Mērkaķi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mērkaķi
Cercopithecidae (Gray, 1821)
Melnpēdu svētais langurs (Semnopithecus hypoleucos)
Melnpēdu svētais langurs (Semnopithecus hypoleucos)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Primāti (Primates)
Apakškārta Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini)
Infrakārta Augstākie primāti (Simiiformes)
Sīkkārta Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks (Catarrhini)
Virsdzimta Zemākie šaurdeguna pērtiķi (Cercopithecoidea)
Dzimta Mērkaķi (Cercopithecidae)
Iedalījums

Mērkaķi (Cercopithecidae) ir vienīgā pērtiķu dzimta zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā (Cercopithecoidea),[1] kas savukārt ir viena no divām Vecās pasaules pērtiķu sīkkārtas (Catarrhini) virsdzimtām. Otra ir augstāko šaurdeguna pērtiķu un cilvēka virsdzimta (Hominoidea). Zemākie šaurdeguna pērtiķi jeb mērkaķi savvaļā mūdienās mājo Āfrikas un Āzijas tropiskajos lietusmežos, savannā un zemos, mežainos kalnos. Fosiliju atradumi Eiropā liecina, ka mērkaķi kādreiz mituši arī šajā reģionā, lai gan Gibraltārā arī musdienās mājo neliela mērkaķu populācija (iespējams tā kādreiz ir introducēta šajā apvidū). Mērkaķu pazīstamākās sugas ir paviāni un makaki.

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalimantānas gardegunpērtiķim (Nasalis larvatus) ir dīvainas formas deguns

Mērkaķi ir lieli vai vidēji lieli primāti. Mazākais dzimtā ir pundurmērkaķis (Miopithecus talapoin), kura ķermeņa garums, galvu ieskaitot, mazākajiem indivīdiem ir 32 cm, papildus astes garums 36 cm, svars 0,8 kg.[2] Toties lielākais dzimtā ir mandrila (Mandrillus sphinx) tēviņš, kura ķermeņa garums ir apmerām 90 cm, augstums skaustā 50 cm, svars līdz 50 kg.[3]

Vairākām mērkaķu sugām piemīt anatomiskas īpatnības. Kolobiem (Colobus), piemēram, nav īkšķu, tā vietā ir neliels izaugums. Kalimantānas gardegunpērtiķim (Nasalis larvatus) ir ļoti garš un dīvainas formas deguns, bet strupdegunpērtiķiem (Rhinopithecus) deguna tikpat kā nav vispār.

Atšķirības no augstākajiem šaurdeguna pērtiķiem[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākajai daļai mērkaķu sugu ir astes, kuras nav augstākajiem šaurdeguna pērtiķiem, bet, salīdzinot ar Jaunās pasaules pērtiķiem, mērkaķiem nekad nav tvērējastes. Lai arī vairākas mērkaķu sugas ir lielākas nekā giboni, kas pieder pie augstākajiem šaurdeguna pērtiķiem, tomēr vidēji augstāko šaurdeguna pērtiķu sugas ir augumā lielākas. Augstāko šaurdeguna pērtiķu inteliģence, neņemot vērā cilvēkus, ir augstāka nekā zemākajiem šaurdeguna pērtiķiem, kuriem ir primitīvāka smadzeņu uzbūve.[4]

Uzvedība un barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mērkaķi atkarībā no sugas var būt pilnībā dzīvojioši uz sauszemes, piemēram, paviāni, vai kokos, piemēram, kolobi. Lielākā daļa mērkaķu sugu ir visēdājas, tomēr priekšroka tiek dota augu izcelsmes barībai. Visveģetārākā no visām grupām ir lapēdājpērtiķi (Colobinae), kas pamatā barojas ar koku lapām, reižu reizēm apēdot kādus kukaiņus. Pārējās grupas pārsvarā barojas ar to, ko var atrast. Tie var būt ziedi, lapas, pumpuri, saknes, kukaiņi, gliemeži un neliela auguma mugurkaulnieki.[5]

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazuļi uzreiz pēc piedzimšanas spēj pieķerties un turēties pie mātes kažoka apmatojuma, attēlā olīvzaļais paviāns (Papio anubis)
Huzārpērtiķis (Erythrocebus patas)
Mandrils (Mandrillus sphinx)
Abesīnijas kolobs (Colobus guereza)

Grūsnības periods mērkaķiem atkarībā no sugas var būt 5 - 7 mēneši. Piedzimst parasti viens mazulis, lai gan reizēm piedzimst dvīņi. Mazuļi piedzismt salīdzinoši labi attīstīti un jau tūlīt pēc piedzimšanas spēj pieķerties un cieši turēties pie mātes kažoka matojuma. Dzimumbriedumu lielākā daļa sugu sasniedz 4 - 6 gadu vecumā. Mērkaķiem meitas paliek kopā ar mātēm visu savu mūžu, tādējādi mērkaķu bara galvenā grupa ir mātes un to meitas. Tēviņi pamet dzimto baru un, sasniedzot dzimumbriedumu, pievienojas kādam no bariem. Daudzām sugām barā ir tikai viens pieaudzis tēviņš, bet ir sugas, kurām barā var but vairāki tēviņi. Bara lielumi var būt ļoti dažādi pat vienas sugas ietvaros. To parasti regulē barības un ūdens daudzums.[5]

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Infraorder Catarrhini (Old World Monkeys)
  2. ADW: Miopithecus talapoin
  3. World Association of Zoos: Mandrill
  4. The gestural communication of apes and monkeys: Josep Call, Michael Tomasello - 2007
  5. 5,0 5,1 Brandon-Jones, Douglas & Rowell, Thelma E. (1984). Macdonald, D., ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 370–405. ISBN 0-87196-871-1.

Ārējais saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Mērkaķi