos mēleņus pēc IPA klasifikācijas pieder pie dorsālajiem līdzskaņiem.
Atsauces[izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Laua Alise. Latviešu literārās valodas fonētika. Apgāds Zvaigzne ABC, Rīga, 1997. ISBN 9984-560-96-1
