MDMA
| MDMA | |
|---|---|
.svg)  MDMA struktūrformula un molekulas modelis |
|
| CAS numurs: | 69610-10-2 |
| Ķīmiskā formula: | C11H15NO2 |
| Molmasa: | 193,25 g/mol |
MDMA (3,4-metilēndioksi-N-metilamfetamīns) ir fenetilamīnu un amfetamīnu klases psihotropa viela, visplašāk pazīstamais empatogēns. MDMA izplata tablešu formā, kas zināmas kā ekstazī jeb ecstasy, saīsinājumos: E, X jeb XTC. Ekstazī tabletes bez MDMA nereti satur piejaukumus, visbiežāk spēcīgus stimulantus kā amfetamīnu. MDMA ir viena no izplatītākajām psihotropajām vielām, tā galvenokārt ir asociēta ar klubu kultūru un elektronisko deju mūziku.[1]
Satura rādītājs |
Raksturojums [izmainīt šo sadaļu]
Bioloģiskā iedarbība [izmainīt šo sadaļu]
MDMA pirmie iedarbības efekti sākas 30—60 minūtes pēc vielas uzņemšanas, iedarbība kļūst visizteiktākā aptuveni pusotru stundu pēc vielas uzņemšanas un ilgst aptuveni sešas stundas.
Vielas iedarbībā mazinās cilvēka negatīvās emocijas: agresija, naidīgums, greizsirdība, bailes, dusmas un nedrošība. Iestājas eiforijas stāvoklis, lietotājs kļūst pašpārliecinātāks un pašpietiekams. Saasinās empātijas, sapratnes un mīlestības izjūtas pret apkārtējiem cilvēkiem, tiek izjusta pastiprināta tuvība pret tiem. Cilvēks jūt ļoti lielu enerģijas pieplūdumu un ir hiperaktīvs. No piedzīvotā enerģijas pieplūduma var nepamanīt organisma dehidratāciju, tāpēc iedarbības laikā ir svarīgi dzert lielu daudzumu ūdens. Pastiprinās maņu izjūtas, bet pazeminās fizisko sāpju jutība. Dažkārt var būt psihodēliskas vizualizācijas.[2]
Galvenās MDMA lietošanas blakusparādības ir depresija, nogurums, bezmiegs un apetītes zudums, kas parasti rodas pēc iedarbības beigām. Tās ir saistāmas ar strauju serotonīna līmeņa pazemināšanos organismā, bet noguruma vai pat muskuļu sāpju cēlonis ir paaugstinātā hiperaktivitāte un kustēšanās (piemēram, dejošana) iedarbības laikā.
MDMA nav ieteicams lietot kopā ar amfetamīnu (pastiprina amfetamīna pārdozēšanas iespējamību) un alkoholu (izraisa dehidratāciju).
MDMA pārdozēšana ir bīstama un var ierosināt serotonīna sindromu, stimulantu psihozi un hipertensīvo krīzi. Nāves iestāšanās pārdozēšanas gadījumā gan ir ļoti reta, tomēr iespējama.
Sastopamība melnajā tirgū [izmainīt šo sadaļu]
MDMA melnajā tirgū pārsvarā tiek izplatīta ekstazī tablešu un kapsulu veidā. To uzņem apēdot vai iešņaucot, retāk — intravenozi vai anāli. Vidējais MDMA devas lielums svārstās no 80 līdz 160 miligramiem. Pēc Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra datiem vidējā ekstazī tabletes cena svārstās no 3 līdz 9 eiro.[3]
Ekstazī tablešu tīrība [izmainīt šo sadaļu]
Tā kā MDMA tiek izplatīta nelegāli, tās devas sastāvs var būt parastajam lietotājam nezināms. Ekstazī tabletēm ļoti bieži klāt ir dažādi piejaukumi (to daudzums no 15% līdz pat 100%). Tie visbiežāk ir amfetamīns, mefedrons, metamfetamīns, BZP, efedrīns, metilons un kofeīns. Tāpat sastāvā mēdz būt arī paracetamols, ibuprofēns un talks. Galvenokārt šīs vielas piejauc, lai samazinātu ražošanas izmaksas vai arī, piejaucot stimulantus, lai veicinātu fizisku pieradumu, jo pašam MDMA tas nav raksturīgs (MDMA pamatā paaugstina serotonīna līmeni, kamēr stimulanti — dofamīna līmeni). Tīrs MDMA melnajā tirgū parasti tiek pārdots pulvera veidā un tā cenas ir daudz augstākas nekā ekstazī tabletēm.
