Mētrienas pagasts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mētrienas pagasts
Mētrienas pagasts LocMap.png
Novads: Madonas novads
Centrs: Mētriena
Platība: 140,25 km2
Iedzīvotāji (2010): 781[1]
Blīvums: 5.6 iedz./km2

Mētrienas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Ļaudonas, Praulienas un Barkavas pagastiem, Varakļānu novada Murmastienes pagastu, kā arī Krustpils novada Atašienes un Mežāres pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Mētriena (pagasta centrs), Dēgļi, Āriņi, Ozolkalns, Dūkstupi, Rāksala. Mētrienas pagasta kopējā platība ir 14025,2 ha, pagasta centrs ir Mētrienas ciems.

Mētrienas pagasts atrodas Madonas rajona dienvidaustrumu daļā, robežojoties ar četriem Madonas rajona pagastiem – Barkavas, Murmastienes, Ļaudonas un Praulienas pagastiem un diviem Jēkabpils rajona pagastiem – Mežāres un Atašienes

Attālums no Mētrienas ciema līdz Madonas rajona centram – Madonai – ir 24 km, līdz Rīgai - 185 km.


Daba[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā. Augstākā vieta dienvidrietumos no Ozolkalna (125,0 m vjl).Mētrienas pagasts ietilpst Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā. Reljefs lēzeni viļņots (100 – 110 m vjl.). Augstākais paugurs atrodas pagasta dienvidrietumu stūrī, tā augstums ir 120,1 metri virs jūras līmeņa. Pa pagasta ziemeļu robežu tek Aiviekste, uzņemot Zošupi, Jošu, Odažu, bet pa austrumu robežu – Aiviekstes pieteka Isliena. Ezeri atrodas galvenokārt pagasta dienvidu daļā. Dienvidaustrumu malā atrodas daļa no Teiču purva (Kurtavas purvs). Austrumu malā atrodas augstais Ozolsalas purvs. Aptuveni 43% pagasta teritorijas aizņem meži.


Upes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aiviekste lielākā Daugavas pieteka Latvijas teritorijā, Madonas rajonā. Garums ir 114 km, baseina platība 9160 km2. Aiviekste iztek no Lubānas ezera. Upes gada notece ir 1,841 km2, kritums ir 23 metri – 0,2 m/km. Aiviekste ir robežupe starp Mētrienas un Praulienas pagastiem. Lielākās pietekas Aiviekstei ir Pededze, Balupe, Liede, Kuja, Iča un citas upes. Upei ir publisko ūdeņu statuss
    • Isliena 25 km gara robežupe starp Mētrienas un Barkavas pagastiem
    • Joša Aiviekstes pieteka, kas iztek no Runcu ezera. Upe ir 13 km gara
    • Odaža Aiviekstes pieteka. Upe ir 4 km gara.
    • Talicka
    • Zušupe
  • Odze Neretas labā krasta pieteka Madonas un Jēkabpils rajonos. Garums ir 26 km, baseina laukums – 170 km2. iztek no Odzienas ezera. Upe visā garumā regulēta. Upes gada notece ir 0,041 km2, kritums ir 20 metri – 0,8 m/km. Lielākās pietekas ir Apozole, Dēmenīša.
    • Dēmenīša Odzes pieteka, 6 km gara. Upe iztek no Kutavas ezera.

Ezeri[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kurtavas ezers ezers atrodas Teiču purva malā. Platība ir 74 hektāri, garums – 1,2 km, lielākais platums – 0,8 km. Ezera vidējais dziļums ir 0,8 metri, lielākais dziļums – 1,2 metri. Ezerā ietek vairāki grāvji, iztek Dēmenīša. Ovāla, sekla ezerdobe, krasti zemi, izskaloti, kūdraini. Ezera dibenā biezs kūdras slānis. Kurtavas ezers ir distrofs ezers. Ezerā ir sastopamas raudas, līdakas, līņi, asari, plauži, karūsas; visbiežāk sastopamā zivs ir rauda.
  • Odzienas ezers atrodas pie Madonas – Atašienes ceļa. Platība ir 47,6 ha, garums

