Mūžīgais dzinējs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
17. gadsimta zīmējums, kas attēlo mūžīgo dzinēju — dzirnavas, kas darbina pašas sevi

Mūžīgais dzinējs (latīņu: perpetuum mobile) ir hipotētiska ierīce, kas pēc iedarbināšanas visu laiku ražotu enerģiju.[1] Šādas ierīces ideja radās pirms vairākiem simtiem gadu, tomēr pētījumi un eksperimenti pierādīja šādas ierīces neiespējamību. Šādas ierīces esamība ir pretrunā ar enerģijas nezūdamības likumu un 1. termodinamikas likumu.

Iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūžīgos dzinējus iedala šādi:[1]

  • Pirmā veida mūžīgais dzinējs — dzinējs, kas reiz iedarbināts, veiktu darbu neierobežoti ilgi, nepatērējot enerģiju no apkārtējās vides.
  • Otrā veida mūžīgais dzinējs — ierīce, kuras vienīgais darbības rezultāts ir no apkārtējās vides ņemta siltuma pilnīga pārvēršana mehāniskajā darbā.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Mūžīgais dzinējs. AkadTerm. Atjaunināts: 2012-07-29.
Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: mūžīgie dzinēji