Pielietojums medicīnā [izmainīt šo sadaļu]
Daudzi pētījumi, it īpaši psiholoģijā, ir atklājuši, ka MDMA piemīt vairākas terapeitiskas īpašības. MDMA jau tika izmantota psihoterapijā, pirms tā kļuva nelegāla. Pašlaik tiek veiktas klīniskās pārbaudes par vielas potenciālu posttraumatiskā stresa sindroma (PTSD) ārstēšanā un ar vēzi neglābjami slimo pacientu nemiera mazināšanā.[4][5]
Ekstazī Latvijā [izmainīt šo sadaļu]
Izplatība [izmainīt šo sadaļu]
Latvijā ekstazī ir otra visbiežāk lietotā nelegālā substance uzreiz pēc kaņepju izstrādājumiem (marihuānas un hašiša). Pēc 2007. gadā veiktajiem pētījumiem ekstazī Latvijā 15–64 gadu vecuma grupas vidū bija izmēģinājuši 4,7% iedzīvotāju, kas bija pieaudzis salīdzinājumā ar 2003. gada pētījumiem, kad ekstazī lietotāju skaits bija 2,4%.[6] Vecuma grupā 15–34 gadi rādītāji bija augstāki un 2007. gadā no šīs vecuma iedzīvotājiem ekstazī bija izmēģinājuši 8,5%.[6]
Rīgas domes Labklājības departaments savukārt ir veic atkārtotus pētījumus vēl jaunākā vecuma grupā (9. un 10. klašu skolēnu vidū). Šajā vecuma grupā savukārt 2010. gadā ekstazī bija izmēģinājuši 4,7% skolēnu, kas savukārt bija lietošanas kritums no 2006. un 2008. gadā, kad ekstazī izmēģinājušie bija attiecīgi 6% un 4,9%.[7]
Latvijas normatīvais regulējums [izmainīt šo sadaļu]
MDMA ir iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā (aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas, tām pielīdzinātās psihotropās vielas un augi). Saskaņā ar likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 2. pielikumu, MDMA daudzums līdz 0,02 gramiem atzīstams par nelielu, bet virs 1 grama — par lielu.[8]
Par MDMA lietošanu vai uzglabāšanu nelielos apmēros izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 200 latiem.[9] Par MDMA izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu var piespriest naudas sodu vai piespiedu darbu, vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem un policijas kontroli uz 3 gadiem.[10] Ja tas tiek darīts realizācijas nolūkā, tad cietumsods var būt līdz 15 gadiem.[10]
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ World Health Organization (2004). Neuroscience of psychoactive substance use and dependence. (angliski)
- ↑ Whetstone, Kobie J. (2009. gada 16. aprīlis– 11. jūnijs). An Analysis of MDMA-Induced Neurotoxicity.. (angliski)
- ↑ European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction (2008), Annual report: the state of the drugs problem in Europe, Luxembourg: Office for Official Publications of the European Communities, 49. lpp., ISBN 978-92-9168-324-6, <http://www.emcdda.europa.eu/attachements.cfm/att_64227_EN_EMCDDA_AR08_en.pdf> (angliski)
- ↑ Turner, Amy (2008. gada 4. maijā). "Ecstasy is the key to treating PTSD", The Times. Atjaunināts: 2010. gada 11. maijā. (angliski)
- ↑ Ecstasy to be tested on terminal cancer patients, Associated Press, 2004. gada 28. decembrī. (angliski)
- ↑ 6,0 6,1 Country overview: Latvia, European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction. Atjaunots: 2012. gada 13. janvārī. (angliski)
- ↑ Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanu jauniešu vidū, Rīgas domes Labklājības departaments. Atjaunots: 2012. gada 13. janvārī.
- ↑ Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību, likumi.lv. Atjaunots: 2011. gada 17. jūlijā
- ↑ Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, likumi.lv. Atjaunots: 2011. gada 25. augustā.
- ↑ 10,0 10,1 Krimināllikums, likumi.lv. Atjaunots: 2011. gada 25. augustā.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