– 1,1 km, lielākais platums – 0,5 km, vidējais ezera dziļums ir 1,8 metri, lielākais dziļums – 3,3 metri. Baseina platība – 7,1 km2. Ovāla ezerdobe, piekraste ir zema, aizaugusi, tālāk slīps pacēlums. Ezera dibens ir līdzens, pie krastiem smilšains, vidū dūņains. Eitrofs ezers. No Odzienas ezera iztek Odze, ietek divi strauti. Publiskais ezers. Ezerā mīt dažādas zivis – plauži, karūsas, līdakas, asari un līņi. Visbiežāk sastopamā zivs ir rauda.

  • Islienas ezers
  • Sildu ezers atrodas Teiču purva ziemeļrietumu daļā. Ezera platība – 7,7 ha. Ezera dibens lielākoties kūdrains, vietām dūņains. Ezera lielākais dziļums – 2,7 metri. Hidroloģiskais režīms – noteces.
  • Dzērvītes ezers ezera laukums ir 3,4 ha. Ezera vidējais dziļums – 2 metri, vidējais dziļums – 2,6 metri.

Hidroloģiskais režīms – noteces

  • Limenu ezers ezera laukums 3,9 ha, lielākais dziļums ir 7

metri. Hidroloģiskais režīms – noteces.


  • Runcu ezers atrodas netālu no Mētrienas ciema. Ezera platība – 4,1 ha. Ezera

maksimālais dziļums ir 0,8 metri. Ezers ir stipri aizaudzis. No ezera iztek Jošas upe


Purvi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1925. gadam Mētrienas pagasts tika saukts par Ļaudonas-Odzienas pagastu (vācu: Laudon-Odsen, krievu: Ляудон-Одзенская). 1935. gadā Madonas apriņķa Mētrienas pagasta platība bija 129,31 km² un tajā dzīvoja 1790 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Mētrienas un Pamatu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Mētrienas ciems ietilpis Krustpils (1949-1962) un Madonas (pēc 1962. gada) rajonos. Madonas rajona Pamatu ciemam 1961. gadā pievienoja Saikavas ciema kolhoza «Līdums» teritoriju. 1964. gadā likvidēja Mētrienas ciemu, teritoriju pievienojot Pamatu, Ļaudonas (kolhoza «Ļaudona» teritoriju) un Mežāres (padomju saimniecības «Mežāre» teritoriju) ciemiem. 1977. gadā Pamatu ciemam pievienoja daļu Ļaudonas ciema teritorijas.[3] 1990. gadā Pamatu ciemu reorganizēja par Pamatu pagastu un tajā pašā gadā pārdēvēja par Mētrienas pagastu. 2009. gadā Mētrienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.

Zemju iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām Mētrienas pagastā ir šāds:

  • Lauksaimniecība — 8812,0 ha;
  • Mežsaimniecība — 2275,7 ha;
  • Ūdenssaimniecība — 76,0 ha;
  • Vienģimeņu un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve — 24,1 ha;
  • Daudzdzīvokļu māju apbūve — 9,5 ha;
  • Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve — 2,8 ha;
  • Sabiedriskas nozīmes objekti — 2695,5 ha;
  • Rūpniecības objekti — 2,0 ha;
  • Satiksmes infrastruktūras objekti — 125,4 ha;
  • Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti — 1,2 ha;
  • Pārējie objekti — 1,0 ha.
  • Lauksaimniecībā izmantojamās zemes — 5433,3 ha
  • Meži — 5965,6 ha
  • Krūmāji — 214,0 ha
  • Purvi — 1511,4 ha
  • Zeme zem ūdeņiem — 337,2 ha
  • Zeme zem ēkām un pagalmiem — 111,2 ha
  • Ceļi — 181,6 ha
  • Pārējās zemes — 270,9 ha
  • Kopā — 14025,2 ha

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9